• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas un Ziemeļu investīciju bankas aktīvu sadarbību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.02.2005., Nr. 27 https://www.vestnesis.lv/ta/id/101789

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par priekšlaicīgas pensionēšanās iespējām Latvijā

Vēl šajā numurā

17.02.2005., Nr. 27

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas un Ziemeļu investīciju bankas aktīvu sadarbību

Tieši pirms gada Latvija parakstīja iestāšanās līgumu Ziemeļu investīciju bankā (ZIB) un šogad ir kļuvusi par pilntiesīgu bankas dalībnieci, tādēļ tā vēlas aktīvi piedalīties bankas darbā, nevis būt pasīvs novērotājs – tā, vakar, 16.februārī, tiekoties ar jauno ZIB prezidentu Džoniju Akerholmu, uzsvēra Latvijas finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Arī bankas prezidents aicināja Latviju būt aktīvai bankas dalībniecei un nekad neaizmirst, ka ZIB tagad ir arī Latvijas banka.
ZIB prezidents Dž.Akerholms norādīja, ka viņš tagad tiekas ar visu bankas dalībvalstu pārstāvjiem, lai apspriestu katras valsts redzējumu uz bankas stratēģisko attīstību. Paralēli diskusijas notiekot arī bankas padomē, un pēc tam bankas vadība nāks klajā ar savu bankas darbības stratēģiju. Viens no iespējamiem bankas darbības virzieniem, kas nākotnē varētu tikt akcentēts, ir sadarbība ar privāto biznesu, tādēļ arī Latvijā ZIB prezidentam ir paredzēta tikšanās ne vien ar finanšu ministru, bet arī ar uzņēmēju pārstāvjiem – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.
Latvija varētu aktīvi līdzdarboties ZIB aktivitātēs kaimiņvalstīs austrumos – Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, jo Latvijas uzņēmējiem ir lielākas zināšanas un pieredze darbībai šajā reģionā. ZIB piedāvā Latvijai apsvērt arī nepieciešamību bankai iesaistīties ES fondu līdzfinansēto projektu pašu finansējuma daļas nodrošināšanā, un bankas prioritāte varētu būt arī līdzdalība vides aizsardzības projektu finansēšanā, informēja bankas prezidents. Latvijai šie stratēģiskie virzieni ir interesanti, norādīja finanšu ministrs.
ZIB bankas prezidents interesējās arī par aktualitātēm Finanšu ministrijas darbībā, Latvijas fiskālo politiku, mūsu valsts virzību uz pievienošanos eirai.
2004.gada 11.februārī, parakstot iestāšanās līgumu, Latvija līdz ar Lietuvu un Igauniju ar 2005.gada 1.janvārī oficiāli kļuva par ZIB pilntiesīgu dalībnieci. Trīs jaunās bankas dalībnieces ir pievienojušās piecām jau esošajām valstīm – Dānijai, Somijai, Islandei, Norvēģijai un Zviedrijai. Latvijas valdība par Latvijas valsts līdzdalību ZIB izlēma 2003.gada 28.oktobrī.
Līdz šim Latvijā jau realizēti vairāki projekti ar ZIB līdzdalību, taču iestāšanās šajā bankā devusi Latvijai kā tās dalībniecei vairākas priekšrocības, piemēram, uzlabojušās Latvijas iespējas piesaistīt investīcijas un kredītresursus tautsaimniecības attīstībai. Kļuvuši par ZIB dalībvalsti, Latvijai vairs nav noteikts šajā bankā izsniedzamo aizdevumu limits un nepastāv ierobežojums aizdevumu apjomiem. Samazinājies aizdevumu likmes uzcenojums. Kā pilntiesīgai dalībniecei Latvijai ir lielāka ietekme uz ZIB aktivitātēm, un ilgtermiņā Latvijai būs iespēja saņemt no bankas arī dividenžu maksājumus.

Finanšu ministrijas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!