Uzsāktā pārkāpuma procedūra pret Latviju nav nekas unikāls

Eiropas Komisija (EK) uzsākusi pārkāpuma procedūru pret Latviju, jo mūsu valsts nav ziņojusi par 13 Eiropas Savienības (ES) direktīvu ieviešanu nacionālajā likumdošanā. Tomēr Ministru prezidenta padomniece ES jautājumos Sanita Pavļuta-Deslandes atzīst, ka Latvija nav unikāla šajā ziņā. Arī pret daudzām citām ES dalībvalstīm tiek ierosinātas šādas pārkāpumu procedūras.

Ja pārkāpumi netiek laikus novērsti, EK var vērsties Eiropas Kopienu tiesā. Taču, pēc Tieslietu ministrijas informācijas, 90% gadījumu, par kuriem tiek ierosinātas pārkāpumu procedūras, līdz tiesai nenonāk.

Iestrēgušas likumdevēju koridoros

No 13 direktīvām, par kuru neziņošanu tiek aizrādīts Latvijai, tikai četras uzskatāmas par tādām, kuras jau pilnībā pārņemtas. Ziņojumi par tām jau nosūtīti EK. Viena Zemkopības ministrijas (ZM) kompetencē esošā direktīva daļēji pārņemta, savukārt septiņas – viena Tieslietu ministrijas (TM) un sešas ZM kompetencē esošas – direktīvas vēl nav pārņemtas.
ZM vakar ziņoja, ka dažas no direktīvām jau pārņemtas, bet par tām nav ziņots. Savukārt citi normatīvi, kas paredz direktīvu pārņemšanu, jau atrodas likumdevēju gaiteņos, un tos atliek vien pieņemt. Tiesa, ministrija aplēsusi, ka tai nopietni jāstrādā pie trim direktīvām. Tās ir jāievieš līdz šā gada 28.martam.

Problēmas teju visiem

Kā jau S.Pavļuta-Deslandes atzina, Latvija nepārņemto direktīvu jomā nav unikāla. Par to liecina arī janvāra beigās publiskotais EK pētījums. Izplatītais paziņojums liecina, ka teju visām ES dalībvalstīm ir problēmas ar Savienības likumdošanas ieviešanu iekšējā tirgus nozarē.
Tikai divas ES dalībvalstis – Lietuva un Spānija – iekšējā tirgus jomā nav ieviesušas mazāk kā 1,5 procentus likumdošanas. ES dalībvalstu līderu vidū iepriekš tika panākta politiska vienošanās, kurā valstis apņēmās iekšējā tirgus jomā ieviest ne mazāk kā 98,5 procentus pieņemtās likumdošanas. Tomēr tagad redzams, ka mērķis nav sasniegts un bijis pārāk augsts teju visām ES dalībniecēm, arī Latvijai. Vidēji ES dalībvalstis nav ieviesušas 3,6% no likumdošanas, kas regulē iekšējo tirgu. EK norāda, ka dalībvalstu atpalicība likumdošanas ieviešanā grūtāku padara arī Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu.
ES iekšējā tirgus komisārs Čārlijs Makrīvijs, publiskojot satraucošos datus, teica: “Likumdošanas ieviešana nenozīmē tikai svarīgo normu apstiprināšanu Briseles kabinetos. Ieviešana nozīmē to, ka šīs normas tiek ietvertas nacionālajos likumos un sāk darboties dzīvē.” Komisārs arī norādīja, ka liela nozīme ir politiskajai gribai. “Ja ir politiskā griba, ir iespēja panākt iespaidīgu progresu.”

Latvija – sliktāko vidū

Jāatzīst, ka Latvija šajā paziņojumā ieņem otras sliktākās valsts statusu. EK ziņo, ka Latvija iekšējā tirgus jomā nav ieviesusi 7% direktīvu. Sliktāks rezultāts ir tikai Čehijai – tur nav ieviesti 9,6% direktīvu. Arī mūsu otra kaimiņvalsts Igaunija šoreiz iekļuvusi neveiksminieku sarakstā – nav ieviesti 5% direktīvu, kas attiecināmas uz iekšējā tirgus jomu.
Bez jau minētajām priekšzīmīgajām valstīm pavisam nedaudz vairāk neieviesto direktīvu, nekā vajadzētu, ir Nīderlandei, Ungārijai un Zviedrijai (visām 2%).
Interesanti, ka valstis, kuras nav ES dalībvalstis, bet darbojas Eiropas brīvās tirdzniecības zonā, Savienības direktīvas pārņem veiksmīgāk. Piemēram, Norvēģija nav ieviesusi tikai 1% ES direktīvu. Arī Islandē ir līdzīgi. Tur nav ieviestas tikai 1,4% direktīvu, kas saistītas ar iekšējo tirgu.
Vēl gan jāpiebilst, ka minētie dati ir saistīti ar situāciju pērnā gada novembra beigās, tomēr tie ir jaunākie dati, ko publiskojusi Eiropas Komisija.

Visvairāk direktīvu lauksaimniecībā

S.Pavļuta-Deslandes atzīst, ka direktīvas, par kuru neziņošanu EK uzsākusi pārkāpuma procedūru, nav tikai iekšējā tirgus direktīvas. “Šoreiz runa ir par plašāku jēdzienu, bet vairākas no minētajām direktīvām (par kurām nav paziņots EK – aut.) ir arī direktīvas, kas attiecināmas uz iekšējā tirgus jomu.” Ministru prezidenta padomniece atzīst, ka sarežģītāk ir ar direktīvu pārņemšanu lauksaimniecības nozarē. “Bet tas nav tādēļ, ka Zemkopības ministrija slikti strādātu. Tas tāpēc, ka lauksaimniecībā direktīvu ir ļoti daudz.”
Par ES normu ieviešanu katrai dalībvalstij jāsniedz informācija centralizētā datubāzē. EK to pārbauda un, konstatējot, ka laikus nav iesniegta informācija, brīdina valsti.
Par atbildes sniegšanu EK mūsu valdība varētu lemt 5.aprīlī. Ja pārkāpumi netiek laikus novērsti, EK var vērsties Eiropas Kopienu tiesā.
Tieslietu ministrija šīs nedēļas valdības sēdē informēja, ka Latvija joprojām nav ieviesusi 62 dažādas direktīvas.

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv