Latvijas karavīrs kļuvis gudrāks un veselāks

Juris Mačis, Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Juris Mačis Foto: Andris Kļaviņš

– Lai pilnvērtīgi piedalītos Ziemeļatlantijas līguma organizācijas darbībā, Latvijai objektīvi nepieciešama pāreja uz profesionālo militāro dienestu (PMD). Kāpēc joprojām turpinām iesaukt salīdzinoši daudz jauniešu obligātajā militārajā dienestā(OMD)?

– Valsts aizsardzības koncepcija, kas Ministru kabinetā apstiprināta 2003.gada 30.septembrī un 2003.gada 13.novembrī pieņemta Saeimā, paredz virzību uz kolektīvo aizsardzības sistēmu un pakāpenisku pāreju uz profesionālo militāro dienestu, nākotnē atsakoties no obligātā militārā dienesta. Militārā dienesta iesaukuma centrs (MDIC) ir pakļauts Aizsardzības ministrijai, un mēs pildām tās uzdevumus. Laikus saņēmām aizsardzības ministra pavēli par 2005.gada iesaukumu, un tajā noteikts Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personālsastāvam nepieciešamais karavīru skaits šim un nākamajam gadam. Šogad pēdējais iesaukums būs novembrī. Iespējams, ka 2006.gads būs pēdējais, kad NBS dienēs OMD karavīri. Iesauksim ap 1200 karavīru. Pēdējos gados iesaucamo skaits samazinās, ja salīdzinām ar deviņdesmito gadu beigām, kad bija jāiesauc ap 3500 jaunkareivju. NBS proporcionāli mainās karavīru skaits par labu profesionāļiem, tāpēc OMD iesaucamo skaits samazinās.

– Kādi ir Militārā dienesta iesaukšanas centra uzdevumi saistībā ar profesionālajiem karavīriem?

– Profesionālā dienesta karavīru iesaukšanu veic NBS Rekrutēšanas un atlases centrs. Mēs nodrošinām viņu un arī to jauniešu, kas vēlas studēt militārajās mācību iestādēs, veselības pārbaudi, bet galīgo lēmumu par to, vai viņi derīgi attiecīgajiem dienestiem, mūsu centrs nepieņem. MDIC veic iesaukšanas procedūru un galīgā lēmuma pieņemšanu tikai OMD karavīriem.

Pērn dienēt sāka veselāki jaunieši

– NATO prasībās ir minēta arī bruņoto spēku pāreja no kvantitātes uz kvalitāti. Vai tas nozīmē pārmaiņas prasībās par iesaucamā veselību, psiholoģisko noturību u.tml.?

– Pagājušā gada pavasarī MDIC sāka izstrādāt veselības kritēriju grozījumus. Tagad tos ir apstiprinājis aizsardzības ministrs, un mēs tos arī izmantojam. Prasības OMD karavīram veselības ziņā ir krietni augstākas salīdzinājumā ar iepriekšējām. Potenciālā karavīra sagatavošanu iesaukšanai sāk rajona nodaļās, kurās ir ārsts, kas ievāc iespējamo medicīnisko informāciju un sagatavo dokumentāciju, ko kopā ar iesaucamo nosūta uz mūsu centru. Ar pilnu atbildību varu sacīt, ka tagad armijā dienestu uzsāk karavīri ar ļoti labu veselību. Pirms šīm izmaiņām bija trīs veselības kategorijas – A, B, C, un ar visām ņēma dienestā. Pēc jaunajiem noteikumiem ar C kategoriju dienestā vairs neņem. Dienestā iesauc tikai A un B kategorijās iedalītos, no pēdējās – tikai tos, kuriem pašlaik ir ļoti laba veselība, bet kuri ir B kategorijā tikai tāpēc, ka viņiem kādreiz bijušas veselības problēmas. Īsi sakot, armijai šodien der nevis “praktiski vesels cilvēks”, bet jaunietis ar ļoti labu veselību. Visi iesaucamie, gan OMD, gan PMD, gan mācību iestāžu pretendenti, tiek vērtēti ar testiem pie mūsu centra speciālistiem – psihologiem. Tiek vērtēts, vai viņu psiholoģiskā veselība ir piemērota dienestam, vai individuālais potenciāls ir apmierinošs, arī spējas strādāt komandā, jo armijā darbs notiek komandās.

– Ja jau tādas prasības veselības ziņā ir obligātā dienesta karavīriem, kādas tad tās tiek izvirzītas profesionālā dienesta iesauktajiem?

– PMD karavīriem izvirzītās prasības ir atkarīgas no to amatu specifikas, kādos viņi dienēs. Rekrutēšanas un atlases centrs, nosūtot pie mums uz pārbaudi profesionālā dienesta kandidātu, norīkojumā atzīmē, kādai specialitātei un kādos spēkos karavīrs tiek plānots dienestam. Tad mūsu speciālisti var objektīvi novērtēt, vai pretendenta veselība netraucēs viņam veikt savus pienākumus. Jūras spēkos iesauc tikai ar A kategoriju, bet vēl ir svarīgi, vai karavīrs dienēs speciālo uzdevumu vienībā, vai viņš būs sakaru speciālists vai pavārs.

– Pēc likuma obligātajā militārajā dienestā var pieteikties arī meitenes. Vai ir tādi gadījumi?

– Deviņdesmito gadu beigās reiz uz medicīnas komisiju bija atnākušas trīs jaunietes, jau krietni sagatavojušās ar visām mugursomām, lai pēc komisijas tūlīt dotos uz dienesta vietu. Viņām tomēr nācās vilties, jo veselība nebija atbilstoša dienestam. Un jāsaka – par laimi, jo komandieriem būtu steigā jāmeklē viņām kazarmās telpas. Tajā laikā vēl tam nebijām sagatavojušies. Pēdējā laikā meitenes OMD nav pieteikušās. Toties ļoti daudz sieviešu piesakās profesionālajā dienestā un mācībām Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Sievietēm ir zināmas priekšrocības, jo saskaņā ar likumu viņām nav vispirms jāpabeidz OMD, kā tas ir puišiem.

– Vai pēdējos gados ir kaut nedaudz uzlabojies jauniesaucamo veselības stāvoklis, par ko tik daudz runāts, bet maz darīts?

– Es varu spriest tikai par vienu jaunatnes daļu, jo mūsu centrā nopietni veselību pārbauda tikai tiem, kuriem pēc likuma nav nekāda iemesla iesaukumu atlikt. Sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka jaunatnes veselība, kuru bojā mazkustīgs dzīvesveids, datori, televīzija, dažādas atkarības utt., ir ļoti slikta. Ja salīdzinām divus aizgājušos gadus, tad konstatējam, ka pērngad dienēt aizgāja veselāki jaunieši. Bet ne jau tāpēc, ka jaunatne kļuvusi veselāka, bet mūsu atlases kritēriji ir mainījušies. Veselības problēmas gadiem ilgi paliek nemainīgas – tās ir balsta aparāta, galvenokārt muguras, saslimšanas, barības trakta un redzes bojājumi. Lielu skaitu atsijā psihologi. Tas gan nenozīmē, ka “izbrāķētie” būtu garīgi slimi, bet, kā jau sacīju, armijai šajā jomā ir specifiskas prasības. Divas sporta stundas nedēļā ir gaužām maz, un, kad puišiem armijā jāiztur lielākas fiziskās slodzes, viņi nav tām sagatavoti. Mūsu funkcionālās diagnostikas kabinetā pārbauda arī iesaucamā organisma reakciju uz fiziskām slodzēm. Nepieciešamības gadījumā var diagnosticēt ar veloergometrijas palīdzību. Diemžēl jaunieši par savu veselību maz rūpējas. Piemēram, zobu veselība ir katastrofāla. Ir pat tādi gadījumi, ka puisis jāatzīst par dienestam nederīgu, jo viņam mutē ir mazāk nekā puse no homo sapiens paredzētā zobu skaita. Tie nav pazaudēti ne nelaimes gadījumā, ne kautiņā, bet vienkārši izrauti kā nesalabojami. MDIC nodrošina iesaucamo bezmaksas zobu salabošanu, bet viņi pat to negrib izmantot.

Izglītības ziņā arī solis uz priekšu

– Vai daudz ir strīdīgu gadījumu, kad jūs “izbrāķējat” tādu jaunekli, kurš ļoti grib dienēt – un otrādi?

– MDIC medicīnas daļa pasaka galavārdu – militāram dienestam derīgs vai nederīgs. Ar zināmu lepnumu varu sacīt, ka pēdējos gados ievērojami samazinājies tādu gadījumu skaits, kad ārsti savā galavārdā svārstās un nevar dot galīgo atzinumu – derīgs vai nederīgs. Iepriekšējos gados tādi precedenti bija gan rajonu ārstu nepietiekama darba, gan centra ārstu neizlēmības dēļ.
Strīdus gadījumi ir. Ja puisis ļoti grib mācīties militārajā mācību iestādē un viņam ir kāda kaite, viņš centīsies to noslēpt. Līdzīgi ir ar profesionālo dienestu. Tas ir ārsta profesionalitātes jautājums. Nesen no Nacionālās aizsardzības akadēmijas gribēja izstāties dažas jaunkundzes, it kā veselības problēmu dēļ. Tomēr mūsu ārsti atzina, ka viņas ir dienestam derīgas. Īstais iemesls bija pārāk lielās grūtības, kas bija jāpārvar mācību procesā, bet meitenes to gribēja noklusēt, aizbildinoties ar vājo veselību. Pietiekami daudz ir OMD iesaucamo, kuri negrib dienēt. Viņi meklē visus iespējamos ceļus, lai “kļūtu galīgi slimi”. Kā vieniem, tā otriem ir tiesības doties pie speciālistiem slimnīcās, lai ilgstošākās pārbaudēs iegūtu speciālistu slēdzienus, kurus mūsu centra ārsti respektē, bet galavārdu pieņem MDIC speciālisti, vadoties no Aizsardzības ministrijas 1997.gada “Nolikuma par LR NBS militārajā dienestā iesaucamo, karavīru un zemessargu medicīnisko pārbaudi miera, ārkārtējā stāvokļa un vispārējās mobilizācijas gadījumos”, kurā veikti vairāki labojumi. 2004.gadā MDIC iesaukšanas komisijas procedūru veica 7715 jauniešu, no tiem iesaukti 1214, ar A grupu – 634.

– Mācības ir viens no likuma punktiem, kas atļauj uz laiku atlikt iesaukšanu. Līdz šim OMD iesaukto karavīru izglītības līmenis bija samērā zems. Vai ir kādas izmaiņas?

– Izglītības ziņā ir sperts solis uz priekšu. Pirmkārt, to nosaka likuma izmaiņas, ka bez pamatskolas nevar ņemt dienestā, otrkārt, pamatskolu beigušo īpatsvars ir samazinājies, bet palielinājies karavīru skaits ar vidējo izglītību. Likumā noteikts, ka augstskolu absolventi, kas turpina izglītību maģistrantūrā, no armijas tiek atbrīvoti. Mēs kļuvām par maģistra grāda iegūšanas veicinātājiem. 2003.gadā iesaucām divus karavīrus ar augstāko izglītību un trīs ar nepabeigtu augstskolu, 2004.gadā – deviņus ar pabeigtu un desmit ar nepabeigtu augstskolu. Varētu sacīt, ka vidējais obligātā iesaukuma karavīrs kļuvis gudrāks.

– Ja ir jauna aizsardzības koncepcija, vai nav nepieciešams arī jauns nolikums?

– Domāju, ka ir. Darba grupa, izstrādājot spēkā esošo Nolikumu, par pamatu ņēma Skandināvijas, konkrēti – Zviedrijas modeli. Bruņotajos spēkos ir sākts izstrādāt veselības kritērijus katrai militārajai specialitātei. Tajā būs ievēroti NATO standarti. Manuprāt, tās prasības, ko izvirzām mēs, ir krietni augstākas par NATO pielietotajām. Nesen izmantojām iespēju salīdzināt mūsu un kaimiņu lietuviešu darbu. Ar gandarījumu konstatējām, ka mūsu kļūdu procents ir ievērojami zemāks.

– Vai centrs sadarbojas ar citām medicīnas iestādēm?

– Aizsardzības ministrijai ir līgums ar Veselības ministriju, tā ietvaros varam saņemt daudzpusīgu speciālistu palīdzību sarežģītākos gadījumos.

– Kā jūs raksturotu centra tehnoloģisko nodrošinājumu?

– Kā labu un modernu. Mums vēl ir tā priekšrocība, ka blakus atrodas Militārās medicīnas nodrošinājuma centrs, kas apkalpo dienējošos karavīrus, arī ambulatoriski ārstē nepieciešamības gadījumos. Mēs kooperējamies. Viņi savukārt izmanto mūsu ļoti modernos funkcionālās diagnostikas un acu ārstu kabinetus.

– Vai MDIC uzdevumos ietilpst arī misijās sūtīto karavīru veselības pārbaude?

– Mūsu centrs pārbauda šo karavīru psiholoģisko sagatavotību ar vairāku testu palīdzību un dod novērtējumu – “ieteicams doties starptautiskā misijā” vai “nav ieteicams”. Pārējo veselību pārbauda Militārās medicīnas nodrošinājuma centrs. Arī rehabilitācijas jautājumi ir viņu ziņā.

– Strādājot MDIC kopš 1997.gada, jums uzkrājusies liela pieredze. Kādas pārmaiņas saskatāt sabiedrības attieksmē pret militāro dienestu līdz ar pāreju uz profesionālo armiju?

– Atšķirībā no Skandināvijas kaimiņiem, mūsu sabiedrībā OMD nav ieguvis pārāk augstu prestižu. Latvijas jaunatne par to runā drīzāk ar negatīvu pieskaņu, turpretī Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā nodienēt likumā paredzēto laiku uzskata par goda lietu. Līdz ar profesionālā dienesta ieviešanu mainīsies motivācija, tiks noņemts jaunatnei nepatīkamais vārdiņš – “obligāti”. Pēdējā laikā mums bieži zvana un jautā: ja es naturalizēšos, vai ņemsit armijā?

Andris Kļaviņš