"PSRS mantojums"

"Gazeta Wyborcza"

— 2000.08.21.

Mihailam Gorbačovam ir taisnība. Putins patiešām ir "pieļāvis smagu kļūdu", kā apgalvo viņa kādreizējais priekšgājējs.

Šajā gadījumā Gorbačovs zina, ko runā. Šajā ziņā viņam ir pieredze — pirms 14 gadiem viņš pats pieļāva identisku kļūdu. Tas bija viens no viņa krišanas iemesliem.

Dabiski, situācija tagad ir mainījusies. Vairs neeksistē Padomju savienība, bet ir Krievija. Nav vairs "Pravdas", bet eksistē brīva prese. Meliem kājas ir kļuvušas īsākas un patiesību tik ilgi vairs nevar noslēpt. Taču salīdzinājums ir satriecošs un … arī pamācošs.

Pirmām kārtām tā ir nicinoša attieksme pret cilvēkiem. Kad 1986.gada 26.aprīlī Černobiļas tuvumā Ukrainā uzsprāga atomstacijas reaktors, izraisot vēsturē vislielāko atomkatastrofu, un kad 2000.gada 12.augustā Barenca jūrā nogrima Krievijas flotes pērle atomzemūdene "Kursk", abi prezidenti, toreizējais un pašreizējais, izturējās vienādi. Mihails Gorbačovs palika Maskavā, bet Vladimirs Putins — Sočos. Ne viens, ne otrs neaizbrauca katastrofai vistuvāk, lai personiski, kaut arī tikai simboliskā nozīmē, uzņemtos glābšanas darbu vadību.

Pēc tam — meli. Černobiļa nogalināja desmitiem glābēju, saindēja simtiem tūkstošu kvadrātkilometru Eiropas austrumos un kontinenta rietumu daļā izraisīja radioaktīvos nokrišņus, bet Gorbačovs 18 dienu runāja par reaktora "defektu". "Kursk" pārvērtās par zārku vairāk nekā 100 komandas locekļiem, bet Putinam bija nepieciešamas vairākas bezgala ilgas dienas, lai atrastu atbilstošus vārdus. Abi pakāpeniski sāka atteikties no meliem tikai tad, kad visa pasaule un arī krievi jau gandrīz visu zināja paši.

Un visbeidzot — aplamā doma, patoloģiskais, aklais nacionālisms, kas abos gadījumos lika atteikties no ārvalstu palīdzības, ar to sagraujot jebkuras cerības par glābšanas akcijas izdošanos, kuras jau tā nebija lielas.

Patiesībā Černobiļā runa nebija par Gorbačovu, tāpat kā "Kursk" traģēdijā runas nav par Putinu. Es aizstāvu abus prezidentus — tie nebija viņi vai, pareizāk sakot, ne tikai viņi, kas atbildīgi par to valsts varas tēlu, kurš izveidojies abu katastrofu dēļ. Vainīga ir padomju sistēma un tās atstātais mantojums, kas vēl tagad jūtams Kremļa mentalitātē.

Ir skaidrs, ka abos gadījumos upuru un to ģimenes locekļu cilvēciskā traģēdija bija un ir milzīga. Taču politiskās sekas kā toreiz, tā arī tagad bija un atkal var izrādīties tikpat dramatiskas. Černobiļā pārsprāga klusēšanas dogma un melu maģija kā valdīšanas metodes, tur arī krita šie divi "sovjetisma" pamatakmeņi. Černobiļā radās "glasnostj" un pārliecība, ka neviena patiesa reforma valstī nevar izdoties bez brīvas sabiedrības apzinātas pilsoniskās iesaistes. Černobiļa pierādīja, ka padomju sistēma nav spējīga tikt galā ar patiesu krīzes situāciju. Desmit gadu pēc "sovjetisma" bojā ejas "Kursk" katastrofa apstiprina, ka arī pašreizējās Krievijas sistēma nav spējīga tikt galā ar krīzēm.

Kaut arī neviens toreiz nespēja to iedomāties, tomēr tieši Černobiļā tika parakstīts Padomju savienības sabrukuma apstiprinājums. Kādu spriedumu Krievijai parakstīs "Kursk"? No Barenca jūras viļņiem iznirs citāda Krievija. PSRS patiesībai bija jābūt antisovetiskai. Vai Krievijā tai būtu jābūt pretkrieviskai?

Leopolds Ungers