Par Latvijas un Ziemeļu investīciju bankas aktīvu sadarbību
Tieši pirms gada Latvija
parakstīja iestāšanās līgumu Ziemeļu investīciju bankā (ZIB) un
šogad ir kļuvusi par pilntiesīgu bankas dalībnieci, tādēļ tā
vēlas aktīvi piedalīties bankas darbā, nevis būt pasīvs
novērotājs – tā, vakar, 16.februārī, tiekoties ar jauno ZIB
prezidentu Džoniju Akerholmu, uzsvēra Latvijas finanšu ministrs
Oskars Spurdziņš. Arī bankas prezidents aicināja Latviju būt
aktīvai bankas dalībniecei un nekad neaizmirst, ka ZIB tagad ir
arī Latvijas banka.
ZIB prezidents Dž.Akerholms norādīja, ka viņš tagad tiekas ar
visu bankas dalībvalstu pārstāvjiem, lai apspriestu katras valsts
redzējumu uz bankas stratēģisko attīstību. Paralēli diskusijas
notiekot arī bankas padomē, un pēc tam bankas vadība nāks klajā
ar savu bankas darbības stratēģiju. Viens no iespējamiem bankas
darbības virzieniem, kas nākotnē varētu tikt akcentēts, ir
sadarbība ar privāto biznesu, tādēļ arī Latvijā ZIB prezidentam
ir paredzēta tikšanās ne vien ar finanšu ministru, bet arī ar
uzņēmēju pārstāvjiem – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības
kameru.
Latvija varētu aktīvi līdzdarboties ZIB aktivitātēs kaimiņvalstīs
austrumos – Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, jo Latvijas
uzņēmējiem ir lielākas zināšanas un pieredze darbībai šajā
reģionā. ZIB piedāvā Latvijai apsvērt arī nepieciešamību bankai
iesaistīties ES fondu līdzfinansēto projektu pašu finansējuma
daļas nodrošināšanā, un bankas prioritāte varētu būt arī
līdzdalība vides aizsardzības projektu finansēšanā, informēja
bankas prezidents. Latvijai šie stratēģiskie virzieni ir
interesanti, norādīja finanšu ministrs.
ZIB bankas prezidents interesējās arī par aktualitātēm Finanšu
ministrijas darbībā, Latvijas fiskālo politiku, mūsu valsts
virzību uz pievienošanos eirai.
2004.gada 11.februārī, parakstot iestāšanās līgumu, Latvija līdz
ar Lietuvu un Igauniju ar 2005.gada 1.janvārī oficiāli kļuva par
ZIB pilntiesīgu dalībnieci. Trīs jaunās bankas dalībnieces ir
pievienojušās piecām jau esošajām valstīm – Dānijai, Somijai,
Islandei, Norvēģijai un Zviedrijai. Latvijas valdība par Latvijas
valsts līdzdalību ZIB izlēma 2003.gada 28.oktobrī.
Līdz šim Latvijā jau realizēti vairāki projekti ar ZIB
līdzdalību, taču iestāšanās šajā bankā devusi Latvijai kā tās
dalībniecei vairākas priekšrocības, piemēram, uzlabojušās
Latvijas iespējas piesaistīt investīcijas un kredītresursus
tautsaimniecības attīstībai. Kļuvuši par ZIB dalībvalsti,
Latvijai vairs nav noteikts šajā bankā izsniedzamo aizdevumu
limits un nepastāv ierobežojums aizdevumu apjomiem. Samazinājies
aizdevumu likmes uzcenojums. Kā pilntiesīgai dalībniecei Latvijai
ir lielāka ietekme uz ZIB aktivitātēm, un ilgtermiņā Latvijai būs
iespēja saņemt no bankas arī dividenžu maksājumus.
Finanšu ministrijas preses dienests