ATSAUCĒ IETVERT:
Kristīgi demokrātiskā savienība (KDS). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.02.2005., Nr. 29 https://www.vestnesis.lv/ta/id/101947
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Kristīgi demokrātiskā savienība (KDS)
Rīgas Domes
vēlēšanām
2005.gada
12.martā
Deputātu kandidātu saraksts
|
Nr. |
Vārds, Uzvārds |
Dzimis |
Pamatdarbs |
Amats |
Izglītība |
|
1 |
Andris Teikmanis |
1967 |
Latvijas Mākslas akadēmija |
docents |
augstākā |
|
2 |
Brigita Tamane |
1944 |
Rīgas Domes Revīzijas komisija |
revīzijas komisijas locekle |
augstākā |
|
3 |
Māra Ingrīda Zaķe |
1943 |
Rīgas sociālās aprūpes centrs “Stella Maris” |
direktore |
augstākā |
|
4 |
Ojārs Bušs |
1944 |
LU Latviešu valodas institūts |
direktora vietnieks |
augstākā |
|
5 |
Arturs Balklavs-Grīnhofs |
1933 |
LU Astronomijas institūts |
direktors |
augstākā |
|
6 |
Marta Bušmane |
1940 |
nav |
vidējā |
|
|
7 |
Ēriks Eglītis |
1961 |
Rīgas 94.vidusskola |
mūzikas skolotājs |
augstākā |
|
8 |
Māra Sadovska |
1959 |
Rīgas Nedzirdīgo bērnu internātskola |
sociālais pedagogs |
augstākā |
|
9 |
Oskars Erdmanis |
1980 |
SIA “Balta-Eko” |
vairumtirdzniecības menedžers |
vidējā |
|
10 |
Kārlis Čerāns |
1965 |
Latvijas Universitāte |
asoc. Profesors |
augstākā |
|
11 |
Aleksandrs Zeimuļs-Priževoits |
1963 |
Rīgas Latgales priekšpilsētas Vakara mūzikas skola |
direktora vietnieks saimniecības darbā |
vidējā |
|
12 |
Juris Alksnis |
1948 |
SIA “Remora” |
mākslinieks-projektu vadītājs |
augstākā |
|
13 |
Astrīda Krūmiņa |
1940 |
Rīgas Stradiņa universitāte |
profesore |
augstākā |
|
14 |
Anna Mauliņa |
1939 |
Latvijas Nacionālās
bibliotēkas |
direktore |
augstākā |
|
15 |
Ilmārs Zaltans |
1978 |
AS “NORD/LB Latvija” |
filiāles direktors |
augstākā |
|
16 |
Gundega Zikmane |
1939 |
nav |
augstākā |
|
|
17 |
Dainis Ungurs |
1984 |
nav |
vidējā |
|
|
18 |
Ivonna Puškareva |
1937 |
SIA “Būvmateriāli AN” |
galvenā grāmatvede |
vidējā |
|
19 |
Arvīds Silavs |
1939 |
Latvijas Jūras kuģniecība |
pavārs |
vidējā |
|
20 |
Artūrs Pētersons |
1930 |
nav |
augstākā |
|
|
21 |
Voldemārs Grundmanis |
1929 |
Latvijas Arhitektu savienība |
seniors |
augstākā |
|
22 |
Dainis Zaltans |
1982 |
SIA “Merkurijs konsultants” |
projektu vadītājs |
augstākā |
|
23 |
Artūrs Elksnis |
1927 |
SIA “Vidzeme-Aloja” |
elektriķis |
augstākā |
|
24 |
Ieva Buša |
1985 |
nav |
vidējā |
|
|
25 |
Zbigņevs Tamanis |
1973 |
VAS “Latvijas dzelzceļš” |
ģeologs |
augstākā |
|
26 |
Tekla Balode |
1948 |
Rīgas Pļavnieku sākumskola |
direktore |
augstākā |
|
27 |
Jānis Plūmīte |
1946 |
IK “MECHANICS INDUSTRY” |
direktors |
augstākā |
|
28 |
Vilnis Blumbergs |
1929 |
Rīgas rajona SIA “Ādažu slimnīca” |
ārsts |
augstākā |
|
29 |
Rita Rukmane |
1943 |
SIA “Konfiti” |
galvenā grāmatvede |
augstākā |
|
30 |
Andra Rjazanceva |
1957 |
Latvijas Universitāte |
komandante |
vidējā |
|
31 |
Tamāra Martinova |
1945 |
Firma “Mehāniskās sistēmas” |
inženiere |
vidējā |
|
32 |
Ilmārs Krūss |
1932 |
Rīgas Tehniskā universitāte |
lektors |
augstākā |
|
33 |
Māra Jansone |
1972 |
AS “ELKO” |
grāmatvede |
augstākā |
|
34 |
Sigita Lapiņa |
1956 |
Rīgas patversme |
direktore |
vidējā |
|
35 |
Gundega Zaķe |
1975 |
nav |
vidējā |
|
|
36 |
Edmunds Akimovs |
1974 |
SIA “Inženierbūve” |
līgumdarbu inženieris |
augstākā |
|
37 |
Inese Skrebele |
1962 |
VAS “Latvijas Valsts ceļi” |
ekonomiste |
augstākā |
|
38 |
Katrīna Pakalniete |
1983 |
Latvijas Universitāte |
bibliotekāre |
vidējā |
|
39 |
Irena Pundure |
1944 |
LU Astronomijas institūts |
asistente, ekonomiste, vecākā lietvede |
augstākā |
|
40 |
Jānis Semjonovs |
1950 |
nav |
augstākā |
|
|
41 |
Rolands Pakalnietis |
1981 |
nav |
pamata |
|
|
42 |
Janušs Neguliners |
1980 |
SIA “Rīgas satiksme” |
biļešu realizācijas un ieņēmumu daļas kasieris |
vidējā |
Priekšvēlēšanu programma
Kristīgi demokrātiskās politikas
mērķis ir kristīgajā ētikā balstīts sociālais taisnīgums un
tautas garīgā atdzimšana.
2010. gadā, atzīmējot Ziemassvētku eglītes 500 gadu svinības,
Rīgai ir jākļūst par Eiropas kristīgās kultūras
galvaspilsētu.
Kristīgās kultūras aktualizācija ļaus Rīgas pilsētai iegūt
atpazīstamību Eiropas Savienības ziemeļu telpā.
Iespēja pozicionēt Rīgu kā reģiona garīgo un intelektuālo vērtību
centru atļaus uzsvērt zināšanu, intelektuālā kapitāla un
zināšanās balstītas ekonomikas nozīmi Rīgas konkurētspējai un
ļaus Rīgai sacensties ar Tallinas - Helsinku un Viļņas - Kauņas
bipolēm.
Lai paliktu par Baltijas jūras reģiona attīstītāko un
konkurētspējīgāko metropoli, Rīgai ir jākļūst par Baltijas jūras
reģiona zinātnes, izglītības, kultūras un mākslas centru.
Šo mērķu sasniegšanai ir nepieciešams:
Izglītībā un zinātnē: katram bērnam un jaunietim ir jānodrošina
iespēja iegūt izglītību, neatkarīgi no vecāku materiālās rocības.
Ir jāveicina bērnu un jauniešu interešu centru veidošana. Ir
jānodrošina obligāta kristīgā mācība, patriotiskā un muzikālā
audzināšana. Rīgai ir jāveido pilsētas un augstākās izglītības
iestāžu savstarpējās sadarbības struktūras, jāatbalsta zinātnes
institūciju darbība, jāizveido stipendiju sistēma talantīgāko
studentu un jauno zinātnieku atbalstam.
Kultūrā: ir jāizveido efektīga sistēma pilsētas kultūras telpas
attīstībai. Ir jāizveido projektu konkursu un grantu sistēmas
vēstures un kultūras pieminekļu sakopšanai, tautas mākslas un
mūsdienu mākslas un kultūras centru veidošanai, tautas mākslas
tradīciju atbalstīšanai un kristīgās kultūras vērtību apgūšanai.
Pilsētai ir jāatbalsta tautas mākslas kolektīvi un jādod lielāks
ieguldījums Dziesmu svētku organizēšanā. Ir jānosaka nodokļu un
nomas maksas atvieglojumi mākslas un kultūras iestādēm.
Vecpilsētā ir jāizveido atvērto mākslinieku darbnīcu un mākslas
galeriju ielas.
Tautsaimniecībā: ir jāveido jauni darījumu un saimnieciskās
aktivitātes rajoni, jāatslogo pilsētas vēsturiskais centrs un
jānodrošina pilsētai izaugsmes iespējas. Jāveido vide mazā un
vidējā biznesa veicināšanai. Ir jāatbalsta biznesa, augsto
tehnoloģiju un dizaina inkubatoru izveide jaunajos pilsētas
attīstības rajonos, atbalstot zinātņu ietilpīgus un videi
draudzīgus uzņēmumus. Ir jānodrošina modernu komunikācijas
līdzekļu izmantošanas iespēja, veicinot platjoslas un bezvadu
interneta pieejamību visā pilsētā.
Transportā: ir jāpārkārto pilsētas transporta infrastruktūra, lai
tā veicinātu pilsētas attīstību. Ir jāizveido trīs jauni Daugavas
šķērsojumi – Dienvidu un Zemgales tilti un Ziemeļu tunelis.
Atslogojot pilsētas centru, ir jāveido jauni transporta loki.
Attīstot jau esošos sabiedriskā transporta veidus, jāveicina
pilsētas dzelzceļa izmantošana un ir jāuzsāk pētīt jaunu
sabiedriskā transporta veidu ieviešanas iespējas.
Sociālajā jomā: nodrošināt cilvēka cieņu nepazemojošu iztiku
katram rīdziniekam. Palielināt bērnu piedzimšanas un audzināšanas
pabalstus. Veidot dzīvokļu tipa pansionātus vientuļiem
pensionāriem un invalīdiem. Atbalstīt reliģiskās organizācijas,
kuras nodarbojas ar trūcīgo, vientuļo un slimo iedzīvotāju
ēdināšanu un aprūpi.
Mājokļa politikā: nodrošināt cilvēka cieņu nepazemojoša mājokļa
pieejamību katram rīdziniekam. Ieviest sociālo palīdzību
maznodrošinātajiem īrniekiem neatkarīgi no namīpašuma
veida.
Veicināt jaunu dzīvokļu būvi Rīgā – atbalstīt jaunās ģimenes
kredītu saņemšanai jaunu mājokļu iegādei vai būvniecībai, izdarīt
intervenci dzīvokļu tirgū būvējot jaunus dzīvokļus un nodrošināt
infrastruktūru jaunu mikrorajonu būvniecībai.
Sabiedriskajā kārtībā: pilsētai ir jātop par drošu vietu, kurā
bez bailēm var uzturēties ģimenes ar bērniem, vecāka gadagājuma
cilvēki un cilvēki ar īpašām vajadzībām. Rīgas pilsētai ir
jāuzņemas lielāka atbildība sabiedriskās kārtības uzturēšanā,
attīstot pašvaldības policiju un iestājoties par kārtības
policijas un Rīgas ceļu policijas pāriešanu pašvaldības
pakļautībā. Jāierobežo azartspēļu izplatība, izvietojot spēļu
namus vienā, īpašā pilsētas rajonā un nekādā gadījumā nepieļaujot
spēļu namu atrašanos izglītības iestāžu tuvumā. Nepieļaut
nacionālo godu, reliģiskās un ētiskās jūtas aizskarošas
izdarības.
Lai Dievs Jūs svētī!