Ārzemju presē
Krievijas “Komsomolskaja pravda” autors komentē televīzijas diskusiju raidījumā “Pamatinstinkts”, kas bija veltīta pretrunām Latvijas un Krievijas attieksmē pret 9.maiju. Viņš atzīmē, ka produktīvu diskusiju nomāca emocionāla savstarpējo attiecību skaidrošana.
•
ASV “Associated Press” izplatītā rakstā runāts par Jaltas konferenci, kuras rezultātā Austrumeiropa faktiski nonāca Padomju Savienības kontrolē, un par Latvijas un Polijas līdzīgo attieksmi pret šo notikumu, kā arī Molotova–Ribentropa paktu. Minēta arī padomju un nacistiskās Vācijas okupācija Baltijas valstīs, Krievijas izteikumi par Baltijas valstu un Polijas attieksmi pret Otrā pasaules kara vēsturi. Teikts, ka “Latvija un Polija, par spīti rūgtumam, tomēr apmeklēs 9.maija svinības Maskavā”.
•
Krievijas “Ekspert” apgalvo, ka “daudziem” (ar to domājot Baltijas valstis) esot “liela vēlēšanās izjaukt uzvaras 60.gadadienas svinības”. “Uzbrukums” Krievijai un tās uzvarētājas un atbrīvotājas valsts tiesībām uzņemt valstu vadītājus svinībās esot sācies no Baltijas valstīm. Saņēmušas uzaicinājumu, tās uzsākušās “savādas spēles”, kuru mērķis esot skandāls. “Ekspert” rakstā arī apgalvots, ka “vienīgi tā Baltijas valstis var pievērst sev uzmanību”.
•
Somijas “Helsingin Sanomat”: “Jaunā grāmata par Latvijas 20.gadsimta vēsturi Maskavā nosaukta par falsifikāciju.”
•
Krievijas “Inosmi.ru”: “Putina pārstāvis Ziemeļrietumu federālajā apgabalā Iļja Kļebanovs paziņojis, ka Kaļiņingradai jābūt īpašam “ārvalsts teritorijas” statusam, līdzīgi kā Francijas priekšposteņiem Karību baseinā. Viņš iesaka pārņemt ES likumdošanu un pat ieviest eiru. Taču apgabala domes deputāts Solomons Ginzburgs (..) uzskata: šāda ideja viņam bijusi, kad vēl gailējusi cerība, ka Krievija izveidosies par valsti cilvēkiem, nevis birokrātijai. Tikai tā var izskaidrot faktu, ka Vācijas ģenerālkonsuls Korneliuss Zommers jau ilgāk nekā gadu gaida telpas, lai (..) cilvēkiem, kuri grib doties uz Vāciju, pēc tām nevajadzētu braukt uz Maskavu vai Pēterburgu.”
•
Vācu “Frankfurter Rundschau”: “Izšķirošais faktors jaunu transatlantisko attiecību veidošanā ir pārmaiņas Eiropā pēc austrumu bloka un PSRS sabrukuma. ES līdz ar paplašināšanos uz austrumiem, kopējās valūtas ieviešanu, kā arī kopējās ārējās un drošības politikas pirmsākumiem pasaulē ir ieguvusi daudz lielāku nozīmi. ASV vairs nevar nerēķināties ar diviem faktiem. Pirmkārt, pagātnei pieder laiks, kad ES varēja attīstīties tikai ASV militārā aizsardzībā. Otrkārt, ES apvieno politisku, ekonomisku un militāru spēku, kam pasaules problēmu atrisināšanā ir arvien lielāka nozīme.”
•
Krievijas “Eho Moskvi”: EP ģenerālsekretārs Terijs Deiviss intervijā radio “Eho Moskvi” atbild arī uz jautājumiem par etniskajām minoritātēm Latvijā, runā par izglītības reformu, atzīmējot, ka diskusija par mācību valodu Latvijā ir vairāk iekšēja un ir citas valstis, kur šādas problēmas izpaužas daudz smagāk.
Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem