Par Kioto protokola stāšanos spēkā

Vakar, 16.februārī, stājās spēkā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokols.

Protokols tika apstiprināts 1997.gadā trešajā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām līgumslēdzēju pušu konferencē Kioto (Japānā) pēc ilgstošām līgumslēdzēju pušu sarunām. Protokola mērķis ir veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošu pasākumu ieviešanu nacionālā un starptautiskā līmenī, tajā iestrādāti konkrēti mērķi un termiņi rūpnieciski attīstītām valstīm antropogēno (cilvēku radīto) siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanā un samazināšanā.
Kioto protokols paredz trīs elastīgos mehānismus, ar kuriem valstis var īstenot savas emisiju samazināšanas saistības: kopīgi īstenojamos projektus, tīras attīstības mehānismu un starptautisko emisiju tirdzniecību. Lai arī šie mehānismi ir atšķirīgi, tos vieno kopīgas atbildības princips – valstis, kuras pašas nespēs samazināt emisijas, lai izpildītu protokola saistības, varēs izmantot citu valstu neizmantotās emisiju atļaujas, un tādējādi kopējais SEG emisiju daudzums pasaulē nepalielināsies.
Saskaņā ar Kioto protokola nosacījumiem tas stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kad vismaz 55 valstis būs iesniegušas Depozitārijā savus ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentus un kad Konvencijas 1. pielikumā uzskaitīto valstu kopējās oglekļa dioksīda emisijas būs vismaz 55% no šo valstu oglekļa dioksīda emisijām 1990.gadā. Kioto protokolu ir ratificējušas jau 140 valstis, un Eiropas Kopienai ilgu laiku bija problēmas sasniegt otro – procentuālo emisiju – nosacījumu, līdz 2004.gada novembrī Kioto protokolu ratificēja Krievijas Federācija. Pašreiz kopējās emisijas ir 61,6% no Konvencijas 1.pielikumā minēto valstu oglekļa dioksīda emisijām 1990.gadā. Kioto protokolu vēl nav ratificējušas šādas Konvencijas 1.pielikumā minētās valstis – Amerikas Savienotās Valstis, Austrālija, Horvātija un Monako.
Latvijas Republikas Saeima ratificēja Kioto protokolu 2002.gada maijā. Atbilstoši Kioto protokola nosacījumiem Latvijai laikā no 2008.līdz 2012.gadam jāsamazina antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas par 8%, salīdzinot ar 1990.gadu.
2005.gada 3.februārī valsts sekretāru sanāksmē Vides ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā Klimata pārmaiņu samazināšanas programmu 2005.–2010.gadam. Programmas ilgtermiņa mērķis ir sekmēt cilvēku darbības izraisīto globālo klimata pārmaiņu samazināšanu.  Programmā apskatīta valsts politika un pasākumi SEG emisiju samazināšanā un ierobežošanā un oglekļa dioksīda (CO₂) piesaistes veicināšanā, pasākumi Eiropas Kopienas tiesību aktu un politikas īstenošanā klimata pārmaiņu jomā, Kioto protokola elastīgo mehānismu piemērošana, pasākumi nacionālās sistēmas izveidei, zinātnisko pētījumu veicināšanai, sabiedrības informēšanai un SEG emisiju un CO₂ piesaistes prognozes līdz 2020. gadam.
Saskaņā ar Konvencijas un Kioto protokola nosacījumiem, Konvencijas līgumslēdzēju pušu konferences lēmumiem un Eiropas Kopienas tiesību aktiem Latvija katru gadu Konvencijas sekretariātā un Eiropas Komisijā iesniedz pārskatu par siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti un nacionālo inventarizācijas ziņojumu. Latvija līdz šim ir sagatavojusi un iesniegusi trīs nacionālos ziņojumus. Ceturtais nacionālais ziņojums jāsagatavo un jāiesniedz Konvencijas sekretariātā līdz 2005.gada beigām. 2005.gada beigās Kioto protokola dalībvalstīm jāiesniedz progresa ziņojums par sasniegto progresu šā starptautiskā līguma nosacījumu izpildei.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa