Pusceļā uz deputātu ētikas kodeksu
Silva Bendrāte Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Doma par Saeimas deputātu ētikas
kodeksu – ar pārtraukumiem – ir aktuāla jau kopš 6.Saeimas
laikiem. Toreiz ideju par šā dokumenta izstrādi izvirzīja
deputāts Ilmārs Bišers. 8.Saeimas darbības sākumposmā par ētikas
kodeksa izstrādes nepieciešamību pirmais runāja deputāts Ainārs
Latkovskis. To atbalstīja arī citi kolēģi, un Saeima pie Mandātu
un iesniegumu komisijas izveidoja Deputātu ētikas kodeksa
projekta izstrādes apakškomisiju.
Ja salīdzina Latvijas un lielvalsts Amerikas pieredzi vēlmē
ētikas normas akceptēt valsts likumdevēja vidē, mēs esam
trieciennieki. ASV līdz līdzīgam dokumentam nonāca divu simtu
gadu pieredzes ceļā.
No koncepcijas līdz projektam divi gadi
Sākotnēji ētikas kodeksa izstrādei
tika pieaicināta profesore Skaidrīte Lasmane un sabiedriskās
politikas centra “Providus” pētnieks Valts Kalniņš. Deputātu
rokās nonāca divas atšķirīgas ētikas kodeksa koncepcijas.
Ņemot vērā pieaicināto konsultantu ieteikumus un apakškomisijas
deputātu priekšlikumus, nupat ir tapis Saeimas deputātu ētikas
kodeksa projekts. Kā apakškomisijas 9. februāra sēdē lēma tās
locekļi, ētikas kodeksa projekts tiek nodots Saeimas frakcijām
vērtēšanai un priekšlikumu sniegšanai. Galīgajā redakcijā
dokumentu Saeimā varētu pieņemt līdz šīs sesijas beigām.
Gan Silva Bendrāte, gan Jānis Strazdiņš uzskata, ka pēc kodeksa
pieņemšanas kļūs mazāk gadījumu, kad deputāti uzvedīsies
neatbilstoši savam amatam. Kā tautas ievēlētiem pārstāvjiem
deputātiem ir jāizvirza augstākas prasības pret sevi. Turklāt
kodeksa normas nav pārāk bargas un dzīvē grūti realizējamas. Vēl
nav izlemts, kādā veidā katrs Saeimas deputāts varētu akceptēt
ētikas kodeksa normas. “Manuprāt, būtu loģiski, ja katrs deputāts
ar savu parakstu apliecinātu apņemšanos ievērot ētikas kodeksa
normas,” uzskata S.Bendrāte.
Ētikas kodeksa misija
Profesore Skaidrīte Lasmane
sākotnēji bija skeptiski nosakņota par šāda kodeksa iedzīvināšanu
Saeimā. “Neraugoties uz līdzdalību, neuzskatu sevi par tā
aizstāvi. Nedomāju, ka kodekss ieviesīs radikālas pārmaiņas. Lai
to iedzīvinātu, ir nepieciešami daudzi papildnoteikumi. Bet
galvenais – ir jābūt personīgai vajadzībai šo morāles dokumentu
pieņemt, lietot. Pretējā gadījumā tiek īstenota formalitāte.
Ētikas kodekss zināmā mērā ir normatīvs akts, taču galvenokārt
vērtību dokuments. Tas prasa atbilstošu (morāli ētisku) domāšanas
veidu. Izvirza ikdienai pāri stāvošus mērķus un uzdevumus. No
dokumenta līdz domāšanas veidam, domāšanas paradumiem ir tāls
ceļš,” – tā “LV” pirms pusotra gada teica S.Lasmane.
Šai laikā ir sperts pirmais solis – sagatavots kodeksa
projekts.
Deputāte Silva Bendrāte, kas apakškomisijā pilda sekretāres
pienākumus un ir aktīvi ar saviem priekšlikumiem iesaistījusies
ētikas kodeksa projekta izstrādē, “LV” norāda, ka šāda kodeksa
pieņemšanu un arī izpildi uzskata par loģisku un pašsaprotamu.
Darbs pie kodeksa projekta noritējis bez aizķeršanās un,
viņasprāt, pietiekami strauji. “Neraugoties uz to, ka jau pastāv
dažādi Saeimas deputāta darbu, pienākumus un atbildību nosakoši
dokumenti – Saeimas Kārtības rullis, dažādi likumi, ētikas
kodeksa pieņemšana apliecinās, ka mums rūp Saeimas prestižs, ka
mēs apņemamies ievērot ētikas normas un vērtējam deputātu rīcību.
Kodeksam būtu jābūt deputātu rīcības mērauklai.”
Praksi koriģēs dzīve
Kodeksa projektam ir trīs daļas:
deputāta ētikas pamatprincipi, kontaktēšanās, ētikas kodeksa
īstenošana. Kodeksam būs divi uzdevumi. Pirmais – noteikt
deputātu ētikas robežas. Projektā tās ir ietvertas deputāta
ētikas pamatprincipos. Ja robežas tiek pārkāptas, var diskutēt
par deputāta rīcību, uzvedību, attieksmi, skaidro S.Bendrāte.
Otrs uzdevums – dot iespēju deputātam konsultēties pirms ētiska
rakstura lēmuma pieņemšanas. Šo iespēju deputāti varēs izmantot,
griežoties atbildīgajā komisijā.
“Lai arī Saeimā deputāta pieredze ar katru nostrādāto dienu
pieaug un varētu likties, ka lieka būtu konsultēšanās šķietami
saprotamās lietās, arī sabiedrība kļūst prasīgāka, un deputātam
būs iespēja pārbaudīt savas pārliecības patiesumu. Skats no malas
ir ļoti vērtīgs. Turklāt konsultēšanās nebūs obligāta, bet gan
piedāvāta iespēja.”
Savukārt deputāta kontaktēšanās ar sabiedrību ētikas kodeksa
izpratnē nekādā ziņā nav vērsta uz informācijas nesniegšanu.
Gluži pretēji – ir noteikts, ka deputāts neizvairās no uzdotajiem
jautājumiem, taču atturas sniegt informāciju par privāto dzīvi un
neizpauž konfidenciālu informāciju. Savās runās deputātiem būs
jāatturas no pašmērķīgas izrādīšanās.
Kodeksa projekta saturisko pusi deputāte vērtē kā kompaktu un
lakonisku. Lai nebūtu iespēju interpretēt, deputāti centās
izvairīties no neskaidrībām un neprecizitātēm. Deputāte atzinīgi
novērtē apakškomisijas attieksmi, īpaši izstrādājot kodeksa
īstenošanas daļu. “Ētikas kodeksa īstenošanas daļa ir kustīgais
mehānisms. Tā nosaka komisijas sēžu sasaukšanu, balsošanas
kārtību, ar izskatāmajiem jautājumiem saistītās darbības.”
Iecerēts, ka ētikas kodekss būs Saeimas Kārtības ruļļa pielikums.
Patlaban nav skaidrs, kura komisija tiks noteikta par atbildīgo.
Vai būtu jāveido īpaša apakškomisija? S.Bendrāte uzskata, ka ar
ētikas jautājumiem nevajadzētu nodarboties Mandātu un iesniegumu
komisijai, tādējādi būtiski pieaugtu tās darba apjoms.
Kad ētikas kodeksa projekts tiks apstiprināts un darbu tā
īstenošanā uzņemsies atbildīgā komisija, sāksies darbs ar
iesniegumiem. Komisija analīzēs situācijas, un vērtējumu ietekmē
kodeksa saturs var mainīties, uzskata S.Bendrāte. Prakse ieviesīs
gan grozījumus, gan papildinājumus. “Dzīve rādīs, cik viegli vai
grūti būs strādāt ar iesniegumiem. Pieļauju, ka būs jāpieaicina
profesionāls ētikas konsultants. Nekādā gadījumā ētikas
apakškomisija nenodarbosies ar deputātu politiskajām domstarpībām
un mēģinājumiem caur ētikas normām izrēķināties ar politiskajiem
pretiniekiem. Es paredzu, ka atbildīgajai komisijai sākumā nebūs
viegli. Vajadzēs iemācīties atšķirt personīgo antipātiju un
neiecietības gadījumus no ētikas jautājumiem. Robeža nereti ir
ļoti nemanāma. Tādēļ ļoti svarīgi, kurus deputātus frakcijas
deleģēs.”
Zaida Kalniņa, “LV”