Valsts sekretāru 2005.gada 17.februāra sanāksmē

Bērnu un ģimenes lietu ministrija
– pieteica likumprojektu “Grozījums Radio un televīzijas likumā”. Ar īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās rīkojumu tika izveidota darba grupa, kurā iekļauti Tieslietu un Kultūras ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Nacionālās radio un televīzijas padomes un Latvijas Nacionālās kinematogrāfijas centra pārstāvji. Darba grupa sagatavoja un iesniedza Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu “Par iespējamiem risinājumiem vardarbību atainojošu materiālu (arī filmu) izplatīšanas, publiskas demonstrēšanas un reklamēšanas ierobežošanai”, kurā tika secināts, ka ir nepieciešams veikt grozījumus Radio un televīzijas likumā.
Grozījums likumā paredz noteikt, ka raidorganizācijas nedrīkst izplatīt tāda satura programmas un raidījumus, kas var kaitēt bērnu un pusaudžu normālai fiziskajai, garīgajai un tikumiskajai attīstībai, izņemot gadījumus, kad šādiem raidījumiem izraudzīts īpašs raidlaiks (no pulksten 23 līdz 7) vai lietoti tehniskie bloķēšanas līdzekļi (raidījumu kodēšana). Šādām programmām un raidījumiem jābūt speciāli atzīmētiem, gan tos izplatot, gan publicējot raidījumu secības izklāstu (raidījumu programmā).
Grozījumā noteikts, ka laikā no pulksten 7 līdz 23 nedrīkst izplatīt raidījumus, kuros ir fiziskā vai psiholoģiskā vardarbība (vizuālā vai tekstuālā veidā), asiņainas vai šausmu ainas, kā arī ainas, kas saistītas ar narkotiku lietošanu. Tekstā nedrīkst būt rupjības un nepieklājīgi izteicieni, tas nedrīkst attiekties uz seksuālām darbībām. Šis noteikums neattiecas uz kabeļtelevīziju, ja tiek lietoti tehniskie bloķēšanas līdzekļi.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Kultūras, Labklājības, Satiksmes, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā.

Finanšu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem”.
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā noteikto pilnvarojumu, kas paredz, ka apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem nosaka Ministru kabinets.
Noteikumu projekts nosaka apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā par ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem, kas saistīti ar sāpēm un garīgām ciešanām sakarā ar cietušās personas fizisku traumu; cietušās personas sakropļojumu, invaliditāti; apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāvi; apgādnieka, apgādājamā vai laulātā 1.grupas invaliditāti atbilstoši likuma 19.panta otrajai daļai.
Atbilstoši noteikumu projektam apdrošināšanas atlīdzību par ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem izmaksā kā vienreizēju maksājumu, ja apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir pieņēmis lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu sakarā ar ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem. Noteikumu projekts paredz apdrošināšanas atlīdzības kopējo apmēru par ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem līdz 1000 latiem par katru ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu. Noteikumu projekts paredz ieviest jaunu kārtību civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā, t.i., apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem, kāda iepriekš nepastāvēja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā. Līdz ar to projektā tiek paredzēts tāds mehānisms apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanai, lai, piemēram, nākotnē mainoties apdrošināšanas atlīdzības apmēriem, nemainītos kārtība, kādā tiek aprēķināta apdrošināšanas atlīdzība par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem. Noteikumu projekts paredz diferencēt katras cietušās personas apdrošināšanas atlīdzības apmēru atkarībā no personas veselībai nodarītā zaudējuma katrā konkrētajā gadījumā, piemērojot Noteikumu projekta pielikumā pievienoto apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas procentu tabulu.
Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka noteikumi stājas spēkā 2005.gada 1.maijā.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Labklājības, Satiksmes, Veselības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumos Nr.573 “Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokli, nodokļa pamatparāda palielinājumu un ar nodokli saistīto nokavējuma naudu un soda naudu ieskaita budžetā””.
Noteikumu projekts izstrādāts, ņemot vērā vairākus apstākļus. Daļa iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu triju pašvaldību – Rīgas, Liepājas un Ventspils – budžetos tiek ieskaitīta tieši, nevis caur Valsts kases sadales kontu. To, kādi nodokļa maksājumi pašvaldības budžetā ir ieskaitāmi tieši, nosaka līgums par nodokļa iekasēšanas īpašu kārtību, ko Finanšu ministrija ir noslēgusi ar katru no šīm pašvaldībām, un tās ir tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas. Tā kā saskaņā ar likumā “Par nodokļiem un nodevām” sniegto definīciju nodoklis ir definēts kā “ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, kas nav soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas maksājums”, tādējādi nodokļa maksājumos, kas minēto triju pašvaldību budžetos tiek ieskaitīti tieši, ir jāietver tikai nodokļa maksājumu summa. Noteikumu projekts nosaka, ka sadales kontā pilnā apmērā ieskaita ar nodokli saistītos maksājumus – soda naudu, pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudas summu.
Lai atsevišķi noteiktu to pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas summas daļu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājuma termiņa kavējumu, kas attiecas uz pašvaldības budžetu un sadales kontu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu informācijas sistēmā ir nepieciešama esošās programmatūras būtiska pārstrāde. Šāda rakstura izmaiņas izraisīs VID Nodokļu informācijas sistēmas datu bāzes strukturālas pārmaiņas. Tas ir ievērojami darbietilpīgs process un prasa apjomīgus finanšu līdzekļus, kas nav samērojami ar ieguvumu, t.i., ar nodokli saistīto summu lielumu, kuru saņemšana minēto pašvaldību budžetos tieši tādējādi tiks nodrošināta.
Tā kā Valsts ieņēmumu dienests paredz nodrošināt audita rezultātā aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas un soda naudas ieskaitīšanas pašvaldības budžetā nodrošināšanai nepieciešamo priekšdarbu (arī Nodokļu informācijas sistēmas programmatūras izstrādes) pabeigšanu īsākā laikā, ierosināts noteikumu 26.punktā noteikto termiņu no 2006.gada 1.janvāra pārcelt uz 2005.gada 1.jūliju.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Iekšlietu ministrija
– pieteica likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””.
Likums “Par policiju” nosaka policijas jēdzienu, uzdevumus, darbības principus un vietu valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu sistēmā, policijas pienākumus, tiesības, struktūru, kompetenci, policijas darbinieka tiesisko aizsardzību, darbības garantijas, atbildību, dienesta pildīšanas pamatprincipus, finansēšanas, materiāltehniskās apgādes kārtību, kā arī policijas darbības uzraudzību un kontroli.
Ar Ministru kabineta sēdes protokollēmumu Iekšlietu ministrijai uzdots izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitu.
Izstrādātie Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma projekts un ar to saistītais Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārās atbildības likuma projekts nosaka policijas darbinieku dienesta gaitu, kā arī viņu sociālās garantijas. Lai novērstu minēto likumprojektu dublēšanos ar spēkā esošo likumu, nepieciešams izdarīt grozījumus likumā “Par policiju”, izslēdzot no tā attiecīgās normas.
Likuma 5.pants tiek papildināts ar jaunu daļu, kurā noteikts, ka policijas darbiniekam ir aizliegts organizēt streikus un piedalīties tajos.
Likumprojekts izskatāms vienotā paketē ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma projektu, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārās atbildības likuma projektu, likumprojektiem “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, “Grozījumi Robežsardzes likumā”, “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” un “Grozījums Militārā dienesta likumā”.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, biedrībā “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”;
– pieteica likumprojektu “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums”.
Likumprojekta mērķis ir reglamentēt vienotu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitu – obligātās prasības dienestam, pieņemšanu dienestā un iecelšanu amatā, darbinieku darbības un tās rezultātu novērtēšanu, kvalifikācijas paaugstināšanu, dienesta pakāpes un to piešķiršanas kārtību, darba laika organizāciju, sociālo garantiju loku, atvaļināšanu no dienesta, kā arī citus ar dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmā saistītus jautājumus.
Likumprojektā noteikts, ka uz darbinieku neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, izņemot normas, kas nosaka termiņus; darba samaksas izmaksas laiku, veidu un aprēķinu; vidējās izpeļņas izmaksu gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ; vidējās izpeļņas aprēķināšanu; ieturējumus no darba samaksas un to ierobežojumus; darbinieka civiltiesisko atbildību, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma piešķiršanu, kā arī tiesības grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti. Uz darbinieku neattiecas valsts civildienesta tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas. Darbinieka, kurš vienlaikus ir arī valsts amatpersona, komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, biedrībā “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”;
– pieteica likumprojektu “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārās atbildības likums”.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt darbinieku savlaicīgu, pilnīgu, vispusīgu un objektīvu disciplināro pārkāpumu noskaidrošanu un taisnīga lēmuma pieņemšanu.
Likumprojekts paredz, ka darbiniekiem varēs piemērot šādus disciplinārsodus: piezīmi; rājienu; mēneša amatalgas samazināšanu līdz divdesmit procentiem no mēneša amatalgas, nosakot soda izpildi uz laiku no viena mēneša līdz sešiem mēnešiem; brīdinājumu par neatbilstību amatam, nosakot soda izpildi uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam; pazemināšanu dienesta pakāpē par vienu pakāpi, nosakot soda izpildi uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam; pazemināšanu amatā, nosakot soda izpildi uz laiku no viena gada līdz diviem gadiem; atvaļināšanu no dienesta.
Likumprojekts reglamentē arī jautājumus, kas saistīti ar disciplinārlietas ierosināšanu, darbinieka atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku, disciplinārlietas izmeklēšanu un lēmuma pieņemšanu, lēmuma par darbinieka saukšanu pie disciplinārās atbildības spēkā stāšanos, lēmuma par darbinieka saukšanu pie disciplinārās atbildības apstrīdēšanu, kā arī minētā lēmuma piemērošanu un izpildi.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevuma ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts kancelejā, biedrībā “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments