Kādas izmaiņas tieslietu jomā nesīs jaunais Eiropas Savienības konstitucionālais līgums

Pamattiesību harta kā daļa no Līguma par konstitūciju Eiropai jeb Eiropas konstitucionālā līguma ir modernākais cilvēktiesību katalogs pasaulē, tas ir solis uz priekšu, ar kuru Eiropas Savienība (ES) uzsver cilvēktiesību nozīmi Savienības kopējo mērķu sasniegšanā, teica Tieslietu ministrijas (TM) Eiropas Kopienu tiesas (EKT) nodaļas vadītāja un Latvijas Republikas (LR) pārstāve EKT Esmeralda Balode, kad piektdien, 18.februārī, TM informēja par izmaiņām, ko nesīs Eiropas konstitucionālais līgums.

Jauns pamattiesību katalogs

Šobrīd ES tiesību aktos pamattiesības nav nostiprinātas, bet cilvēktiesību principi tiek piemēroti kā vispārējie tiesību principi. Līdz ar hartas pieņemšanu pamattiesību aizsardzība kļūs par vienu no ES mērķiem. Indivīdiem un atsevišķos gadījumos arī juridiskajām personām būs tiesības prasīt hartā nostiprināto tiesību ievērošanu.
Hartā iekļautas ne vien citos cilvēktiesību dokumentos, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, ietvertās cilvēktiesības, bet arī tiesības, kas nostiprinātas Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē. Harta iekļauj, piemēram, tiesības uz labu pārvaldību, tiesības uz veselības aprūpi un vides aizsardzību.

Vienkāršota ES tiesību aktu sistēma

Kā zināms, šobrīd ES pastāvēšanu garantē divi pamatlīgumi – Eiropas Kopienas dibināšanas līgums un Līgums par Eiropas Savienību. Uz šiem līgumiem ir balstīta tā sauktā triju pīlāru sistēma, kā arī noteikti citi pakārtotu tiesību aktu izdošanas veidi. Ar jauno konstitucionālo līgumu ir mēģināts šo sistēmu vienkāršot, radot konstitucionālā līguma četras daļas – ES konstitucionālie pamatprincipi; Pamattiesību harta; sadaļa par ES pilnvarām un nobeiguma noteikumi.
Līdz ar konstitucionālā līguma pieņemšanu tiks samazināts Eiropas Savienības tiesību aktu veidu skaits – līdzšinējo 15 vietā tiks ieviesti seši (skat. tabulu). Eirolikums jeb regula, kā to sauc pašreiz, ir tiesību akti, kuri uz dalībvalstu iedzīvotājiem attiecas tieši. Savukārt eiroietvarlikums jeb direktīva nosaka sasniedzamos mērķus, un katras dalībvalsts ziņā ir lemšana par to, kā tos sasniegt. Eirolikums neuzliek pienākumus tieši ES iedzīvotājiem, bet uzliek saistības dalībvalstīm izveidot konkrētā eirolikuma īstenošanas kārtību.
Kā norādīja E.Balode, lielākie pārpratumi varētu rasties saistībā ar jauno tiesību aktu veidu – eiroregulu, kuras nosaukums ir līdzīgs līdz šim pastāvējušai regulai jeb eirolikumam. Eiroregula ir deleģētās likumdošanas kārtībā pieņemts tiesību akts. To var pieņemt gadījumos, kad eirolikumā vai eiroietvarlikumā noteiktas šādas tiesības, kā arī īpašas tiesības ir Eiropas Centrālajai bankai. Ar eiroregulām tiks noteiktas specifiskas vai tehniskas prasības. Eiroregulas var pieņemt jebkurā jomā, bet sagaidāms, ka galvenokārt tās tiks izmantotas monetārajā politikā. Ja eiroregula pieņemta, balstoties uz eirolikumu, tad tā tieši uzliek pienākumus iedzīvotājiem. Savukārt, ja eiroregula pieņemta, balstoties uz eiroietvarlikumā noteikto deleģējumu, tā uzliek saistības dalībvalstīm.
Eirolēmumus, tāpat kā šobrīd pastāvošos lēmumus, pieņem vairākas ES institūcijas, un parasti tie tiek pieņemti ar institūciju ikdienas darbu saistītās jomās. Ieteikumus un atzinumus var pieņemt visas ES institūcijas, un tiem ir ieteikuma raksturs, tātad tie neuzliek saistības ne iedzīvotājiem, ne dalībvalstīm.
Kā norādīja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, jaunās tiesību aktu sistēmas pamatprincipi būs vairāk tuvināti dalībvalstīs pastāvošajiem normatīvo aktu veidiem un vienkāršos šobrīd ļoti sarežģīto ES tiesību aktu sistēmu.

Vienbalsīguma principu aizstāšana ar kvalificēto balsu vairākumu

Līdz šim lēmumi par ES valstu sadarbību tieslietās un iekšlietās tika pieņemti vienbalsīgi. ES konstitucionālais līgums paredz šo principu aizstāt ar iespēju izmantot kvalificēto balsu vairākumu, kas nozīmē, ka katrai valstij vairs nebūs veto tiesību. Sistēma ir mainīta tāpēc, ka palielinājies pieņemamo lēmumu skaits. Kvalificētā vairākuma balsojums tiks piemērots galvenokārt krimināltiesību sfērā. Tiek sagaidīts, ka, vienkāršojot lēmumu pieņemšanas kārtību, efektīvāk tiks apkarots terorisms un citi starptautiskie noziegumi.
Lai tomēr valstīm dotu iespēju nepiedalīties kādā no ES iniciatīvām, tiks ieviesta “ārkārtas situācijas pārtraukuma” iespēja. Šī iespēja aizstās līdzšinējās veto tiesības. “Ārkārtas situācijas pārtraukuma” iespēja paredz, ka valsts var paziņot par nevēlēšanos piedalīties kādā jaunā ES īstenotā sistēmā vai shēmā, ja tā uzskata, ka tas varētu būtiski apdraudēt valsts krimināltiesisko sistēmu.
Vienlaikus, lai valstīm dotu iespēju īstenot savas intereses, tiks palielināta Eiropas Parlamenta loma lēmumu pieņemšanā, bet lēmumu piemērošanas izvērtēšana būs EKT kompetencē.
Paredzēta arī ciešāka dalībvalstu prokuroru sadarbība. Dalībvalstis arī varēs vienprātīgi vienoties par Eiropas prokuratūras izveidi. Tomēr, kā norādīja E.Balode, pašreiz pastāv uzskats, ka nav praktiskas nepieciešamības pēc šādas iestādes.
Rezumējot izmaiņas, kas sagaidāmas ar konstitucionālā līguma pieņemšanu, M.Bičevskis norādīja, ka tiks radīta efektīvāka lēmumu pieņemšanas procedūra, jo tā netiks bremzēta ar veto tiesībām, kā arī labāk un efektīvāk tiks organizēta valstu sadarbība civilo un krimināltiesību sfērā. Sagaidāms, ka tuvākajā laikā sabiedrība tiks vairāk informēta par pozitīvajām izmaiņām, ko nesīs jaunais konstitucionālais līgums.

Lappusi, tās materiālus sagatavojusi Ieva Ušča

Avots: Tieslietu ministrija