Latvieši Krievijas gulagā

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents,- "Latvijas Vēstnesim"

Sakarā ar plaši izvērstajām represijām divdesmito gadu beigās - trīsdesmito gadu sākumā Padomju Savienībā tika izveidota koncentrācijas nometņu sistēma, kura plašāk pazīstama ar nosaukumu - gulags (Labošanas darbu nometņu un koloniju galvenā pārvalde). Ja 1932.gadā tajā bija 11 labošanas darbu nometnes, tad 1935.gadā tādu jau bija 15, bet 1939.gada sākumā - 42. 1940.gada pavasarī gulaga sistēmā pastāvēja 53 nometnes ar vairāk nekā 600 filiālēm un 475 labošanas darbu kolonijām.

Ar PSRS Ministru padomes 1948.gada 21.februāra pilnīgi slepeno lēmumu Nr.416-159 PSRS Iekšlietu ministrijai tika uzdots Kolimas, Galējo ziemeļu, Noriļskas, Komi APSR, Mordovijas APSR Temņiku rajonā un Karagandā noorganizēt sevišķās nometnes, kuras bija paredzētas ar brīvības atņemšanu sodīto "spiegu, diversantu, teroristu, trockistu, labējo, meņševiku, eseru, anarhistu, nacionālistu, baltemigrantu un citu pretpadomju organizāciju un grupu dalībnieku", kā arī citu bīstamu personu ieslodzīšanai.

Minētais PSRS Ministru padomes lēmums noteica, ka uz Iekšlietu ministrijas sevišķajām nometnēm ir jāpārvieto augstākminēto kategoriju notiesātie, kuri sodu izcietuši vai arī atrodas Iekšlietu ministrijas labošanas darbu nometnēs, izņemot hroniski slimos un invalīdus, kuri bija jāatstāj iepriekšējās ieslodzījuma vietās.

Sevišķajās nometnēs tika noteikts daudz stingrāks režīms, aizliedzot tur ieslodzītajiem piemērot saīsinātus soda termiņus, kā arī citus atvieglojumus. Darba spējīgie ieslodzītie bija jāizmanto galvenokārt smagā fiziskā darbā.

Pēc soda izciešanas sevišķajās nometnēs ieslodzītos vajadzēja nosūtīt trimdas nometinājumā PSRS Valsts drošības ministrijas iestāžu uzraudzībā.

1951.gada martā gulaga struktūrā atradās 105 labošanas darbu nometnes un 9 sevišķās nometnes.

Gulaga sistēma tika likvidēta tikai 1960.gadā.

Kopš gulaga izveidošanas tā nometnēs tika ieslodzīti arī daudzi latvieši. Trīsdesmito gadu beigās tie bija PSR Savienībā dzīvojošie latvieši, 1941.gadā tie bija 14.jūnijā represētie, kurus galvenokārt nosūtīja uz t.s. Noriļlagu, Vjatlagu, Usoļlagu, kā arī uz Severurallagu un dažām citām gulaga nometnēm. Daudzus latviešus uz gulagu nosūtīja arī pēckara gados, no kuriem liela daļa nokļuva arī Iekšlietu ministrijas sevišķajās nometnēs. Šeit publicētie, no Krievijas Federācijas Valsts arhīva saņemtie, dokumenti uzskatāmi parāda gan dažādas šajās nometnēs ieslodzīto kategorijas, gan arī latviešu skaitu tajās 1952.gada nogalē. Savukārt Latvijas Valsts arhīva dokumenti apliecina, ka daudzi latvieši no Vjatlaga un citām gulaga nometnēm četrdesmito gadu beigās pārvietoti uz kādu no gulaga sevišķajām nometnēm, bet pēc soda izciešanas tajā nosūtīti trimdas nometinājumā.

Šeit publicētie dokumenti apliecina arī to, ka attieksme pret latviešu tautības ieslodzītajiem gulaga sistēmā ir bijusi īpaši barga. Pat piecdesmito gadu vidū, kad daudzu citu tautību ieslodzītajiem atļāva atgriezties viņu dzimtajās vietās, latviešiem bija jādodas uz vietām, kur specnometinājumā atradās viņu ģimenes locekļi.

 

1939.-1941.gadā gulaga nometnēs ieslodzīto nacionālais sastāvs (pēc stāvokļa uz katra gada 1.janvāri)

Tautība	Gadi
	1939	1940	1941
Krievi	830 491	820 089	884 574
Ukraiņi	181 905	196 283	189 146
Baltkrievi	44 785	49 743	52 064
Gruzīni	11 723	12 099	11 109
Armēņi	11 064	10 755	11 302
Azerbaidžāņi	(nav ziņu)	10 755	9996
Kazahi	17 123	20 166	19 185
Turkmēņi	9352	9411	9689
Uzbeki	24 499	26 888	23 154
Tadžiki	4347	5377	4805
Kirgīzi	2503	2688	2726
Tatāri	24 894	28 232	28 542
Baškīri	4874	5380	5560
Burjati	1581	2700	1937
Ebreji	19 758	21 510	31 132
Vācieši	18 572	18 822	19 120
Poļi	16 860	16 133	29 457
Somi	2371	2750	2614
Latvieši	4742	5400	4870
Lietuvieši	1050	1344	1245
Igauņi	2371	2720	2781
Rumāņi	395	270	329
Irāņi	(nav ziņu)	134	1107
Afgāņi	263	280	310
Mongoļi	35	70	58
Ķīnieši	3161	4033	3025
Japāņi	50	80	119
Korejieši	2371	2800	2108
Citi	76 055	67 451	148 460

 

D.Y.Ptvcrjd UEKFU !bcnjhbxyj-cjwbjkjubxtcrbq fcgtrn@. Cjwbjkjubxtcrbt bccktljdfybz Nr.6, 1991.u.>t.11.

 

 

PSRS iekšlietu tautas komisāra un PSRS prokurora direktīva

Nr.221

1941.gada 22.jūnijā

Visiem republiku iekšlietu tautas komisāriem, Iekšlietu tautas komisariāta novadu, apgabalu pārvalžu priekšniekiem, IeTK labošanas darbu nometņu priekšniekiem, IeTK nometņu operatīvo daļu priekšniekiem, republiku, novadu un apgabalu prokuroriem un labošanas darbu nometņu prokuroriem pavēlam:

1. Pārtraukt kontrrevolucionāru, bandītu, recidīvistu un citu bīstamu noziedznieku atbrīvošanu no nometnēm, cietumiem un kolonijām.

2. Minētos ieslodzītos, kā arī poļu, vācu un citu valstu pavalstnieku kontingentus sakoncentrēt pastiprināti apsargājamās zonās, pārtraukt bezkonvoja izmantošanu darbos. Nometnēs ieslodzītos turēt maksimāla konvoja apsardzībā.

3. Arestēt tos ieslodzītos, par kuriem ir materiāli par pretpadomju darbību.

4. Nometņu, cietumu un koloniju apsardzi pārcelt kara stāvoklī.

5. Pārtraukt visu nometņu, cietumu un koloniju darbinieku un labošanas darbu nometņu prokuratūras darbinieku atvaļinājumus, atvaļinājumā esošos nekavējoties atsaukt.

6. Pārtraukt jebkādu ieslodzīto, kā arī specciematos turēto saraksti ar ārpasauli. (..)

C,jhybr pfrjyjlfntkmys[ b yjhvfnbdys[ frnjd j htghtccbz[ b htf,bkbnfwbb ;thnd gjkbnbxtcrb[ htghtccbq> v.> 1993>c.158

 

 

PSRS iekšlietu tautas komisāra un PSRS prokurora direktīva

Nr.185

1942.gada 29.aprīlī

Izmainot PSRS Ie TK un PSRS Prokuratūras 1941.gada 22.jūnija direktīvu Nr.221, pavēlam:

1. Tos ieslodzītos, kuri ir izcietuši sodu un saskaņā ar 1941.gada 22.jūnija direktīvu Nr.221 aizturēti nometnēs, cietumos un kolonijās, no ieslodzījuma atbrīvot, izņemot notiesātos par nodevību, teroru, spiegošanu, diversijām, trockistus, labējos un bandītus, viņiem paziņojot, ka viņi ieslodzījumā atstāti līdz kara beigām. (..)

C,jhybr pfrjyjlfntkmys[ b yjhvfnbdys[ frnjd j htghtccbz[ b htf,bkbnfwbb ;thnd gjkbnbxtcrb[ htghtccbq> c.159

 

 

Izvilkums no PSRS IeTK un PSRS Prokuratūras norādījuma

Nr.194/17/11692/-s

1942.gada 7.maijā

Sakarā ar pieprasījumiem no vietām par PSRS Ie TK un PSRS Prokuratūras 1942.gada 29.aprīļa direktīvu Nr.185 tiek paskaidrots:

1. PSRS IeTK un PSRS Prokuratūras 1941.gada 22.jūnija direktīvas kārtībā no atbrīvošanas aizturētie, pēc tautības vācieši, itāļi, somi, rumāņi, ungāri, bulgāri, latvieši, igauņi, lietuvieši, kā arī Besarābijas iedzīvotāji, kuri notiesāti par kontrrevolucionāriem noziegumiem, direktīvas Nr.185 darbībā neiekļūst.

Šo pašu tautību ieslodzītie, kuri notiesāti par amata sadzīves un saimnieciskiem noziegumiem, ir pakļauti atbrīvošanai un pēc PSRS IeTK gulaga norādījuma nosūtīšanai uz darbiem nometnēs, kur ir vāciešu darba kolonas, pie kam latvieši, igauņi, lietuvieši un bulgāri un Besarābijas iedzīvotāji tiek atbrīvoti saskaņā ar direktīvas Nr.185 2.punktu (..) .(Visur tekstā latviešu izcēlumi mani -J.R. )

C,jhybr pfrjyjlfntkmys[ b yjhvfnbdys[ frnjd j htghtccbz[ b htf,bkbnfwbb ;thnd gjkbnbxtcrb[ htghtccbq> c.160

 

 

Dekrēts par sevišķi bīstamu valsts noziedznieku pēc soda izciešanas nosūtīšanu trimdā uz nometinājumu PSRS attālās vietās

1948.gada 21.februārī

PSRS Augstākās padomes Prezidija dekrēts

1. Uzdot PSRS Iekšlietu ministrijai visus sevišķajās nometnēs un cietumos sodu izcietušos spiegus, diversantus, teroristus, trockistus, labējos, meņševikus, eserus, anarhistus, nacionālistus, baltemigrantus, citu pretpadomju organizāciju un grupu dalībniekus, kuri rada bīstamību ar saviem pretpadomju sakariem un naidīgo darbību, - pēc soda beigām pēc PSRS Valsts drošības ministrijas norādījuma nosūtīt trimdas nometinājumā Valsts drošības ministrijas orgānu uzraudzībā:

uz Kolimas un Tālo austrumu rajoniem, uz Krasnojarskas novada un Novosibirskas apgabala rajoniem, kuri atrodas 50 kilometrus uz ziemeļiem no Transsibīrijas dzelzceļa maģistrāles (..).

Šo personu nosūtīšanu trimdas nometinājumā izdarīt pēc PSRS Valsts drošības ministrijas Sevišķās apspriedes lēmuma.

C,jhybr pfrjyjlfntkmys[ b yjhvfnbdys[ frnjd j htghtccbz[ b htf,bkbnfwbb ;thnd gjkbnbxtcrb[ htghtccbq> c.46

 

Gulaga ieslodzīto nacionālais sastāvs

1951.gada 1. janvār

Tautība	Pavisam	Tajā skaitā
	nometnēs	kolonijās
Tautība	Pavisam	Tajā skaitā
	nometnēs	kolonijās
Krievi	1405511	805995	599516
Ukraiņi	506221	362643	143578
Baltkrievi	96471	63863	32608
Azerbaidžāņi	23704	6703	17001
Gruzīni	23583	6968	16615
Armēņi	26764	12029	14735
Turkmēņi	5343	2257	3086
Uzbeki	30029	14137	15892
Tadžiki	5726	2884	2842
Kazahi	25906	12554	13352
Kirgīzi	6424	3628	2796
Somi un karēļi	4294	2369	1925
Moldāvi	22725	16008	6717
Lietuvieši	43 016	35 773	7243
Latvieši	28 520	21689	6831
Igauņi	24 618	18 185	6433
Tatāri	56 928	28 532	28 396
Baškīri	7847	3619	4228
Udmurti	5465	2003	2472
Ebreji	25 425	14 374	11 051
Vācieši	32 269	21 096	11 173
Poļi	23 527	19 184	4343
Rumāņi	1639	1318	321
Irāņi	606	202	344
Afgāņi	131	100	31
Mongoļi	83	70	13
Ķīnieši	2039	1781	258
Japāņi	1102	852	250
Korejieši	2512	1692	820
Grieķi	2326	1558	768
Turki	362	300	62
Citi,	87 030	48 351	38 679
no tiem:
PSRS
pamattautības	78 832	41 688	37 144
ne pamattaut.	8198	6663	1535
Pavisam:	2 528 146	1 533 767	994 379

 

Ptvcrjd D.Y. Uekfu !bcnjhbrj-cjwbjkjubxtcrbq fcgtrn@. Cjwbjkjubxtcrbt bccktljdfybz> § 7> 1991 u.> c. 8.

 

Notiesāto nacionālais sastāvs PSRS Iekšlietu ministrijas Sevišķajā nometnē Nr. 2

1952. gada decembrī

 

 

PSRS tautības
Krievi	3121
Ukraiņi	10 803
Baltkrievi	583
Gruzīni	64
Armēņi	66
Azerbaidžāņi	27
Kazahi	87
Turkmēņi	33
Uzbeki	82
Tadžiki	36
Kirgīzi	18
Tatāri	85
Baškīri	10
Čuvaši	3
Moldāvi	121
Somi un karēļi	61
Latvieši	1150
Lietuvieši	1367
Igauņi	993
Ebreji	125
Citas tautības
Citi	51
Pavisam	18 886
Citu valstu tautības
Anglosakši	-
Franči	1
Vācieši	260
Zviedri, norvēģi, dāņi	-
Spāņi, portugāļi	1
Itāļi	1
Poļi	610
Rumāņi	15
Grieķi	1
Bulgāri	76
Serbi	-
Ungāri	98
Turki	-
Afgāņi	-
Irāņi	-
Arābi	-
Mongoļi	4
Ķīnieši	65
Japāņi	87
Korejieši	21
Citu valstu
Citi	41
Pavisam	1281*
Ieslodzīto sadalījums pēc dzimuma
Vīrieši	17 092
Sievietes	3075

Krievijas Federācijas Valsts arhīvs, 9414. f., 1. apr., 1385. l., 2. lp. Tulkojums no krievu valodas.

* Sevišķā nometne Nr. 2 tika izveidota 1948. gadā uz Noriļskas labošanas darbu nometnes bāzes. Tā atradās Krasnojarskas novada Noriļskas rajonā.

 

 

Notiesāto nacionālais sastāvs PSRS Iekšlietu ministrijas Sevišķajā nometnē Nr. 3

1952. gada decembrī

 

 

PSRS tautības
Krievi	3812
Ukraiņi	8889
Baltkrievi	1031
Gruzīni	69
Armēņi	104
Azerbaidžāņi	56
Kazahi	27
Turkmēņi	27
Uzbeki	69
Tadžiki	13
Kirgīzi	1
Tatāri	155
Baškīri	9
Čuvaši	25
Moldāvi	143
Somi un karēļi	47
Latvieši	1112
Lietuvieši	1552
Igauņi	1200
Ebreji	306
Citas tautības
Burjati	4
Čečeni	3
Citi	148
Pavisam	18 802
Citu valstu tautības
Anglosakši	2
Franči	3
Vācieši	524
Zviedri, norvēģi, dāņi	4
Spāņi, portugāļi	2
Itāļi	1
Poļi	774
Rumāņi	62
Grieķi	14
Bulgāri	12
Serbi	4
Turki	3
Ungāri	401
Afgāņi	-
Irāņi	10
Arābi	-
Mongoļi	-
Ķīnieši	6
Japāņi	7
Korejieši	16
Citu valstu
Austrieši	14
Čehoslovāki	16
Citi	3
Pavisam	1878*
Ieslodzīto sadalījums pēc dzimuma
Vīrieši	13 365
Sievietes	7315

Krievijas Federācijas Valsts arhīvs, 9414. f., 1. apr., 1385. l., 4. lp. Tulkojums no krievu valodas.

* Sevišķā nometne Nr. 3 tika noorganizēta 1948. gada februārī uz Temņikovas labošanas darbu nometnes bāzes. Tā atradās Mordovijas APSR, Zubovas-Poļanskas rajonā.

 

 

Notiesāto nacionālais sastāvs PSRS Iekšlietu ministrijas Sevišķajā nometnē Nr.5

1952.gada decembrī

PSRS tautības
Krievi	3651
Ukraiņi	12 712
Baltkrievi	981
Gruzīni	99
Armēņi	87
Azerbaidžāņi	69
Kazaki	169
Turkmēņi	41
Uzbeki	89
Tadžiki	30
Kirgīzi	21
Tatāri	103
Baškīri	12
Čuvaši	21
Moldāvi	183
Somi un karēļi	42
Latvieši	1037
Lietuvieši	2189
Igauņi	786
Ebreji	99
Citas tautības
citi	288
Pavisam	22 709
Citu valstu tautības
Anglosakši	-
Franči	-
Vācieši	349
Zviedri, norvēģi, dāņi	3
Spāņi, portugāļi	2
Itāļi	-
Poļi	936
Rumāņi	52
Grieķi	14
Bulgāri	21
Serbi	2
Ungāri	78
Turki	5
Afgāņi	-
Irāņi	-
Arābi	-
Mongoļi	2
Ķīnieši	41
Japāņi	25
Korejieši	78
Citu valstu
citi	114
Pavisam	1722*
Ieslodzīto sadalījums pēc dzimuma
Vīrieši	19 871
Sievietes	4560

Krievijas Federācijas Valsts arhīvs, 9414.f., 1.apr., 1395.l., 6.lp. Tulkojums no krievu valodas

* Sevišķā nometne Nr.5 tika noorganizēta 1948.gada februārī. Tā atradās Habarovskas novada Magadanas apgabalā.

 

 

Notiesāto sadalījums PSRS Iekšlietu ministrijas Sevišķajā nometnē Nr.6

Pilnīgi slepeni

Forma Nr.23

pie tabulas Nr.2, kura izziņota

ar PSRS Iekšlietu ministrijas

1951.gada 14.jūnija pavēli Nr.00359

Skaitliskās ziņas par sevišķi bīstamiem valsts noziedzniekiem,

kuri atrodas Iekšlietu ministrijas Sevišķajā nometnē Nr.6

1952.gada decembrī

1. Notiesāto kustība
1. Skaitījās ieslodzītie uz atskaites mēneša 1.datumu	35 282
Atskaites mēnesī ieradās:
2. No jauna notiesāti	221
3. No citām ieslodzījuma vietām (ar pārcelšanu)	115
Aizbrauca:
4. Trimdas nometinājumā	70
5. Pārvietoti uz citām nometnēm	50
6. Etapēti uz Valsts drošības ministrijas orgāniem un tiesām	28
7. Atbrīvoti pēc lēmuma, sprieduma pārskatīšanas	-
8. Miruši	19
9. Bēguši	-
10. Skaitās ieslodzīto uz atskaites mēneša pēdējo datumu	35 451
No tiem pēc notiesāšanas termiņiem
11. Uz 25 gadiem	10 639
12. Uz 20 gadiem	6010
13. No 11 līdz 15 gadiem	7032
14. No 6 līdz 10 gadiem	11655
15. Līdz 5 gadiem (ieskaitot)	101

2. Notiesāto sadalījums,

kuri skaitās uz atskaites mēneša pēdējo datumu

Noziedznieku kategorija	Skaitās ieslodzīti	No tiem jāatbrīvo
	uz atskaites mēneša	1953.	1954.	1955.	Vēlākajos
	pēdējo datumu	gadā	gadā	gadā	gados
	(1.sadaļas 10.iedaļa)
		Spiegi
ASV	1	1052	-	1	3	1048
Anglija (ar domīnijām)	2	409	2	3	2	402
Turcija	3	22	3			19
Irāna	4	33		1	4	28
Afganistāna	5	11			1	10
Ķīna	6	26	2	2	3	19
Japāna	7	79	7		8	64
Francija	8	109	1			108
Itālija	9	7	3			4
Somija	10	37		8	4	25
Rumānija	11	66	1	6	5	54
Vācija	12	1023	9014	79	188	662
Grieķija	13
Spānija	14	1				1
Portugāle	15
Holande, Beļģija, Luksemburga	16	3				3
Bulgārija, Dinvidslāvija	17	2				2
Ungārija, Čehoslovākija	18	15		1	3	11
Polija	19	16	4	1	4	7
Austrija	20
Dānija, Zviedrija, Norvēģija	21	2				2
Irāka, Sīrija, Ēģipte, Transjordānija	22
Brazīlija, Meksika, Čīle,
Argentīna u.c. Latīņamerikas valstis	23
Vatikāns	24	2	1			1
Bijušās Latvija, Lietuva, Igaunija	25	9	2	3		4
Citas valstis (norādīt, kuras)	26
	27
	28
	29
Diversanti	30	503	18	22	60	403
Teroristi	31	1651	30	25	66	1530
Trockisti	32	154	9	7	16	122
Labējie	33
Meņševiki	34	7	1		6
Eseri	35	3				3
Anarhisti	36	8
Nacionālisti
Ukraiņu	37	8945	161/2	691	1112	6979
Baltkrievu	38	134		10	7	117
Gruzīnu	39	14	1		3	10
Armēņu	40	30	2	3	2	23
Azerbaidžāņu	41	6	1	2	1	2
Uzbeku	42
Igauņu	43	1433	10	30	225	1168
Latviešu	44	964	3	16	39	912
Lietuviešu	45	2815	63/1	245	525	1981
Karēļu-somu	46
Moldāvu	47	4				4
Panturku	48	1			1
Panislāmistu	49	6		1		5	Panmongoļu	50
Ebreju (cionisti, bundieši)	51	45	1	1		43
Poļu	52	499	11	41	69	378
Ungāru	53	1			1
Citi (norādīti kādi)	54
	55
	56
Citu pretpadomju org. un grupu dalībnieki
Baltemigranti	57	53	1	2	5	45
Dumpju	58	462	62/2	50	71	277
Baznīcas un sektantu	59	433	5	6	11	411
Profašistiskie	60	471	29	20	25	397
Frakmasonu	61						Citu pretpadomju organizāciju	62	1054	72/2	69	396	512
un grupu dalībnieki	63
Personas, kuras ir bīstamas
savu pretpadomju sakaru un naidīgās darbības dēļ
Aiziešana pār robežu vai pie
ienaidnieka ar pretpad. nolūku	64	523	16	35	45	425
Dienests okupantu soda orgānos
atbildīgā darbā	65	2508	49	56	74	2324
Piedalīšanās okupantu zvērībās
un padomju pilsoņu izdošana,
lai ar viņiem izrēķinātos	66	3065	24	72	71	2898
Pārbēdzēji no aizrobežas ar
nenoskaidrotiem nolūkiem
(aizdomas par spiegošanu)	67	4	3		1
Okupantu soda orgānu
slepenie aģenti	68	2319	106/2	213	202	1796
Sociāli bīstami sakaru dēļ
ar ārzemju izlūkiem	69	217	17	4	10	186
Sociāli bīstami citu pretpadomju
sakaru dēļ	70	3738	85	176	199	3278
Vāciešu izveidoto militāro
formējumu dalībnieki	72	422	9	16	52	345
Sociāli bīstami savas pagātnes dēļ
(skat. piezīmi)	71	35	1/1	2	3	28
	73
	74

 

3.Notiesāto nacionālais sastāvs

PSR Savienības tautības

Krievi	5648
Ukraiņi	14336
Baltkrievi	1503
Gruzīni	90
Armēņi	151
Azerbaidžāņi	68
Kazahi	48
Turkmēņi	17
Uzbeki	57
Tadžiki	12
Kirgīzi	10
Tatāri	119
Baškīri	11
Čuvaši	30
Moldāvi	288
Latvieši	1968
Lietuvieši	4348
Igauņi	2038
Ebreji	288
Citas tautības
Udmurti	16
Osetīni	37
Čečeni	9
Citi	248
Kopā	31400
Citu valstu tautības
Anglosakši	2
Franči	16
Vācieši	2338
Zviedri, norvēģi, dāņi	3
Spāņi, portugāļi	4
Itāļi	1
Poļi	1192
Rumāņi	71
Grieķi	29
Bulgāri	42
Serbi	3
Ungāri	183
Turki	22
Afgāņi
Irāņi	2
Arābi
Mongoļi
Ķīnieši	38
Japāņi	9
Korejieši	24
Citu valstu (norādīt kādu)
Holandieši	7
Čehi	23
Beļģi	5
Citi	37
Kopā	4051
4. Notiesāto sadalījums pēc dzimuma
Vīrieši	-31731	Sievietes	-3720
5. Notiesato vecums
Līdz 18 gadiem	1
No 18 līdz 25 gadiem	3829
No 26 līdz 35 gadiem	14533
No 36 līdz 45 gadiem	9760
No 46 līdz 60 gadiem	6849
Vairāk par 60 gadiem	419
Kopā	35451
6. Citu valstu pavalstnieki (no notiesāto skaita)
No tiem pa valstīm
No tiem pa valstīm
ASV	3
Anglijas	1
Francijas	18
Itālijas	4
Vācijas	1881
Polijas	137
Rumānijas	56
Somijas	8
Spānijas, Portugāles
Beļģijas, Holandes, Luksemburgas	11
Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas	1
Grieķijas	9
Bulgārijas	10
Ungārijas	151
Austrijas	10
Turcijas	25
Irānas	37
Afganistānas	7
Ķīnas	30
Japānas	11
Latīņamerikas valstu
(Brazīlijas, Argentīnas, Čīles, Peru u.c.)
Citu valstu (norādīt kādu)
Dienvidslāvijas	16
Čehoslovākijas	37
Korejas	13
Šveices	2
bez pavalstniecības	513
Kopā	2992

3., 4., 5. un 6.sadaļu aizpilda divas reizes gadā: 1.janvārī un 1.jūlijā.

Piezīme pie 71.rindas.

Pie sociāli bīstamiem savas pagātnes dēļ pieder: bijušo privileģēto slāņu personas, muižnieki un fabrikanti, bijušie atbildīgie ierēdņi, augstākie virsnieki, žandarmi, policisti, cietumu darbinieki un ohrankas slepenie aģenti - cara režīma laikā un Deņikina, Kolčaka, Judeniča kontrrevolucionārās varas laikā, kā arī ukraiņu, gruzīnu, armēņu pilsoņu kara laika kontrrevolucionāro valdību laikā, kā arī buržuāziskās Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Rumānijas valdību laikā.

Iekšlietu ministrijas Sevišķās nometnes Nr.6 priekšnieka vietnieks

ģenerālmajors Derevjanko

specdaļas (nodaļas) priekšnieks iekšējā dienesta kapteinis Kožemjakins

1953.gada 5.janvārī*

Krievijas Federācijas Valsts arhīvs, 9414.f., 1.apr. 1385.l., 7.lp. Tulkojums no krievu valodas.

* Sevišķā nometne Nr.6 tika izveidota 1948.gada augustā uz Vorkutas nometnes apakšvienības bāzes. Tā atradās Komi APSR, Vorkutas pilsētā.

 

1952.gada decembrī PSRS Iekšlietu ministrijas Sevišķajā nometnē Nr.7 atradās 1696 latvieši, nometnē Nr.10 - 254, nometnē "Daļnaja" - 204, nometnē "Peščannaja" - 1584, Valsts drošības ministrijas cietumu nodaļas nometņu punktā - 5 latvieši.

Šīs ziņas, protams, ir ļoti nepilnīgas, jo neaptver visas gulaga nometnes, kurās tolaik bija ieslodzīti latvieši.

Komisijas slēdziens par ieslodzītā Pētera Daukstes

pārvietošanu no Vjatkas nometnes uz sevišķo nometni

Slepeni

Slēdziens

1948.gada 27.maijā komisija ieslodzīto atlasīšanai, kuri tiek turēti PSRS Iekšlietu ministrijas Vjatkas labošanas darbu nometnē, izskatīja personīgo lietu Nr.42192 ieslodzītā - Pētera Franča d. Daukstes, dzimuša 1896.gadā, (latvietis) no Latvijas PSR Daugavpils apriņķa. Līdz arestam strādāja par ceļa meistaru Daugavpils stacijā.

Dzīvoja LPSR Šivanu (pareizi - Līvānu) pagasta "Šķinumu" mājās.

Valsts drošības tautas komisariāta sevišķa daļa arestējusi 1941.gada 6.jūnijā Daugavpils stacijā.

Notiesāts - PSRS Iekšlietu tautas komisariātu Sevišķajā apspriedē 1942.gada 25.decembrī uz 10 gadiem un labošanas darbu nometnē par piedalīšanos militāri-fašistiskā organizācijā "Aizsargi". Par aktīvu piedalīšanos kaujās pret Sarkano armiju apbalvots ar viensētu un ordeni "Lagilešo" (Lāčplēša - J.R.). Termiņa beigas - 1951.g. 14.VI.

Vadoties no PSRS Iekšlietu ministrijas - Valsts drošības ministrijas un PSRS Ģenerālprokurora 1948.gada 16.marta pavēles Nr.279/00108/72-ps

nolēma:

notiesāto Pēteri Franča d. Dauksti pārvietot no vispārējām labošanas darbu nometnēm uz sevišķajām nometnēm.

Komisijas priekšsēdētājs:

PSRS IeM Vjatlaga pārvaldes priekšnieka vietnieks

operatīvajā čekistu darbā apakšpulkvedis - Voļskis

Komisijas locekļi:

PSRS Valsts drošības ministrijas priekšsēdētājs (tā tekstā - J.R.)

kapteinis - Kopitovs

PSRS Iekšlietu ministrijas Vjatlaga prokurors

justīcijas vecākais padomnieks Tarasovs

LVA, 1986.f., 1.apr., 2824.l., 32.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Izraksts no PSRS Iekšlietu ministrijas, Valsts drošības ministrijas un Prokuratūras Centrālās komisijas sēdes protokola par to ieslodzīto atlasīšanu, kuri no Iekšlietu ministrijas Vjatkas nometnes ir jāpārvieto uz Iekšlietu ministrijas sevišķajām nometnēm un sevišķajiem cietumiem

Ieslodzītajam nepaziņot Pilnīgi slepeni

Pielikums Nr.2 PSRS Iekšlietu ministrijas

1948.gada 5.jūlija rīkojumam Nr.393

Personīgā lieta Nr.42 192

Protokola kārtas Nr.1/513

1948.gada 25.augustā

Izraksts

no PSRS Iekšlietu ministrijas, Valsts drošības ministrijas un Prokuratūras Centrālās komisijas 1948.gada 25.jūlija sēdes protokola par to ieslodzīto atlasīšanu, kuri no Iekšlietu ministrijas Vjatkas nometnes ir jāpārvieto uz Iekšlietu ministrijas sevišķajām nometnēm un sevišķajiem cietumiem.

Ieslodzītais - Pēteris Franča dēls Daukste. Dzimis 1896.gadā, LPSR Daugavpils apriņķī, notiesāts 1942.gada 19.decembrī PSRS Iekšlietu tautas komisariāta Sevišķajā apspriedē par - piedalīšanos militāri fašistiskajā organizācijā uz desmit gadiem - kā sevišķi bīstams valsts noziedznieks ir jātur Iekšlietu ministrijas sevišķajā nometnē vai cietumā.

Centrālās komisijas protokols glabājas Iekšlietu ministrijas Vjatkas nometnē.

Izraksts pareizs: Iekšlietu ministrijas Vjatkas nometnes speciālās daļas
priekšnieks vecākais leitnants Busmistrovs

LVA, 1986.f., 1.apr., 2824.l., 33.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

PSRS Iekšlietu ministrijas nometnes "Mineraļnaja" pārvaldes priekšnieka lūgums izsūtīt sardzi, lai etapētu uz trimdas nometinājumu Pēteri Dauksti

Pilnīgi slepeni

Nr.6/006340

PSRS Valsts drošības ministrijas PSRS Iekšlietu ministrija

"A" daļas priekšnieka palīgam Nometnes "Mineraļnaja" pārvalde

apakšpulkvedim b.Krotovam Specdaļa

Maskavā 1950.g.12.XII

Lūdzam izsūtīt sardzi, lai etapētu uz trimdas nometinājumu ieslodzīto Pēteri Franča d.Dauksti, dzimušu 1896.gadā Latvijas PSR Daugavpils apriņķī, latvieti, PSRS pilsoni.

1941.gada 14.jūnijā arestējis Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāts.

1942.gada 25.novembrī PSRS Iekšlietu tautas komisariāta sevišķā apspriede par līdzdalību kontrrevolucionārajā organizācijā notiesājusi uz 10 gadiem.

Termiņš, piemērojot darba dienu ieskaitīšanu, beidzas 1951.gada 25.februārī. Pēc nokrāsas: profašistiskas organizācijas dalībnieks.

Ieslodzītā P.F.Daukstes tuvie radinieki: sieva Ieva Pētera m.Daukste, dz.1902.g. un bērni dzīvo Krasnojarskas novada Taimiras nacionālajā apgabalā, Sopkargā. (..)

Iekšlietu ministrijas nometnes "Mineraļnaja" pārvaldes priekšnieks

administratīvā dienesta pulkvedis Haļejevs

Iekšlietu ministrijas Minlaga pārvaldes specdaļas priekšnieks

- majors Kaminskis*

LVA, 1986.f., 1.apr., 2824.l., 32.lp. Tulkojums no krievu valodas.

* Nometne "Mineraļnaja" (arī - sevišķā nometne Nr.1) atradās Komi APSR Kožvinskas rajonā, Intas ciemā. To izveidoja 1948.gada februārī uz Intas labošanas darbu nometnes bāzes.

 

PSRS Augstākās Padomes Prezīdija dekrēts par PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1948.gada 21.februāra dekrēta atcelšanu

1956.gada 10.martā

1. Atcelt PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1948.gada 21.februāra dekrētu "Par sevišķi bīstamu valsts noziedznieku pēc soda izciešanas nosūtīšanu trimdas nocietinājumā uz attālām PSRS vietām".

Noteikt, ka turpmāk trimdā var nosūtīt tikai pēc tiesas sprieduma.

2. Sodu izcietušos lietuviešu, latviešu un igauņu nacionālistus, kuru ģimenes saskaņā ar speciāliem valdības lēmumiem atrodas specnometinājumā, nosūtīt pie ģimenēm.

3. Visas pārējās personas, kuras saskaņā ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1948.gada 21.februāra lēmumu atrodas trimdas nometinājumā, - no turpmākās atrašanās trimdā atbrīvot.

C,jhybr pfrjyjlfntkmys[ b yjhvfnbdys[ frnjd...c.47.

Šis materiāls nekādā ziņā nepretendē uz šās plašās, traģiskās tēmas vispusīgu izklāstu. Plaša informācija par 1941.gada 14.jūnijā deportēto latviešu atrašanos Gulaga nometnēs atrodama 1995.-1996.gadā Latvijas Valsts arhīva izdotajā "Represēto sarakstā". Viņu likteņi tiks precizēti grāmatā "Aizvestie", kuru izdošanai gatavo LVA darbinieki. Tāpat pētniekiem būtu janoskaidro, kādās Gulaga nometnēs tika ieslodzīti 1937.-1938.gadā represētie latvieši, uz kurieni nosūtīja tos, kurus apcietināja pēckara gados, kādi bija viņu turpmākie likteņi. Gribētos cerēt, ka reiz nākotnē kopējiem pētnieku spēkiem tas arī tiks izdarīts.