Mūsu planētu sargājošā Kioto protokola otrā dzimšanas diena

Vakar pasaulē svinīgi atzīmēta sengaidītā Kioto protokola stāšanās spēkā. Kā sacījusi ANO Klimata pārmaiņu konvencijas izpildsekretāre Džouka Vollere-Hantere, 16.februāris iezīmē jaunas ēras sākumu starptautiskās sabiedrības centienos samazināt klimata pārmaiņu risku.

Klimata pārmaiņas ir lielākais ilgtermiņa drauds cilvēcei. Speciālistu skatījumā protokols ir tāls no pilnīga problēmas risinājuma, taču, izpildot tā prasības, var mazināt cilvēka rīcības veicinātās globālās sasilšanas sekas. Turklāt var sarukt jau šobrīd par aktualitāti kļuvušās, piemēram, transporta, enerģētikas un rūpniecības piesārņojuma izraisītās veselības problēmas.
ANO Vides programmas vadītājs Klauss Tēpfers uzsvēris, ka protokols uzskatāms tikai par pirmo soli un tā īstenošana būs grūts darbs. Viņaprāt, ja salīdzina, ko maksās šis darbs un ko varētu maksāt neko nedarīšana, nāksies atzīt, ka ieguldītās pūles prasību īstenošanā būtu labākās iespējamās investīcijas, ziņo aģentūra LETA.
Patlaban protokolu ratificējušas 140 valstis un Eiropas Kopiena. Kā zināms, ilgu laiku bija problēmas sasniegt nosacījumu par procentuālo emisiju. Proti, lai protokols stātos spēkā, to vajadzēja ratificēt valstīm, kas atbildīgas par vismaz 55 procentiem no attiecīgo gāzu izmešu kopapjoma 1990.gadā. Tā kā protokolu pērn ratificēja Krievija, šis šķērslis beidzot tika pārvarēts, un deviņdesmit dienas pēc nepieciešamās robežas sasniegšanas protokols varēja stāties spēkā. Protokolu nav ratificējušas ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām 1.pielikumā minētās valstis – lielākā piesārņotāja ASV, kā arī Austrālija, Horvātija un Monako.
Pasaules mēroga koordinēta rīcība klimata pārmaiņu apturēšanā sākās līdz ar minētās konvencijas parakstīšanu. Tajā bija iestrādāts būtisks princips, kas noteica, ka zinātnisku pierādījumu trūkums par nopietna kaitējuma draudiem nevar būt iemesls, lai atliktu piesardzības pasākumu īstenošanu. Valstis, kas pievienojās konvencijai, 1997.gadā pieņēma Kioto protokolu, kurā iestrādāti konkrēti mērķi un termiņi svarīgāko siltumnīcefekta izraisošo gāzu izmešu samazināšanai. Taču tā stāšanās spēkā ieilga.
Vides ministrija atgādina, ka Latvija Kioto protokolu ratificēja 2002.gadā. Kā “LV” jau rakstīts, atbilstoši tā nosacījumiem Latvijai siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisija laikā no 2008. līdz 2012.gadam jāsamazina par astoņiem procentiem salīdzinājumā ar 1990.gadu. Jau šobrīd Latvijai prasības nesagādā problēmas. Tās tiek izpildītas ar uzviju, un prognozes liecina, ka valsts spēs izpildīt saistības arī nākotnē.
Februāra sākumā Vides ministrija Valsts sekretāru sanāksmē pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā Klimata pārmaiņu samazināšanas programmas projektu 2005.–2010.gadam. Tā, pēc vides ministra Raimonda Vējoņa teiktā, iecerēta kā neatņemama sastāvdaļa pasākumu kompleksam, lai nodrošinātu Kioto protokola prasību ieviešanu.
Kioto protokols paredz trīs elastīgos mehānismus siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešu samazināšanai – kopīgi īstenojamos projektus, tīrās attīstības mehānismus un starptautisko emisiju tirdzniecību.

Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv