Cenšas ierobežot vardarbības atainojumu plašsaziņas līdzekļos

Bērnu un ģimenes lietu ministrijas (BĢLM) vadībā izstrādāti likumdošanas grozījumi, kas paredz par stundu pagarināt laiku, kurā raidorganizācijas nedrīkst izplatīt informāciju, kura satur vardarbību un seksuāla rakstura ainas. Tikmēr kontrolējošās institūcijas pārraižu novērošanas resursi jau tagad ir nepietiekami, bet raidorganizāciju auditorija – lielākoties vienaldzīga.

Pat bērniem paredzēto raidījumu laikā televīzijas regulāri iestarpina filmu pieteikumus, kuros vardarbība atainota koncentrētā veidā, kā arī demonstrē dažādus seksuāla rakstura mobilo tālruņu izklaides pakalpojumus Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Valsts sekretāru 17. februāra sanāksmē pieteiktie grozījumi Radio un televīzijas likumā paredz noteikt, ka “raidorganizācijas nedrīkst izplatīt tāda satura programmas un raidījumus, kas var kaitēt bērnu un pusaudžu normālai fiziskajai, garīgajai un tikumiskajai attīstībai, izņemot gadījumus, kad šādiem raidījumiem izraudzīts īpašs raidlaiks (no plkst. 23 līdz 7) vai lietoti tehniskie bloķēšanas līdzekļi,” informē Bērnu un ģimenes lietu ministrija. Ierobežojumi attiecināti uz ainām, kas satur fizisku vai psiholoģisku vardarbību, rupjības, seksuālas un ar narkotiku lietošanu saistītas darbības. Pašlaik likumdošana šāda satura informāciju liedz pārraidīt no plkst. 7 līdz 22. Tomēr pat bērniem paredzēto raidījumu laikā televīzijas regulāri iestarpina filmu pieteikumus, kuros vardarbība atainota koncentrētā veidā, kā arī demonstrē dažādus seksuāla rakstura mobilo tālruņu izklaides pakalpojumus.

Uzraugam trūkst resursu

Lielākā daļa Latvijas televīziju piedāvāto filmu vairāk vai mazāk satur gan vardarbību, gan rupjības un seksuāla rakstura ainas, atzīst Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) pārstāve Aida Prēdele, kura uzrauga filmu satura atbilstību likuma prasībām, kā arī ir atbalstījusi minētos likuma grozījumus. Šo faktu atzīstot pašas raidorganizācijas, taču tās arī norādot, ka gandrīz nav iespējams atrast tādas filmas, kas pilnībā atbilstu visām likumā noteiktajām prasībām. Tādēļ, kā skaidro A. Prēdele, pārraižu izvērtējumā tiekot ņemts vērā konteksts – vai to saturs pēc savas būtības ir vardarbīgs vai arī apšaubāmā aina ir tikai nenozīmīga epizode.
Taču ir skaidrs, ka NRTP nespēj nodrošināt plašu raidījumu satura uzraudzību jau tagad, nemaz nerunājot par kontrolējamā laika palielināšanu. “Diemžēl raidorganizāciju monitoringa centrā strādā tikai viens cilvēks,” atzīst A. Prēdele. Šis darbinieks elektronisko plašsaziņas līdzekļu – televīziju un radio – pārraižu novērošanu spējot veikt tikai izlases kārtībā, pārslēdzot programmas. “Viss ir atkarīgs no tā, cik pamana šis cilvēks un cik pamanu es,” kontrolējošās institūcijas ierobežotās iespējas pieķert un sodīt likuma neievērotājus skaidro A. Prēdele. Otrs, tiesa, ne sevišķi aktīvs, informācijas avots ir skatītāju un klausītāju sūdzības. Reaģējot uz tām, NRTP pieprasa un izvērtē raidījumu ierakstus. Viena no pēdējām skaļākajām lietām, ko šī institūcija ņēmusies izskatīt, ir telekompānijas TV3 sarunu šovs “Aina”, kurā diskusiju tēmā “Es pārdodu savu ķermeni” piedalījās nepilngadīga meitene, kas stāstīja par savu pieredzi, strādājot par prostitūtu.

Arī datorspēles

Likumdošanas grozījumus, kas paredz ierobežot vardarbības atainojumu raidorganizācijās, izstrādāja darba grupa, kurā ietilpa pārstāvji no Tieslietu un Kultūras ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Nacionālās radio un televīzijas padomes un Latvijas Nacionālās kinematogrāfijas centra, skaidro BĢLM Politikas un juridiskā departamenta direktore Marina Abakjana. Darba grupa sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu “Par iespējamiem risinājumiem vardarbību atainojošu materiālu izplatīšanas, publiskas demonstrēšanas un reklamēšanas ierobežošanai”, kurā secināts, ka veicami grozījumi Radio un televīzijas likumā.
Otra iniciatīva, ko saistībā ar vardarbību saturošas informācijas ierobežošanu ierosinājusi BĢLM, ir Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikt šobrīd nereglamentētos jautājums, kas saistīti ar datorspēļu izplatīšanu, informē M. Abakjana. Šis priekšlikums Saeimā jau nonācis līdz galīgajam lasījumam, un tā iekļaušana normatīvajos aktos tikšot deleģēta valdībai.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv