• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārzemju presē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.02.2005., Nr. 28 https://www.vestnesis.lv/ta/id/101913

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Mikrofona izslēgšana un ceļš uz vēsturisko patiesību

Vēl šajā numurā

18.02.2005., Nr. 28

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ārzemju presē

Vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitung”: “Trīs Baltijas valstu pašizpratni ietekmē tas, ka tās gadu desmitiem ilgi bija rotaļlieta abu lielvaru – Krievijas un Vācijas – rokās. Tikai 14 gadus tās otro reizi ir valstiski neatkarīgas. Un tā Viļņu, Rīgu un Tallinu nodarbina lēmums, kas Berlīnei, Londonai vai Vīnei šķiet viegli pieņemams. Vai šo valstu vadītājiem, tāpat kā daudziem citiem rietumvalstu un valdību vadītājiem, 9. maijā būtu jāpiedalās svinībās Maskavā – dienā, kas tām nenozīmēja Otrā pasaules kara beigas un atbrīvošanu, bet padomju okupācijas sākumu?”

Poļu “Rzeczpospolita”: “Vai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidenti 9. maijā piedalīsies uzvaras pār fašismu 60.gadadienas svinībās Maskavā, tas būs atkarīgs no Krievijas varas pārstāvjiem. Kā apgalvo Lietuvas laikraksts “Kauno Diena”, Lietuvas prezidents Valds Adamkus gaida no Krievijas, ka tā atzīs Baltijas valstu okupācijas faktu.”

Krievijas “Izvestija”: ““Polija un Latvija nākušas klajā ar kopīgu demaršu pret Krievijas Ārlietu ministrijas komentāru par 1945. gada Jaltas konferenci,” raksta “Izvestija” žurnālists. Krievijas Ārlietu ministrijas komentārā, piemēram, teikts, ka “tieši Jaltā sabiedrotās lielvaras apstiprināja kopīgu vēlēšanos redzēt Poliju spēcīgu, brīvu, neatkarīgu un demokrātisku”, kas ir acīmredzamā pretrunā ar to režīmu, kāds Polijā nostiprinājās pēc kara. Ņemot vērā Maskavas un Baltijas valstu aso polemiku, Rīga un Varšava var justies pateicīgas par šo Krievijas Ārlietu ministrijas komentāru, kuru tās var izmantot. “Atbilde Maskavai abiem premjeriem izdevusies visai efektīva,”” uzsver “Izvestija”. Nobeigumā autors jautā, kurš gan ievietojis šo frāzi par brīvību un demokrātiju Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

ASV “The Washington Post”: Agrākais ASV vēstnieks ANO Ričards Holbruks raksta par dilemmu, kuras priekšā nonācis Valds Adamkus, saņemot 9. maija ielūgumu no Putina, pēc tam pāriet pie iekšpolitikas un ārpolitiskajām tendencēm Krievijā un turpina ar ideju, ka ASV “romānam” ar Krieviju jābeidzas un ka pirmā ASV un Krievijas attiecību pārbaude būs Buša un Putina tikšanās Bratislavā.

Parīzē izdotais “International Herald Tribune”: “Ahmeds Zakajevs aicina Rietumus izbeigt “samierināšanas politiku” pret Putinu par viņa politiku Čečenijā.“International Herald Tribune” autors skar arī citus Krievijai problemātiskos reģionus un atzīmē, ka vienīgais veids, kā novērst katastrofālu situācijas pasliktināšanos Kaukāzā, ir izdarīt spiedienu uz Krieviju, virzot to uz politisku noregulējumu ar atbildīgu mērenu Čečenijas republikas valdību.

Polijas “Rzeczpospolita”: “Polijai ir nevis vienatnē jāķīvējas ar Kremli un jānošķiras no savas dabiskās “aizmugures”, bet gan nekavējoties jāsāk sarunas ar sabiedrotajiem. Rietumi katrā ziņā sapratīs, ka Krievijas attieksme pret Poliju ir pirmais un vissvarīgākais signāls, kas liecina par Krievijas nodomiem Rietumos kopumā.”

Pēc Ārlietu ministrijas Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!