Banku loma pieaugs arī turpmāk

Pērn Latvijas banku sektors guvis lielāko peļņu savas pastāvēšanas laikā. Ja pieņemam, ka banku sektors rāda, kas notiek tautsaimniecībā, bet tautsaimniecības izaugsme atspoguļojas banku darbības rādītājos, jāsecina, ka valsts tautsaimniecība attīstījusies veiksmīgi.

Konkurence aizvien sīvāka

Aizvadītajā nedēļā ar saviem pagājušā gada darbības rādītājiem iepazīstināja “Hansabanka” un “Unibanka”, kas salīdzinājumā ar pārējo banku rezultātiem guvušas vislielāko peļņu – attiecīgi 29,3 un 19,7 miljonus latu. Analītiķi aplēsuši, ka Latvijas banku bruto aktīvi pagājušajā gadā pieauguši gandrīz par 40% un sasnieguši 7,85 miljardus latu. Par 30% pieaudzis arī banku kopējais kapitāls un rezerves, bet to kopējā peļņa – par 62,2%, sasniedzot 116 miljonus latu.
Kredītu pieauguma tempi pērn ir palielinājušies, bet noguldījumu pieauguma tempi palēninājušies, kas tiek skaidrots ar zemajām aizdevumu procentu likmēm. Kopumā juridiskajām personām izsniegto kredītu apjoms pagājušajā gadā pieaudzis par 35,7%, bet privātpersonām izsniegto kredītu apjoms – par 76,5%, savukārt piesaistīto noguldījumu apjoms – par 36,5%.
Eksperti prognozē, ka šāda tendence turpināsies arī šogad, vēršoties plašumā gan uzņēmumu, gan privātpersonu kreditēšanai. Tomēr, ņemot vērā augstos pagājušā gada rādītājus, relatīvais pieaugums šogad sagaidāms lēnāks nekā pērn. Latvijas banku sektorā ienāks jauni dalībnieki, piemēram, “Sampo” banka, kas jau darbojas Igaunijā un Lietuvā un tagad nolēmusi aktivizēties arī Latvijā. Tā ir laba ziņa banku klientiem, jo, palielinoties konkurencei un paplašinoties piedāvājumam, bankām konkurences cīņā būs jādomā par savas darbības efektivitātes uzlabošanu.

2004.gadu vērtē atzinīgi

Pagājušais gads Latvijas ekonomikai kopumā ir bijis veiksmīgs, uzskata “Hansabankas” analītiķi. Līdz ar mūsu valsts iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) tas arī vēsturiski bijis īpašs gads, lai gan, pēc ekspertu domām, ieguvumi no dalības ES izpaudīsies tikai pēc laika.
Pērn turpinājās arī vietējo sektoru – celtniecības, tirdzniecības un pakalpojumu – attīstība. Joprojām strauji pieauguma tempi bija vērojami eksportā – aizvadītā gada deviņos mēnešos eksports pirmo reizi pieauga straujāk nekā imports – attiecīgi par 25,7% un 24,7%. Savukārt importu, kā aizvien, veicināja lielais vietējais pieprasījums.
Ārvalstu investori jau vairākus gadus izrādījuši interesi par Latviju, arī kā par ES kandidātvalsti, tādēļ iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempi pēdējos piecus gadus ir bijuši ļoti strauji. Kopīgajā izaugsmē aizvien vairāk palielinās to nozaru īpatsvars, kuras balstās uz iekšējo patēriņu, piemēram, tirdzniecībā pieau-gums sasniedzis 26%, transporta un sakaru nozarē – 14%, celtniecībā – 9%, taču arī ražošanā bijis 18% pieaugums.
Tomēr, neraugoties uz Latvijas tautsaimniecības straujo attīstību, pēdējos divus gadus palielinās tekošā konta deficīts. Vairāku faktoru – administratīvi regulējamo cenu izmaiņas, iestāšanās ES, naftas cenu pieaugums pasaulē utt. – ietekmē strauji cēlusies arī inflācija, kas pērn vairāk nekā divas reizes pārsniedza 2003.gada līmeni. Tomēr pēdējā laikā vērojama tās stabilizēšanās, un analītiķi ir pārliecināti, ka kopumā situācija nav tik kritiska. Viņi prognozē, ka arī 2005.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme turpināsies, lai arī nedaudz lēnāk, un IKP pieaugums sasniegs apmēram 7%. Tomēr salīdzinoši augsts būs arī inflācijas pieauguma temps, kas, pēc analītiķu domām, svārstīsies aptuveni 5% robežās.
Būtisks faktors, ar ko jārēķinās gan bankām, gan uzņēmējiem, ir izmaiņas valūtu mehānismā, proti, lata piesaiste eirai. Vienlaikus tas nozīmē arī labāk prognozējamu finanšu situāciju, īpaši tiem uzņēmējiem, kuru galvenie sadarbības partneri ir ES tirgū. Potenciāli lielāks valūtas risks ir uzņēmējiem, kuriem partneri ir valstīs, kur norēķini tiek veikti dolāros.
Kā atzīst eksperti, svarīga nozīme Latvijas tautsaimniecības tālākā attīstībā bijusi straujajai nekustamā īpašuma tirgus un tūrisma attīstībai. Tiek prognozēts, ka tā turpināsies arī šogad.

