Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību”

Izdarīt likumā “Par vides aizsardzību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 33./34.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13.nr.; 2000, 15.nr.; 2002, 3., 22.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 9.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 4.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Vides normatīvo aktu nosacījumus nepiemēro tādiem gadījumiem, kad šos nosacījumus nav iespējams ievērot nepārvaramas varas dēļ. Par šādiem gadījumiem nekavējoties informē reģionālo vides pārvaldi.”

2. Aizstāt 5.¹pantā vārdus “Latvijas vides aģentūra” ar vārdiem “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra”.

3. Aizstāt 5.²panta trešajā daļā vārdus “Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs” ar vārdiem “Vides pārraudzības valsts birojs”.

4. 9.pantā:

izslēgt 15. un 16.punktu;

papildināt pantu ar 17.punktu šādā redakcijā:

“17) nosaka vides ekspertu profesionālās kvalifikācijas prasības un reģistrācijas kārtību.”

5. Papildināt 10.¹ panta pirmās daļas trešo teikumu ar vārdiem “kā arī padomes sastāva ievēlēšanas kārtību”.

6. Izslēgt 13.pantā vārdus “teritoriālajām (reģionālajām)”.

7. Aizstāt 21.¹panta otrajā daļā vārdus “Latvijas vides aģentūra” ar vārdiem “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra”.

8. Aizstāt 25.pantā vārdus “Vides minis­trija un tās” ar vārdiem “Vides ministrijas”.

9. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

“44. pants. Valsts kontrole vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā

Valsts kontroli vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā vides jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic Valsts vides dienesta un tā struktūrvienību — reģionālo vides pārvalžu un Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes — vides valsts inspektori, kā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vides valsts inspektori.

Lai nodrošinātu vienotu kontroli vides aizsardzībā un dabas resursu racionālā izmantošanā, vides valsts inspektoru darbību uzrauga Valsts vides dienests.

Vides valsts inspektoru formas tērpu, žetonu un apliecību paraugus apstiprina vides ministrs.

Vides valsts inspektoru izdotos lēmumus, izņemot lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās, mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

Vides valsts inspektoru izdotos lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās var apstrīdēt Valsts vides dienesta ģenerāldirektoram. Dienesta ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.”

10. 44.²pantā:

izslēgt 3.punktā vārdus “Vides valsts inspekcijas noteiktajā kārtībā”;

papildināt 4.punktu ar tekstu šādā redakcijā:

“kā arī apturēt mehāniskos transportlīdzekļus ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, ja tiek pārkāptas vides normatīvo aktu prasības. Inspektoriem, kuri aptur transportlīdzekļus, jābūt formas tērpā;”;

papildināt pantu ar 13.punktu šādā redakcijā:

“13) ja tiek pārkāptas normatīvo aktu prasības par mehānisko transportlīdzekļu stāvēšanu vai apstāšanos ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, sastādīt protokolu— paziņojumu par uzlikto naudas sodu. Protokola — paziņojuma par uzlikto naudas sodu formu un saturu, kārtību, kādā tas noformējams un nosūtāms transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam), kā arī naudas soda iekasēšanas un kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets. Pārkāpumus var fiksēt, izmantojot tehniskus līdzekļus (fotoiekārtas vai videoiekārtas).”

11. Aizstāt 47.panta otrajā daļā vārdus “Vides valsts inspekcija” ar vārdiem “Valsts vides dienests”.

12. 53.pantā:

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Reģionālās vides pārvaldes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas vai Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktors ar rīkojumu izveido komisiju, lai noteiktu videi nodarītā kaitējuma rezultātā radušos zaudējumus (turpmāk — komisija).”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“Komisijas izdoto aktu mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā.”

13. Pārejas noteikumos:

izslēgt 9. un 10.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

“12. Ministru kabinets līdz 2005.gada 30.maijam izdod šā likuma 44.²panta 13.punktā minētos noteikumus.

13. Šā likuma 44.²panta 13.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgu Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu spēkā stāšanos.

14. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.maijam izdod šā likuma 9.panta 17.punktā minētos noteikumus.”

14. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 28.janvāra direktīvas 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes direktīvas 90/313/EEK atcelšanu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.maija direktīvas 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesu iestādēs un groza Padomes direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra direktīvas 2000/60/EK), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā.”

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 3.februārī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2005.gada 18.februārī