Ar kaislīgu attieksmi pret pasauli, sievieti, dzīvi

Ar divvalodīgo dzejas grāmatu “Mirgojošā tumsa”, ko laidis klajā apgāds “Jumava”, Latvijas kultūrā ienāk viens no pašlaik dziļākajiem un atzītākajiem krievu dzejniekiem Aleksandrs Senkevičs un savu atdzejotāja talantu apliecina Imants Auziņš.

Līdz šim kā izcilākās divvalodu grāmatas varējām minēt divas: Leona Brieža veidoto portugāļu dzejas antoloģiju un Amandas Aizpurietes atdzejoto Annas Ahmatovas izlasi. Jauniznākusī grāmata iepriecinās gan latviešus un krievus, gan tos daudzos, kas pārvalda abas valodas.
Aleksandra Senkeviča pirmais dzejoļu krājums “Nejauša spēle” iznāca 1967. gadā ar cildinošiem Annas Ahmatovas drauga un sekretāra, spožā krievu dzejnieka Arsenija Tarkovska ievadvārdiem. 2002. gadā nāca klajā krājums “Esamības izjūta”. Dzejas izlasē “Mirgojošā tumsa” ietverti arī visjaunākie dzejoļi no pašlaik topošā krājuma “Taustiņu sastrēgums”.
Krievu kritiķis Oļegs Torčinskis raksta: “Aleksandra Senkeviča dzejoļi ir krievu dzejas sudraba laikmeta augstās klasikas un austrumu, vispirms Indijas, spirituālisma apbrīnojama simbioze.” Senkevičs ir arī spēcīgs prozists. Īpaši izceļas biogrāfiskais romāns “Jeļenas Blavadskas septiņi noslēpumi”, kas ir arī nopietns pētījums.
Būdams erudīts zinātnieks, Aleksandrs Senkevičs dziļi vērtējis seno Indijas kultūru, atdzejojis mūsdienu dzejnieku vārsmas. Uz Indiju viņš brauc katru gadu, ir Krievijas un Indijas Kultūras un darījumu sakaru biedrības prezidents. Aleksandrs aizraujas ar kāpšanu varenajos Himalaju kalnos. Šim īsti krieviskajam cilvēkam tuva arī Parīze, sevišķi labi viņš jūtas krievu emigrantu aprindās. Šo skaisti izdoto grāmatu rotā un mākslinieciski papildina Parīzē dzīvojošā un Rietumos loti populārā krievu mākslinieka Sergeja Čepika darbu reprodukcijas. Starp citu, izcils Čepika veikums ir panno Londonas Svētā Pāvila katedrālē.
Aleksandra Senkeviča atdzejotājs un grāmatas priekšvārda autors ir Imants Auziņš, kam jau krietna pieredze krievu lirikas atdzejā: ir latviskota Ļermontova, Bloka, Cvetajevas, Kušnera un vairāku citu autoru dzeja. Par savu ceļu uz Aleksandra Senkeviča dzejas pasauli viņš saka: “Mums ir liels kopīgais segments. Mūs vieno, piemēram, interese par krievu sudraba laikmeta dzeju, arī par Indiju. Mūsu pasaules uztvere un izpratne lielā mērā ir radniecīga.
Sākumā man likās, ka viņu atdzejot ir gandrīz neiespējami, bet laika gaitā, šķiet, atradu atslēgu šai it kā klasiski skaidrajai, bet dziļajai dzejai. Zinātnieks tajā nekur nenomāc dzejnieku. Izpau-žas tas, ko latīniski sauc “docta ignorantia”, tas ir, mācīta neziņa. Viscaur izpaužas cilvēka kaislīgā pieredze, kaislīga attieksme pret pasauli, pret sievieti, pret dzīvi kopumā.”
Tiekoties ar žurnālistiem, Aleksandrs Senkevičs sacīja, ka viņš, neprazdams latviešu valodu, nevar novērtēt atdzejojumu, bet “skaņa ir īstā, to var just katrā rindiņā”. Viesis runāja arī par Krievijas vēsturi un šodienu, atgādinādams, ka krievu inteliģenti no seniem laikiem vienmēr bijuši opozīcijā varai. Viņa disidentiskie uzskati varētu būt tuvi arī daudziem, jo daudziem Latvijā. Dzejnieks uzskata, ka boļševismu vajadzēja iznīcināt jau šūpulī. Un ka kļūt par īsti demokrātisku valsti Krievijai traucē tas, ka tā nespēj atzīt savas vainas un līdz ar to attīrīties. Asas un smeldzes pilnas ir vairāku viņa dzejoļu rindas. Piemēram, “Pakāpeniska reabilitācija”:
Izlaida
Izlaida galu galā…
Izlaida spāres salā.
Vai arī “M. Ļermontovu atdarinot”:
Ardievu, Krievija, tik spelgā,
tu bandītu un bomžu spiets,
kur patiesību ratā triec,
kur mesija ir katrs nelga,
kur tipāžs tāds – kaut ellē liec!
Imants Auziņš ievērojis, ka Krievijas presē var izlasīt desmitiem ļoti atzinīgu Aleksandra Senkeviča dzejas vērtējumu. Tātad pašlaik Latvijā viesojas viens no kaimiņu tautas lieliskākajiem dzejniekiem, dziļas kultūras cilvēks.
Sestdien, 19. februārī, Rīgas Latviešu biedrības namā notiks divvalodīgās dzejas grāmatas atvēršanas svētki. Sarīkojumu vadīs dzejnieks Jevgeņijs Reins no Krievijas un slāvistikas profesors Renē Gerā no Francijas. Piedalīsies, protams, pats gaidītais viesis, grāmatas autors Aleksandrs Senkevičs un mūsu atdzejotājs Imants Auziņš.

Jānis Rozenieks

Mākslinieka Sergeja Čepika zīmējums grāmatā “Mirgojošā tumsa”