Ārzemju presē

ASV “Newsweek International” publicētajā rakstā par “Baltijas valstu vienotības mazināšanos” autors savas tēzes ilustrēšanai izmanto Baltijas valstu prezidentu vienotības trūkumu jautājumā par piedalīšanos 9. maija svinībās Maskavā. Vienlaikus rakstā atspoguļota baltiešu attieksme pret 9. maija pasākumu. Vēl autors minējis atšķirīgo demogrāfisko situāciju, kas ietekmējusi Krievijas attieksmi pret Latviju un Lietuvu.

•

Vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitung” : “ES Komisija latviešu uzņēmuma “Laval un partneri” strīdā ar Zviedrijas arodbiedrībām būs gatava iejaukties tikai tad, ja tiks izmantotas visas iespējas sūdzēties Zviedrijas tiesībsargājošās institūcijās. ES Komisija izteikšoties tikai pēc Zviedrijas Augstākās tiesas 11.marta sprieduma. Līdzīgas grūtības Zviedrijā ir arī citiem ārvalstu uzņēmumiem. Lai gan Zviedrijas valdība zina par apšaubāmo tiesisko pamatojumu, tā priekšroku dod strīdam ar ES un Latviju, nevis ar savām arodbiedrībām, no kurām tā atkarīga politiski un finansiāli.

•

Austrijas “Die Presse”: “Francijā ES konstitūcijas atbalstītāji arvien vairāk nonāk aizsardzības pozīcijās. Lēnām, taču jūtami samazinās viņu pārsvars. Tāpēc Parīze referendumu par ES konstitūciju grib pārcelt no jūnija uz maiju. Līdz ar to saīsināsies priekšvēlēšanu kampaņa un samazināsies iespēja, ka referendumā virsroku varētu gūt konstitūcijas pretinieki. Tomēr pret Eiropu draudzīgi noskaņotiem kreisajiem jāsamierinās ar vienu triecienu pēc otra.”

•

ASV “The Wall Street Journal”: “Lielākās jaunās ES dalībvalsts prezidents un ASV sabiedrotais Aleksandrs Kvasņevskis bija viens no starpniekiem, ar kuriem izdevās mierīgi atrisināt krīzi Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Polijas loma krīzes pārvarēšanā Ukrainā rāda, cik varenu impulsu tās ietekmei Savienības austrumu flangā ir devusi iestāšanās ES. Vēsturnieks Timotijs Gērtons Ešs uzskata, ka tas ir pirmais gadījums, kad ES politiku ir mainījusi kāda no jaunajām dalībvalstīm.”

•

Poļu “Gazeta.pl”: “Krievija negrib dzirdēt nekādu kritiku par Jaltas konferenci un turpina gatavoties 60. gadadienai kopš uzvaras pār fašismu, kurā tā sevi apliecināja kā pasaules lielvara. Jaunajā piemineklī, kurā attēloti antifašistiskās koalīcijas dalībnieki, Polijas nav. “

•

Krievijas “RIA Novosti”: “ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa paziņojusi, ka ASV un Rietumeiropa ir norūpējušās par demokrātijas stāvokli Krievijā, tomēr uzsvērusi, ka šīm rūpēm nevajadzētu novest pie Krievijas izolācijas.”

•

Poļu “Gazeta.pl”: “Neviens Krievijas prezidents nekad nepiekritīs tam, ka starp padomju karavīriem 1945. gadā un Trešā reiha karaspēku liekama vienlīdzības zīme. Cits jautājums – kā katrs prezidents to pamato.”

•

Zviedru “Dagens Nyheter”: “Vairāki konservatīvi ES parlamentārieši pieprasa, lai komunistu simboli tiktu aizliegti tāpat kā nacistu simboli. Bet atšķirību starp staļinismu un nacismu nevar izdzēst bez Eiropas identitātes mainīšanas pašā pamatā.”

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem