"Nedrīkst sajaukt Krievijas problēmas…"

"Radio Svoboda"

— 2000.08.23.

RS korespondents Jurijs Žigalkins sarunājas ar amerikāņu ekspertu Kārnegī fonda līdzstrādnieku Endiju Kačingsu.

RS: Kā jūs domājat, kādus secinājumus var izdarīt ASV pēc "Kursk" traģēdijas - daudzi amerikāņu laikraksti tagad raksta, ka bēdīgais Krievijas atomarsenāla stāvoklis rada briesmas ne tikai pašai Krievijai vien?

EK: Manuprāt, eksistē iespējamība, ka "Kursk" katastrofa izrādīsies par katalizatoru pretraķešu aizsardzības radīšanas idejai - šī katastrofa visai pasaulei nodemonstrēja pamatotību bažām par Krievijas militārās tehnikas drošību, tai skaitā arī tās tehnikas, kura tiek uzskatīta par pašu modernāko. Bet izpratne par to, kādas briesmas rada kodolarsenāls, kas atrodas tādas valsts rīcība, kurai nepietiek līdzekļu, lai uzturētu to kārtībā, var likt Vašingtonai un tās sabiedrotajiem apsvērt domu par jaunu līdzekļu piešķiršanu, lai palīdzētu Krievijai demontēt novecojušos kodolieročus un nodrošināt to drošību. Tādu soli varētu spert, teiksim, kopīgas Amerikas un Krievijas iniciatīvas ietvaros savstarpējo uzticības pasākumu paplašināšanai. Pašlaik ASV ik gadu Krievijai un bijušajām padomju republikām piešķir vairākus simtus miljonu dolāru raķešu palaišanas iekārtu, pašu raķešu un kaujas kodollādiņu demontāžai. Pēdējā gadā šis finansējums tika pat palielināts.

RS: Pirms dažām dienām "New York Times" publicēja jūsu kolēģa Maskavas politologa Aleksandra Pekajeva rakstu, kurā viņš aicina Rietumus atlaist Maskavai daļu no padomju laika parādiem tādēļ, lai šo naudu varētu izmantot atomzemūdeņu kapsētu iztīrīšanai. Cik reālistisks, jūsuprāt, ir šāds priekšlikums?

EK: Mani tas nedaudz uztrauc. Es domāju, ka mums nevajadzētu jaukt Krievijas parādu problēmu un tās kodolarsenāla drošības problēmu, jo neviens nebūs spējīgs izkontrolēt, kā Maskava izmanto šos līdzekļus. Pašreiz izmantotā palīdzības shēma nodrošina amerikāņu līdzekļu izmantošanu paredzētajiem mērķiem. Es uzskatu, ka arī turpmāk donoram ir jāsaglabā tiesības kontrolēt savu līdzekļu izmantošanu. Man šķiet svarīgs cits mana kolēģa Aleksandra Pekajeva priekšlikuma aspekts. Viņš aicina arī eiropiešus iesaistīties šajā projektā, jo tie līdz šim ir palikuši malā. Ja viņi patiešām būtu gatavi daļēji finansēt vienas Krievijas kodolarsenāla daļas demontāžu, tad tas būtu lieliski.

RS: Teorētiski runājot, vai Rietumiem nebūtu labāk piedāvāt Krievijai tērēt savu naudu nevis jaunu zemūdeņu būvei, bet gan veco drošības nodrošināšanai?

EK: Ar tādu jautājuma nostādni es nevaru pilnībā būt vienisprātis. Lieta ir tāda, ka pirms 10 gadiem Krievijai bija 250 atomzemūdeņu, bet šodien vairāk nekā divas trešdaļas no tām nav braukšanas kārtībā, un Krievijai vienkārši nepietiek līdzekļu, lai panāktu drošu to kodolreaktoru un kaujas lādiņu demontāžu. Tajā pašā laikā ir jāatzīst, ka tai ir grūti atteikties no jaunu zemūdeņu būves, jo, manuprāt, Krievija, samazinot savu armiju, arvien vairāk paļausies uz saviem zemūdens kodolspēkiem.