Ar savu skatījumu

Pirmais, ko pamanīju Māra Bišofa izstādē Valsts Mākslas muzeja Baltajā zālē, bija uzraksts uz kāda zīmējuma: “Dažiem Okupācijas muzejs ir atmiņas, nevis tikai izstāde”. Uztvēru to kā izaicinājumu pareizi uztvert un saprast zīmējumos attēlotos stāstus. Izstaigājis izstādi, sapratu, kas piesaista Māra Bišofa mākslā, – skarbs, tomēr labsirdīgi ironisks skatījums, kurš nepārtop didaktikā. Tāpēc arī tai dots nosaukums “Bišofa skats”. Izstādes iniciatore un kuratore ir mākslas zinātniece Irēna Bužinska.

Latviešu Dziesmu svētku laikā skatītāju ir tikpat daudz, cik dalībnieku, un tie visi dzied. Latvieši mīl hokeju No Māra Bišofa kataloga “Mana Latvija”

Māris Bišofs dzimis 1939.gadā Rūjienā. Viņš bija pirmais Latvijas Mākslas akadēmijas absolvents, kas 1965.gadā saņēma interjerista diplomu. Tomēr jau studiju gados mākslinieks bija pievērsies karikatūrai un sācis publicēties satīras žurnālā “Dadzis”. Daudzi viņu iepazinuši tieši kā “Dadža” karikatūristu.

Internacionāla pieredze

Pēc studijām Māris Bišofs pārcēlās uz Maskavu, kur veica pasūtījuma darbus, iekārtojot un ilustrējot dažāda satura grāmatas. Caur viņa rokām gājis kāds simts grāmatu. Daļu no tām var redzēt izstādē.
1972.gadā Māris Bišofs emigr-ēja uz Izraēlu, kur turpināja publicēt zīmējumus presē. Pāris gadus vēlāk viņš nejauši nosūtīja savus zīmējumus uz Rietumberlīnes karikatūru zīmējumu konkursu “Cartoon-75”, kur 1200 karikatūristu konkurencē ieguva trešo vietu. Tas māksliniekam pavēra jaunas iespējas un ļāva nodibināt jaunus kontaktus.
Astoņdesmito gadu sākumā mākslinieks dzīvojis Parīzē, bet drīz pārcēlās uz Ņujorku. Tur viņš sāka darināt ironiskus zīmējumus amerikāņu presei. Sākumā izdevēju priekšā esot nolicis zīmējumu kaudzi un ļāvis izvēlēties darbus, kas varētu komentēt konkrēto rakstu, bet vēlāk viņam doti pasūtījumi.
Ar Irēnu Bužinsku mākslinieks satikās Ņujorkā 2002. gada martā un saņēma piedāvājumu sarīkot izstādi Latvijā. Pēc gada viņš pārcēlās uz Latviju un sāka intensīvi gatavoties izstādei. Nāca pasūtījumi no žurnāla “Rīgas Laiks” un vēlāk arī no avīzes “Diena”.

Ironiskais zīmējums

Māris Bišofs savu daiļrades manieri sauc par ironisko zīmējumu, jo apzīmējums “karikatūra” neesot īsti atbilstošs. Irēna Bužinska uzskata, ka Latvijā ironiskā zīmējuma žanrs ir gandrīz neizkopts, un pašlaik Māris Bišofs ir redzamākais šā žanra pārstāvis. Viņa zīmējumos atklājas laika pārbaudi izturējusi attieksme pret lietām.
Mākslinieka labsirdīgi ironiskā attieksme un skatījums sniedz lielisku iespēju paraudzīties uz sociālām un politiskām norisēm no cita skatpunkta, tādējādi ikdienišķās lietās nereti ieraugot absurdas izpausmes. Tieši šā savdabīgā skatījuma dēļ pēc viņa darbiem ir tik liels pieprasījums.

Četrdesmit jaunrades gadi

Personālizstādei “Bišofa skats” atlasīts vairāk nekā simt zīmējumu tušas, guašas, akvareļa un akrila tehnikā. Tie sniedz ieskatu mākslinieka teju četrdesmit gadu radošajā darbībā.
Ekspozīcijā iekļauta daļa no oriģināliem tušas zīmējumiem, kas ievietoti mākslinieka grāmatās “Izstāde” (1978), “Draiskulīgā Virdžīnija Vulfa” (1985), “Svešinieka dienasgrāmatas” (1986) un arī zīmējumi no pašas jaunākās grāmatas “Mana Latvija” (2004). Apmeklētāji var iepazīties arī ar ārzemju laikrakstu un žurnālu lappusēm, kurās laikā no 1984. līdz 2003.gadam publicēti Māra Bišofa zīmējumi. Mākslinieks atzīst, ka pašam labāk paticis zīmēt zinātniskajiem izdevumiem, piemēram, “Hippocrates”, jo tad darba nodošanas termiņš esot bijis garāks un ilgāk varējis domāt par to, ko attēlot.
No 21.februāra līdz 6.martam katru dienu no pulksten 12.30 līdz 16.30 Hēges zālē būs atvērta Radošā darbnīca. Interesenti varēs zīmēt un veidot savus radošos darbus, iesaistot tajos mākslinieka piedāvātos tēlus. Līdzdalība šajā “spēlē” ļaus dalībniekiem iedziļināties mākslinieka tēlu pasaulē un tādējādi novērtēt viņa zīmējumos ieslēpto gudrību, asprātību un izdomu. Darbnīcas dalībnieku zīmējumi tiks eksponēti turpat Hēges zālē.
Uz Radošo darbnīcu īpaši tiek aicināti 5.–12. klašu skolēni un viņu skolotāji. Radošo darbnīcu organizē Mākslas izglītības centrs “Trīs krāsas”. Radošo procesu koordinēs Latvijas Universitātes studenti – topošie mākslas skolotāji.

Raivis Spalvēns