Vai Spānijas teiktais “jā” ES konstitūcijai atbalsosies citur Eiropā?

Svētdien, 20.februārī, Spānijā notikušajā referendumā Līgumu par konstitūciju Eiropai jeb Eiropas konstitucionālo līgumu atbalstīja 76,73 procenti vēlētāju, kas piedalījās šajā tautas nobalsošanā.

Spānija izgaismo ceļu pārējai Eiropai Foto no Eiropas Audiovizuālās bibliotēkas

Spānijas iedzīvotāji atbalsta līgumu

Neraugoties uz lielo atbalstu, uzmanība jāpievērš faktam, ka tikai 42,3 procenti no balsstiesīgajiem uzskatīja par savu pienākumu piedalīties referendumā, norāda “EUobserver”. Ārkārtīgi zemā balsotāju aktivitāte pat Eiropas Savienību (ES) atbalstošajā Spānijā kārtējo reizi raisa jautājumu par to, kāpēc Eiropas Savienības aktualitātes nespēj piesaistīt lielu daļu cilvēku.
BBC norāda, ka 77 procenti “par” balsu ir zemāks rādītājs, nekā Spānijas premjerministrs Hosē Luiss Rodrigess Sapatero gaidījis. Tas tiek skaidrots ar nepietiekamu konstitucionālā līguma skaidrošanu sabiedrībai. Jebkurš Spānijas ieguvums no dalības Eiropas Savienībā tika izmantots, lai pārliecinātu spāņus atbalstīt konstitūciju. Vienlaikus “par” balsot aicināja futbola un kino zvaigznes, informē BBC.
Pret konstitūciju balsoja 17,24 procenti, bet 6,03 procenti biļetenu tika atzīti par nederīgiem. Neraugoties uz to, Hosē Luiss Rodrigess Sapatero paudis prieku par balsojuma rezultātiem, ziņo aģentūra LETA. “Atbalsts, ko šodienas referendumā esam ieguvuši Eiropas konstitūcijai, padara Spāniju stiprāku Eiropā, un tas padara stiprāku arī Eiropu,” teicis H.L.R.Sapatero.

Ko domā Latvijas un citu valstu iedzīvotāji

“EUobserver” pauž satraukumu par zemu atbalstu konstitucionālajam līgumam citās eiroskeptiskās valstīs. Pēc Eiropas Komisijas (EK) veiktā pētījuma “Eurobarometer” datiem, tikai 44 procenti Dānijas un 49 procenti Lielbritānijas iedzīvotāju atbalsta konstitūciju. Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu gan cer, ka “Spānijas iedzīvotāju pozitīvais un viennozīmīgais balsojums sūtīs spēcīgu signālu citiem ES pilsoņiem,” ziņo “EUobserver”.
Saskaņā ar “Eurobarometer” rezultātiem Latvijā ES konstitucionālo līgumu atbalsta 61 procents iedzīvotāju, kas ir vismazākais atbalsts Baltijas valstu vidū – Lietuvā tas ir 73 procenti, Igaunijā – 64 procenti. Pētījumā konstatēts, ka Latvijā konstitucionālo līgumu visvairāk atbalsta ierēdņi un algotie profesionāļi (72 procenti). Šī grupa ir arī vislabāk informēta par konstitucionālā līguma saturu.
Jauno konstitūciju neatbalsta 13 procenti Latvijas iedzīvotāju, bet 27 procentiem nav viedokļa šajā jautājumā. Pētījuma autori uzskata, ka šādi rezultāti norāda uz sabiedrības zemo ieinteresētības līmeni ES notikumos, gan arī uz ES atbildīgo institūciju nepietiekamo darbību sabiedrības informēšanā. Lai mainītu situāciju, nepieciešama plašāka un daudzpusīgāka sabiedrības informēšana par konstitucionālo līgumu. Īpaša uzmanība jāvelta tām grupām, kurās ir lielāks skaits cilvēku bez viedokļa par šo nozīmīgo ES dokumentu, teikts pētījumā. Šādas grupas ir cilvēki ar pamatizglītību, pensionāri un lauku iedzīvotāji.

EK piešķir finansējumu sabiedrības informēšanai

Kā “Latvijas Vēstnesis” jau ziņojis, sabiedrības informēšanai par Eiropas Savienības konstitucionālo līgumu EK šogad plāno piešķirt astoņus miljonus eiru. Nauda starp valstīm tiks sadalīta atkarībā no dažādiem faktoriem. Tiks ņemts vērā, cik liela pilsoņu daļa zina par ES konstitucionālo līgumu un kādā veidā konstitūcija tiks ratificēta konkrētajā dalībvalstī, lielāku atbalstu sniedzot valstīm, kurās notiks referendums.
EK piešķirtā nauda ir jāizmanto dažādiem projektiem, piemēram, konstitucionālā līguma teksta un izskaidrojošu bukletu publicēšanai. Nauda izmantojama “visam, izņemot propagandu”, teicis EK pārstāvis Mikolajs Dovgelevičs.
Kā, prezentējot izmaiņas, ko nesīs Eiropas konstitucionālais līgums, informēja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, Latvijā sabiedrības informētība par konstitucionālo līgumu tiks veikta, akcentējot Latvijas tiesību un lomas skaidrošanu ES lēmumu pieņemšanā. Tāpat sabiedrība tiks informēta par Pamattiesību hartā ietvertajām normām un tās juridisko statusu. Formāli Latvijas iedzīvotājiem nebūs jāpauž savs viedoklis par Eiropas Savienības konstitūciju, lēmuma pieņemšana tiek atstāta Saeimas ziņā.
Spānijā Eiropas konstitucionālā līguma atbalsta kampaņai iztērēti 1,3 miljoni eiru. Neraugoties uz to, Spānijai neizdevās panākt lielas iedzīvotāju daļas dalību balsošanā, un Spānija tiek kritizēta, ka sabiedrība nav pietiekami informēta par konstitucionālā līguma saturu un izmaiņām, ko tas nesīs.
Bez Spānijas vēl deviņas ES valstis plāno rīkot referendumus par atbalstu konstitucionālajam līgumam, tai skaitā arī ir visskeptiskāk noskaņotās Dānija un Lielbritānija. Slovēnijas, Ungārijas un Lietuvas parlamenti konstitūciju jau ratificējuši, bet pārējām valstīm tas jāizdara līdz 2006.gada oktobrim.