Nebremzēt aizņemšanos, bet veicināt ieņēmumus

Attiecībā uz tekošā konta deficītu un pieaugošo kreditēšanas apjomu analītiķi atgādina, ka aizņēmumu apjomu palielina ne vien iedzīvotāji, bet arī uzņēmumi un valsts. Tādēļ viņi pauž pārliecību, ka vajadzētu nevis bremzēt aizņemšanos, bet gan attīstīt ieņēmumu saņemšanas kanālus. Valsts līmenī, viņuprāt, būtu svarīgi, pirmkārt, atbalstīt un nodrošināt pakalpojumu sektora attīstību gan kvalitātes, gan arī efektivitātes ziņā (tūrismā, tranzīta nozarē) un, otrkārt, atbalstīt uz eksportu vērstu ražošanu, kas vēlāk veicinās naudas ieplūšanu valstī, bet tas savukārt nodrošinās aizņēmumu atmaksu.
Par svarīgu attīstību veicinošu faktoru tiek atzīta arī banku kreditēšana. Speciālisti prognozē, ka trīs gadu laikā kreditēšanas apjoms banku sistēmā pieaugs par 4,7 miljardiem latu un lielākā daļa no šā apjoma tiks finansēta starptautiskajos finanšu tirgos. Tādējādi banku loma ekonomikas attīstībā aizvien vairāk pieaugs.
Ņemot vērā zemo bāzes līmeni, proti – to, cik nelielai daļai banku klientu ir kredīti, analītiķi secinājuši, ka pagaidām tomēr lielākā daļa aizņēmēju (privātpersonu) ir iedzīvotāji ar augstiem un vidējiem ienākumiem. Viņi veido vairāk nekā 80% aizņēmēju. Tātad nav pamata bieži dzirdētajam apgalvojumam, ka Latvijā kredītu izmantojis katrs banku klients.
Viens no dzinējspēkiem, kas veicina un veicinās kreditēšanu, ir ES struktūrfondu apguve, jo ES struktūrfondu projektu realizācijas procesā ir vajadzīgs finansējums, kas pārsvarā tas tiek ņemts no bankām. Kā zināms, pērn uzņēmēji izrādīja lielu entuziasmu ES struktūrfondu apguvē. Te liela nozīme bija un būs arī bankām.
Šobrīd banku kredītportfeļu kvalitāte ir ļoti laba, apgalvo “Hansabankas” valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma, norādot, ka īpaši tā uzlabojusies pēdējos piecos gados. Viņa pauž pārliecību, ka baņķieru uzdevums, domājot par savu banku un klientu tālāku attīstību, ir pastāvīgi atgādināt piesardzības principus, to, ka ekonomikas izaugsmei nākotnē var sekot tautsaimniecības attīstības tempu palēnināšanās un procentu likmju celšanās, kas šobrīd jau notiek ar aizdevumiem dolāros.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv