Par dalībvalstu panākumiem mazo uzņēmumu darbībā

Dalībvalstis, it īpaši jaunās, ir guvušas būtiskus panākumus mazo uzņēmumu darbības sekmēšanā, mācoties cita no citas pozitīvās pieredzes. Eiropas Mazo uzņēmumu hartas 5.izpildes ziņojumā uzskaitīti panākumi šādās jomās: uzņēmējdarbības izglītība, tiesiskās regulācijas uzlabošana, likumu par bankrotiem un prasmju nepietiekamība, it īpaši pasākumi kvalificētu tehnisko darbinieku un inženieru trūkuma pārvarēšanai. Harta, kas tās parakstītājiem nodrošina pamatu mazo uzņēmumu atbalsta pasākumiem, aptvērusi jau 35 Eiropas valstis, kā arī valstis ārpus Eiropas, jo nesen parakstītā Eiropas un Vidusjūras reģiona Uzņēmējdarbības harta skar deviņas citas valstis.
Apsveicot ziņojumu, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ginters Ferhoigens ziņojuma sakarā: “Mazo uzņēmumu attīstības veicināšana Eiropas Savienībā ir stūrakmens Eiropas Komisijas nesenajam priekšlikumam par izaugsmi un darbavietām. Šis ziņojums rāda, ka arvien vairāk dalībvalstu smeļas iedvesmu dažādās valstīs izstrādātajos pasākumos. Mācīšanās citam no cita sasniegumiem uzlabo uzņēmējdarbības vidi un palīdz mazajiem uzņēmumiem iegūt konkurences potenciālu.”
Piemēram, Luksemburga guvusi pieredzi no Beļģijas un Holandes, ministrijā, kas atbild par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), ieceļot “administratīvās vienkāršošanas komisāru”. Papildinot Īrijas un Holandes pieredzi, Čehija izstrādā sistēmu, kura novēros prasmju trūkumus un prognozēs ilgtermiņa pieprasījumu. Ciešā sadarbībā ar Dāniju Igaunija sāk ieviest pilna apjoma apkalpošanu uzņēmumiem jautājumā, kā uzņēmējdarbībā gūt labumu no projektēšanas. Bez tam kopīgais dalībvalstu un Eiropas Komisijas projekts “Skološana uzņēmējdarbībā” ir kalpojis par paraugu Igaunijai, Lietuvai, Zviedrijai un Norvēģija, bet projekts “Pārstrukturēšana, bankrots un atsākšana” veicinājis politikas izstrādāšanu Kiprā, Latvijā, Ungārijā un Norvēģijā.
Francija, Holande, Somija un Norvēģija ir nodibinājušas formālas saites starp dažādām valsts pārvaldes nozarēm ar mērķi izveidot vispārēju uzņēmējdarbības izglītības stratēģiju. Tomēr daudzās citās valstīs saskaņota ietvara joprojām nav. Jautājumā par vispārīgo izglītību zemes, kurās uzņēmējdarbība jau iekļauta izglītības programmās, — Čehija, Spānija, Īrija, Polija, Somija un Norvēģija — līdz šim palikušas mazākumā.
MVU dimensija arvien vairāk iekļaujas vairumā aktivitāšu, ko veic Eiropas Savienība. Ir vairākas programmas vai iniciatīvas, kuras domātas mazajiem un arī vidējiem uzņēmumiem vai no kurām galvenokārt iegūst mazie un arī vidējie uzņēmumi. Attiecībā uz likumdošanu un tās iespaidu uz MVU ietekmes novērtēšanas procedūru jomā sasniegtais sola labus rezultātus. Tas ļāvis veidot labāk informētu politiku un paplašinājis apspriešanos gan Eiropas Komisijā, gan ar ārējām ieinteresētajām personām, ieskaitot MVU.

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā