• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Apvienotās Karalistes, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Slovēnijas un Spānijas stabilitātes un konverģences programmām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.02.2005., Nr. 30 https://www.vestnesis.lv/ta/id/102096

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par dalībvalstu panākumiem mazo uzņēmumu darbībā

Vēl šajā numurā

22.02.2005., Nr. 30

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Apvienotās Karalistes, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Slovēnijas un Spānijas stabilitātes un konverģences programmām

Pēc attiecīgo atjaunināto daudzgadu stabilitātes un konverģences programmu izskatīšanas Eiropas Komisija secina, ka Spānija pilnībā atbilst prasībām attiecībā uz budžeta stāvokli, kam jābūt tuvu līdzsvaram vai ar pārpalikumu, kā noteikts Stabilitātes un izaugsmes paktā, taču tai enerģiskāk jāīsteno pensiju reforma, lai risinātu jautājumu par izmaksām, kas saistītas ar sabiedrības novecošanos. Ārpus eiraszonas Kipra veic pasākumus, lai saskaņā ar Padomes ieteikumu līdz 2005.gadam novērstu pārmērīgo budžeta deficītu, bet Latvija pelnījusi uzslavu par deficīta mērķu samazināšanu, salīdzinot ar 2004.gada maija programmu. Lietuvai ir lūgts turpināt darbu, lai panāktu, ka budžeta stāvoklis būtu tuvu līdzsvaram, un šim nolūkam izmantot ienākumus, kas ir augstāki nekā budžetā iekļautie, kā arī neizlietotos izdevumus. Arī Slovēnija ir mudināta izmantot katru iespēju, lai paātrinātu tās budžeta deficīta samazināšanu un uzlabotu valsts finanšu ilgtermiņa noturīgumu. Visbeidzot Komisija aicina Apvienoto Karalisti šajā finanšugadā saglabāt tās budžeta deficītu zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un izvirzīt par vidējā termiņa mērķi budžeta stāvokli, kas ir tuvu līdzsvaram. Komisijas ieteikumi attiecībā uz šīm sešām programmām, kā arī uz atjaunināto Ungārijas konverģences programmu, kas arī tika izvērtēti 16.februārī, tiks apspriesti Eiropas Savienības finanšu ministru sanāksmē 8.martā.
“Viens no galvenajiem Stabilitātes un izaugsmes pakta aspektiem, kas no jauna jāiedzīvina un jāstiprina, ir vidējā termiņā panākt un saglabāt valstu budžetus tuvu līdzsvaram vai ar pārpalikumu. Tā nav apsēstība ar skaitļiem, bet gan labs princips, kas nodrošinās drošības rezervi pret pārmērīgiem budžeta deficītiem nebaltās dienās,” sacīja ekonomikas un monetāro lietu komisārs Žoakins Almunija.

Apvienotā Karaliste

Apvienotās Karalistes atjauninātā konverģences programma aptver laikposmu no 2003./2004. finanšugada līdz 2009./2010. finanšugadam. Apvienotās Karalistes finanšugads ilgst no aprīļa līdz martam.
Tajā vispārējais valsts budžeta deficīts šim finanšugadam noteikts 2,9%, salīdzinot ar lēstajiem 3,2% 2003./2004. finanšugadam. Visi vispārējā valsts budžeta deficīta skaitļi uzrādīti pēc Komisijas dienestu veiktās korekcijas, lai atspoguļotu Apvienotās Karalistes UMTS tīkla pārdošanas ieņēmumu apstrādi. Plānotās korekcijas galvenais uzsvars paredzēts tikai programmas otrajā daļā, samazinot deficītu līdz paredzētajam 2,1% 2007./2008. finanšugadā un līdz 1,7% 2008./2009. finanšugadā.
Makroekonomiskais scenārijs, kurā reālais IKP pieaugums 3 – 3,5% 2005.gadā, 2,5 – 3% 2006.gadā un 2,25 – 2,75% 2007.gadā šķiet lielā mērā iespējams, kaut arī ietver atsevišķus riskus, ka īstermiņā pieaugums varētu būt zemāks, nekā paredzēts. Tomēr Apvienotās Karalistes institūcijas balsta savas valsts finanšu prognozes uz piesardzīgāku prognožu scenāriju, kurā pieaugums ir par ceturtdaļprocentu zemāks.
Gan izdevumu, gan ieņēmumu prognozēs ir vērojami citi riski, ka deficīts varētu būt augstāks, nekā prognozēts, tomēr no 2006./2007. finanšugada šiem riskiem pretstatītas samērā piesardzīgas makroekonomiskās prognozes.
Kopumā programmā izklāstītais budžeta stāvoklis nenodrošina, ka tiks panākta un uzturēta atbilstība Stabilitātes un izaugsmes pakta vidējā termiņa mērķim, ka tiek sasniegts un noturēts budžeta stāvoklis tuvu līdzsvaram vai ar pārpalikumu. Tāpat nevar uzskatīt, ka būtu nodrošinātas pietiekamas drošības rezerves pret 3% augšējās robežas pārkāpšanu.
Turpretī paredzamais nelielais bruto parāda attiecības pieaugums šajā laikposmā, 2007./2008. finanšugadā sasniedzot aptuveni 43% no IKP, ir krietni mazāks par Līgumā noteikto atsauces vērtību – 60% no IKP. Arī Apvienotajā Karalistē, šķiet, ir samērā labvēlīga situācija attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa noturību. Šajā ziņā pozitīva ir samērā zemā parāda attiecība pret IKP un lielais uzsvars, kādu Apvienotās Karalistes iestādes esošajās politikās likušas uz valsts finanšu ilgtermiņa noturīgumu.

Kipra

Atjauninātajā Kipras konverģences programmā izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir samazināt valsts budžeta deficītu tiktāl, lai tas pēc Padomes ieteikuma, kas sniegts saskaņā ar 104.panta 7.punktu, 2005.gadā nepārsniegtu atsauces vērtību – 3% no IKP. Īpaši lielas korekcijas paredzētas šogad, kad valdība ieplānojusi samazināt budžeta deficītu līdz 2,9%, kas 2004.gadā bija 4,8%, vēlāk tās kļūs pakāpeniskākas, līdz beidzot 2008.gadā deficīts sasniegs 0,9%. Šīs prognozes var uzskatīt par iespējamām un riskus – par lielā mērā līdzsvarotiem.
Lielāki negatīvie riski ir ārēji un saistīti ar Kipras tirdzniecības partneru ekonomiskajiem rādītājiem, kā arī ar spriedzi Vidējos Austrumos un naftas cenu tendencēm.
Lielākais pārbaudījums prognozēm būs šogad, kad budžeta deficīts jāsamazina visvairāk. Tomēr atzīstamais budžeta deficīta iznākums 2004.gadā un nesenās veiksmīgās sarunas ar sociālajiem partneriem par vairākiem būtiskiem pasākumiem 2005.gadā padara budžeta deficīta samazināšanu par grūtu, tomēr paveicamu uzdevumu. Situāciju jo cerīgāku dara Kipras valdības nemainīgā apņemšanās veikt papildu pasākumus, ja izaugsme izrādīsies lēnāka, nekā paredzēts.
Kiprā vērojami daži riski attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa noturīgumu, no kuriem būtisks ir paredzēto budžeta izmaksu risks saistībā ar sabiedrības novecošanos. Tādēļ ir svarīgi turpināt pensiju un veselības aprūpes reformu procesu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija mudina Kipru enerģiski īstenot atjauninātajā konverģences programmā paredzētos pasākumus un nodrošināt, lai vidējā termiņa prasības valsts budžeta bilancei, kam jābūt tuvu līdzsvaram vai ar pārpalikumu, tiktu ievērotas arī pēc tam, kad pārmērīgais budžeta deficīts būs likvidēts. Turklāt Komisija atbalsta valsts apņemšanos samazināt valsts parādu līdz 58% 2008.gadā salīdzinājumā ar paredzētajiem 74,9% pagājušajāgadā.

Latvija

Latvijas valsts finanšu jomā, kā izklāstīts konverģences programmā laikam no 2004. līdz 2007.gadam, vērojama stabila virzība uz konsolidāciju. Tāpat kā pārējās deviņās jaunajās ES dalībvalstīs, īsi pēc pievienošanās ES 2004.gada maijā valdības deficīta mērķi ir uzlabojušies, salīdzinot ar pirmo iesniegto konverģences programmu.
Paredzēts, ka valsts budžeta deficīts samazināsies no 1,7% no IKP 2004.gadā līdz 1,4% no IKP 2007.gadā. Tas balstīts uz reālo IKP pieaugumu, kas 2004.gadā tiek lēsts ap 8% un paredzams vidēji 6,5% turpmākajos trīs gados. Pēc pašreiz pieejamās informācijas, šāds scenārijs šķiet iespējams, kaut arī programmas prognozes inflācijai liekas nedaudz par zemu.
Kaut arī programmā paredzēta pakāpeniska konsolidācija, tās drošības rezerves pret 3% augšējās robežas pārkāpšanu parasto makroekonomisko svārstību dēļ var izrādīties nepietiekamas, un tā krietni atpaliek no Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētā vidējā termiņa mērķa sasniegt budžeta stāvokli tuvu līdzsvaram vai ar pārpalikumu.
Tomēr šāda budžeta stratēģija ir pietiekama, lai noturētu parāda attiecību pret IKP ļoti zemā līmenī – ar 14,2%. Latvijai 2004.gadā ir viens no zemākajiem valsts parādiem Eiropas Savienībā, un paredzams, ka šis rādītājs programmas periodā pieaugs tikai nedaudz. Atšķirībā no daudzām citām ES valstīm, Latvijā ir arī salīdzinoši labvēlīga situācija, lai spētu nodrošināt budžeta izmaksas, kādas prasīs sabiedrības novecošanās.

Lietuva

Galvenais Lietuvas otrās konverģences programmas mērķis laikam no 2004. līdz 2007.gadam ir sasniegt cikliski līdzsvarotu valsts budžetu. Paredzēts, ka šogad vispārējais valsts budžeta deficīts saglabāsies 2,5% no IKP un turpmāk pakāpeniski samazināsies līdz 1,5% 2007.gadā.
Makroekonomiskajā scenārijā paredzēts, ka reālais IKP pieaugums 2005.gadā sasniegs 6,5%, saglabājoties 2004.gada līmenī, un pakāpeniski samazināsies līdz 6,0% 2007.gadā, ko var uzskatīt par iespējamu.
Arī programmas budžeta prognožu riski šķiet lielā mērā līdzsvaroti, un tie saistīti ar neskaidrību par programmā paredzēto pasākumu īstenošanu.
Tas nozīmē, ka programmas budžeta stāvoklis varētu nenodrošināt pietiekamu drošības rezervi pret 3% apjomā noteiktā budžeta deficīta sliekšņa pārkāpšanu parastu makroekonomisko svārstību dēļ, īpaši 2005.gadā, kā arī programmas periodā varētu nesasniegt budžeta stāvokli tuvu līdzsvaram.
Tomēr šķiet, ka Lietuvā ir samērā labvēlīga situācija attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa noturību. Salīdzinoši zemā parāda attiecība un jau veiktie pensiju reformas pasākumi palīdzēs ierobežot sabiedrības novecošanās ietekmi uz budžetu.

Slovēnija

Saskaņā ar tās atjaunināto programmu laikam no 2004. līdz 2007.gadam Slovēnijas mērķis ir samazināt valsts budžeta deficītu no paredzētā 2,1% 2005.gadā līdz 1,1% 2007.gadā. Līdz 2006.gadam korekcija tiek īstenota, galvenokārt samazinot izdevumus, turpretī lielais samazinājums 2007.gadā tiek plānots, vienīgi pamatojoties uz paredzēto ienākumu pieaugumu.
Programmas pamatā esošajā makroekonomiskajā scenārijā reālais IKP vidējā termiņā paredzēts ap 4%, kas šķiet iespējams. Tomēr inflācijas prognozes šķiet pārāk zemas.
Arī ar programmas budžeta prognozēm saistītos riskus var uzskatīt par lielā mērā līdzsvarotiem, ņemot vērā ticamu makroekonomisko scenāriju un valdības apņemšanos ievērot fiskālo disciplīnu arī nelabvēlīgos apstākļos. Taču prognozes 2007.gadam daļēji atspoguļo ievērojamu pieaugumu neto budžeta līdzekļu pieplūdumā no ES budžeta saskaņā ar jauno ES finanšu plānu laikam no 2007. līdz 2013.gadam (līdz 0,8% no IKP salīdzinājumā ar 0,4% iepriekšējāgadā). Turklāt pastāv izdevumu limita pārsniegšanas risks, īpaši attiecībā uz pensiju izdevumiem.
Kopumā programmas budžeta stāvoklis varētu nenodrošināt pietiekamu drošības rezervi pret 3% apjomā noteiktā budžeta deficīta sliekšņa pārkāpšanu parastu makroekonomisko svārstību dēļ, kā arī nenodrošina vidējā termiņa mērķa izpildi – programmas periodā sasniegt budžeta stāvokli tuvu līdzsvaram.
Kaut arī paredzams, ka 2005.gadā Slovēnijas parāds nedaudz pieaugs līdz 30,9% no IKP, tas joprojām saglabāsies krietni zem 60% augšējās robežas, kas noteikta Līgumā, turklāt paredzams, ka 2007.gadā tas pazemināsies līdz 29,7%. Tomēr Slovēnijai draud zināma budžeta nelīdzsvarotība attiecībā uz budžeta izmaksām saistībā ar sabiedrības novecošanos.

Spānija

Spānijas atjauninātajā stabilitātes programmā laikam no 2004. līdz 2008.gadam izvirzīts mērķis saglabāt budžeta stabilitāti visā ekonomiskajā ciklā ar nelieliem pārpalikumiem no 0,1% no IKP 2005.gadā līdz 0,4% no IKP 2008.gadā.
Pēc valdības aplēsēm, budžeta deficīts 2004.gadā bijis 0,8%, kam par iemeslu bijušas vienreizējās grāmatvedības korekcijas, kurās RTVE (sabiedriskā raidsabiedrība) tika pārklasificēta uz vispārējo valsts sektoru, kā to paredz Eurostat (0,1% no IKP), kā arī saskaņā ar 2004.gadā pieņemto lēmumu valsts pārņēma dzelzceļu tīkla uzņēmuma RENFE parādsaistības (0,7% no IKP).
Budžeta deficīta prognozes laikam no 2005. līdz 2008.gadam balstās uz centrālo makroekonomisko scenāriju, kas paredz, ka visā programmas periodā reālais IKP pieaugums būs aptuveni 3%. Šāds pieņēmums par pieaugumu šķiet diezgan optimistisks, toties ar budžeta mērķiem saistītie riski šķiet lielā mērā līdzsvaroti, jo paši mērķi ir piesardzīgi.
To ņemot vērā, programmas budžeta stāvoklis šķiet pietiekams, lai izpildītu Stabilitātes un izaugsmes pakta vidējā posma mērķus, kas paredz, ka budžeta stāvoklim visā periodā jābūt tuvu līdzsvaram. Tas arī nodrošina pietiekamu drošības rezervi pret katrugadu 3% apmērā noteiktā IKP deficīta sliekšņa pārkāpšanu parastu makroekonomisku svārstību rezultātā.
Pēc jaunākās informācijas, parāda attiecība pastāvīgi samazināsies no 49% 2004.gadā līdz 40% 2008.gadā, kas ir krietni mazāk par atsauces vērtību – 60% no IKP. Šāds parāda samazināšanas temps ir iespējams, salīdzinot ar Komisijas dienestu 2004.gada rudens prognozi. Tomēr, lai ilgtermiņā novērstu neilgtspējīgu tendenču risku, kas saistīts ar sabiedrības novecošanos, Spānijai enerģiskāk jāīsteno pensiju reforma, kā to 2004.gadā ieteica daudzpusējās “Pacto de Toledo” vienošanās pastāvīgā komisija.
Komisijas novērtējumi par katru valsti pieejami: http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/year/year20042005_en.htm.

Eiropas Komisijas  pārstāvniecība Latvijā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!