Aviopasažieriem lielākas kompensācijas

Kopš vakardienas, 17.februāra, aviopasažieriem pienākas kompensācijas par reisa atcelšanu vai kavēšanos, kā arī par aviosabiedrības atteikumu iekāpšanai lidmašīnā pārāk liela pasažieru skaita dēļ. Šīs tiesības ir nostiprinātas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra Regulā (EK) Nr.261/2004. Kā informēja Latvijas Republikas satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, paredzams, ka jaunie noteikumi disciplinēs aviosabiedrības un liks tām pareizi plānot izlidošanas laiku, lai izvairītos no reisu aizkavēšanās.

Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Iekāpšanas atteikums

Pēc Eiropas Komisijas (EK) datiem, 2002.gadā iekāpšana tika atteikta 250 tūkstošiem pasažieru visā Eiropā. Tas noticis tāpēc, ka aviosabiedrības uz reisiem pārdevušas vairāk biļešu, nekā ir pieejamais vietu skaits lidmašīnā, cerot, ka kāds no pasažieriem savu biļeti neizmantos. Turpmāk šāda prakse aviosabiedrībām nebūs izdevīga. Iekāpšanas atteikuma gadījumā aviosabiedrībai būs jāmaksā kompensācija pasažieriem, ja vien tie brīvprātīgi neatteiksies no vietas lidmašīnā. Kompensācijas apmērs atšķiras atkarībā no lidojuma attāluma. Par lidojumu, kas nepārsniedz 1500 km, kompensācija ir 250 eiru, par attālumu līdz 3500 km – 400 eiru, bet par lielāku attālumu ārpus Eiropas Savienības (ES) robežām – 600 eiru. Kompensācijas apjoms samazinās, ja pasažieris iekāpšanas atteikuma dēļ neaizkavējass ilgāk par divām līdz četrām stundām. Šīs kompensācijas izmaksāšana neatņem pasažieriem tiesības pieprasīt papildu kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem, ja tie pārsniedz kompensācijas apmēru.

Reisa atcelšana vai kavēšanās

Reisa atcelšanas gadījumā aviosabiedrībām būs jāpiedāvā atmaksāt biļetes cenu vai arī jānodrošina cita iespēja nokļūt galamērķī. Bez tam pasažierim pienākas maltīte un atspirdzinoši dzērieni, nepieciešamības gadījumā arī viesnīca. Tomēr, ja aviosabiedrība būs paziņojusi pasažierim par reisa atcelšanu divas nedēļas iepriekš, tai iepriekšminētie pienākumi nav obligāti. A.Šlesers cer, ka šie jaunie noteikumi atturēs aviosabiedrības no līdzšinējās prakses atcelt reisus gadījumos, kad izpārdots pārāk maz biļešu un tāpēc lidojums nav izdevīgs.
Pasažieriem pienākas kompensācijas arī par ilgstošu izlidošanas aizkavēšanos. Aizkavēšanās ir ilgstoša, ja pārsniedz divas stundas līdz 1500 km tālam lidojumam, trīs stundas līdz 3500 km attālumam un četras stundas vēl tālākam lidojumam. Ja aizkavēšanās pārsniedz piecas stundas, tad aviosabiedrības pienākums ir piedāvāt atmaksāt biļeti. Vienlaikus aviosabiedrībai jāpiedāvā pasažieriem maltīte, atspirdzinoši dzērieni un iespēja piezvanīt.
Jānorāda, ka saskaņā ar jauno regulu pasažieriem nepienākas kompensācija, ja aizkavēšanās ilgusi mazāk nekā divas stundas, neatkarīgi no tā, ka pasažieris, iespējams, nokavējis savienoto reisu tālākam lidojumam, kā rezultātā ir ilgi jāgaida nākamais reiss.
Šie noteikumi attiecas uz visiem lidojumiem ES teritorijā, kā arī uz gadījumiem, kad izlidošanas valsts vai lidojuma galamērķis ir ārpus ES, ja pakalpojumu sniedz ES aviosabiedrība. Noteikumi attiecas gan uz regulārajiem lidojumiem, gan čarterreisiem.

Kas ir ārkārtas apstākļi

Strīdīgākais jautājums jaunās direktīvas kontekstā ir aviosabiedrības vainas noteikšana reisu atcelšanas vai aizkavēšanās gadījumā. Aviosabiedrībai nav jāmaksā kompensācija, ja lidmašīna laikus nav izlidojusi ārkārtas apstākļu dēļ. Ārkārtas apstākļu definīcija joprojām ir neskaidra.
EK pārstāvniecības Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs, piemēram, uzskata, ka sniegu Rīgā ziemas laikā nevar uzskatīt par ārkārtas apstākļiem. Līdzīgs viedoklis pausts arī EK izplatītajā materiālā par aviopasažieru tiesībām. “Migla vai citi laika apstākļi, piemēram, lietus, vētra, sniegs u.tml., tikai retumis nozīmē ārkārtas apstākļus,” teikts minētajā dokumentā, uzsverot, ka “mūsdienu tehnoloģijas ļauj lidmašīnām gandrīz vienmēr pacelties vai nolaisties pat vissarežģītākajos laika apstākļos.”
Savukārt A.Šlesers pauž, ka neparedzēti laika apstākļi, piemēram, sniegputenis, ir uzskatāms par ārkārtas apstākļiem. “Šādā situācijā aviosabiedrība teiks, ka lidmašīnas ir gatavas pacelties, taču lidosta to neatļauj drošības apsvērumu dēļ,” norādīja satiksmes ministrs, tātad reisu aizkavēšanās nebūs uzskatāma par notikušu aviosabiedrības vainas dēļ.
Saskaņā ar jauno regulu pasažieriem ir tiesības pieprasīt pierādījumus tam, ka konkrētā situācija ir izveidojusies ārkārtas apstākļu dēļ. Šādā gadījumā aviosabiedrībai ir pienākums pierādīt, ka iestājušies ārkārtas apstākļi un ka ir izdarīts viss nepieciešamais, lai novērstu reisu aizkavēšanos, tomēr tas nav izdevies. Ja sniegtie pierādījumi pasažierus nepārliecina, tiem ir tiesības ar sūdzību vērsties iestādē, kas atbildīga par strīdu izskatīšanu starp pasažieriem un aviolīnijām. Kā informēja Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Arnis Muižnieks, Latvijā ar to nodarbosies Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Aviosabiedrībasneapmierinātas

Kā ziņo aģentūra LETA, regula radījusi neapmierinātību aviopārvadātāju vidū un var novest pie biļešu cenu pieauguma. A.Šlesers turpretī uzskata, ka biļešu cenu pieaugums nav gaidāms, jo aviosabiedrību starpā pastāv liela konkurence, kas tās atturēs no šāda soļa. Viņš arī uzsver, ka tiekšanās pēc izlidošanas laikā nekādi neapdraudēs lidojuma drošību.

Ieva Ušča

Uzziņai:

Ja iekāpšanas atteikuma, reisa atcelšanas vai ilgstošas aizkavēšanās gadījumā netiek ievērotas pasažieru tiesības, sūdzība aviosabiedrībā jāie-sniedz nekavējoties.
Gadījumā, ja rodas strīds starp aviosabiedrību un pasažieri, jāvēršas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.