Eiropas Parlamenta deputāti vienojas, ka Krievijai jāatzīst Latvijas okupācija

No labās: Eiropas Parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis, UEN viceprezidents Mihals Kaminskis, UEN grupas prezidents Braiens Kroulijs, UEN Latvijas delegācijas vadītājs Guntars Krasts un EP deputāte Inese Vaidere Foto: Reinis Traidās, A.F.I.

Viena no Eiropas lielākajām kļūdām ir tā, ka pēc Otrā pasaules kara Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis tika pamestas komunisma varā, vakar pēc Eiropas Parlamenta (EP) Nāciju Eiropas (UEN) politiskās grupas sēdes atzina tās prezidents Braiens Kroulijs. Šajā sēdē Latvijai tika dota iespēja skaidrot savu vēstures redzējumu un iepazīstināt citu dalībvalstu pārstāvjus ar problēmām, ar kurām jāsaskaras attiecībās ar Krieviju.
UEN politiskās grupas sēdes dalībnieki bija vienisprātis, ka Krievijai kā PSRS tiesību mantiniecei ir jāatzīst Latvijas un citu valstu okupācijas fakts. Šī grupa ir sagatavojusi projektu rezolūcijai “Par ilgstošām Otrā pasaules kara sekām”, kurā aicināja Eiropadomi un Komisiju “palīdzēt ar pasākumiem, lai likvidētu totalitārā komunistu režīma sekas” un pievērst īpašu uzmanību attiecībām starp Krieviju un valstīm, kas atradās dzelzs priekškara austrumu pusē.
Sēdes gaitā tās dalībnieki diskutēja par Latvijas un Krievijas vēsturiskajām attiecībām un jautājumiem, kas ir aktuāli šodien. Viņi vienojās, ka 1941. un 1949.gadā veiktās Latvijas iedzīvotāju deportācijas ir bijušas rupjš cilvēktiesību pārkāpums. Uzmanība tika pievērsta arī faktam, ka 17 tūkstoši bijušo PSRS militārpersonu joprojām dzīvo Latvijā. Tika atzīts, ka ne šīs militārpersonas, ne arī civiliedzīvotāji, kas iebraukuši Latvijā pēc Otrā pasaules kara no citām PSRS republikām, nav atzīstami par piederīgiem kādai nacionālai minoritātei un tāpēc viņiem nav jāpiešķir īpašas tiesības. Savu piekrišanu šādai nostājai vēlreiz pauda arī UEN politiskās grupas viceprezidents Mihals Kaminskis.
Deputāti apsprieda arī Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Kā norādīja EP deputāte Inese Vaidere, šobrīd Krievijai šāds līgums ir nepieciešams vairāk nekā Latvijai. Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ir mērķis ieviest bezvīzu režīmu ar Eiropas valstīm, kas nozīmē, ka nepieciešama robežu sakārtošana. Tātad var cerēt uz Krievijas lielāku ieinteresētību robežu jautājuma atrisināšanā un panākt Latvijai labvēlīgāku robežlīgumu.
Inese Vaidere minēja, ka pašreizējās Latvijas un Krievijas attiecības ir tik negatīvas tāpēc, ka V.Putins ir piedzīvojis vairākas būtiskas neveiksmes savas otrās prezidentūras laikā, un, lai novērstu sabiedrības uzmanību no iekšpolitiskajām neveiksmēm, kārtējo reizi tiek meklēts ārējais ienaidnieks. I.Vaidere arī norādīja, ka Krievijā ir palielinājies autoritārisms, kas izpaužas gan kā uzņēmējdarbības vides pasliktināšanās, pastiprināta cenzūra, antisemītisms. M.Kaminskis uzsvēra, ka EP uzdevums ir nepieļaut Krievijas pievēršanos militārismam un imperiālistiskai domāšanai.
“Lai veidotu attiecības, kurās valda sapratne un sadarbība, ir jāatrisina vēsturiskās problēmas un jāatzīst pagātnes kļūdas,” norādīja B.Kroulijs, runājot par Krievijas attiecībām ar Latviju.
UEN grupas sēdē tika skatīti arī jautājumi saistībā ar Lisabonas stratēģijas īstenošanu un stabilitātes un izaugsmes pakta reformu. Diskutēts tika arī par Eiropas Savienības struktūrfondu piesaistes iespējām un kavēkļiem Latvijas pašvaldībās, kā arī ilgtspējīgas attīstības iespējām Rīgā un Latvijas reģionos. Tomēr galvenais uzsvars tika likts uz Latvijas un Krievijas attiecībām ES kaimiņattiecību politikas kontekstā, kā arī uzmanība tika vērsta uz UEN sagatavoto rezolūciju par Otrā pasaules kara sekām un to novēršanu. Šī UEN sēde, kas norisinājās Rīgā no 14. līdz 17.februārim, bija pirmā kādas EP politiskās grupas sēde Latvijā.
Skaidrojot šīs sēdes nozīmīgumu, B.Kroulijs uzsvēra nepieciešamību dalībvalstīm dalīties pieredzē, lai neatkārtotu tās pašas kļūdas, kas pieļautas citur Eiropā. “ES ir jārisina ne tikai Eiropas jautājumi, bet arī nacionālā un vietējā līmeņa problēmas,” teica B.Kroulijs.

Ieva Ušča