Par Apvienotās Karalistes, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Slovēnijas un Spānijas stabilitātes un konverģences programmām
Pēc attiecīgo atjaunināto
daudzgadu stabilitātes un konverģences programmu izskatīšanas
Eiropas Komisija secina, ka Spānija pilnībā atbilst prasībām
attiecībā uz budžeta stāvokli, kam jābūt tuvu līdzsvaram vai ar
pārpalikumu, kā noteikts Stabilitātes un izaugsmes paktā, taču
tai enerģiskāk jāīsteno pensiju reforma, lai risinātu jautājumu
par izmaksām, kas saistītas ar sabiedrības novecošanos. Ārpus
eiraszonas Kipra veic pasākumus, lai saskaņā ar Padomes ieteikumu
līdz 2005.gadam novērstu pārmērīgo budžeta deficītu, bet Latvija
pelnījusi uzslavu par deficīta mērķu samazināšanu, salīdzinot ar
2004.gada maija programmu. Lietuvai ir lūgts turpināt darbu, lai
panāktu, ka budžeta stāvoklis būtu tuvu līdzsvaram, un šim
nolūkam izmantot ienākumus, kas ir augstāki nekā budžetā
iekļautie, kā arī neizlietotos izdevumus. Arī Slovēnija ir
mudināta izmantot katru iespēju, lai paātrinātu tās budžeta
deficīta samazināšanu un uzlabotu valsts finanšu ilgtermiņa
noturīgumu. Visbeidzot Komisija aicina Apvienoto Karalisti šajā
finanšugadā saglabāt tās budžeta deficītu zem 3% no iekšzemes
kopprodukta (IKP) un izvirzīt par vidējā termiņa mērķi budžeta
stāvokli, kas ir tuvu līdzsvaram. Komisijas ieteikumi attiecībā
uz šīm sešām programmām, kā arī uz atjaunināto Ungārijas
konverģences programmu, kas arī tika izvērtēti 16.februārī, tiks
apspriesti Eiropas Savienības finanšu ministru sanāksmē
8.martā.
“Viens no galvenajiem Stabilitātes un izaugsmes pakta aspektiem,
kas no jauna jāiedzīvina un jāstiprina, ir vidējā termiņā panākt
un saglabāt valstu budžetus tuvu līdzsvaram vai ar pārpalikumu.
Tā nav apsēstība ar skaitļiem, bet gan labs princips, kas
nodrošinās drošības rezervi pret pārmērīgiem budžeta deficītiem
nebaltās dienās,” sacīja ekonomikas un monetāro lietu komisārs
Žoakins Almunija.
Apvienotā Karaliste
Apvienotās Karalistes atjauninātā
konverģences programma aptver laikposmu no 2003./2004.
finanšugada līdz 2009./2010. finanšugadam. Apvienotās Karalistes
finanšugads ilgst no aprīļa līdz martam.
Tajā vispārējais valsts budžeta deficīts šim finanšugadam
noteikts 2,9%, salīdzinot ar lēstajiem 3,2% 2003./2004.
finanšugadam. Visi vispārējā valsts budžeta deficīta skaitļi
uzrādīti pēc Komisijas dienestu veiktās korekcijas, lai
atspoguļotu Apvienotās Karalistes UMTS tīkla pārdošanas ieņēmumu
apstrādi. Plānotās korekcijas galvenais uzsvars paredzēts tikai
programmas otrajā daļā, samazinot deficītu līdz paredzētajam 2,1%
2007./2008. finanšugadā un līdz 1,7% 2008./2009.
finanšugadā.
Makroekonomiskais scenārijs, kurā reālais IKP pieaugums 3 – 3,5%
2005.gadā, 2,5 – 3% 2006.gadā un 2,25 – 2,75% 2007.gadā šķiet
lielā mērā iespējams, kaut arī ietver atsevišķus riskus, ka
īstermiņā pieaugums varētu būt zemāks, nekā paredzēts. Tomēr
Apvienotās Karalistes institūcijas balsta savas valsts finanšu
prognozes uz piesardzīgāku prognožu scenāriju, kurā pieaugums ir
par ceturtdaļprocentu zemāks.
Gan izdevumu, gan ieņēmumu prognozēs ir vērojami citi riski, ka
deficīts varētu būt augstāks, nekā prognozēts, tomēr no
2006./2007. finanšugada šiem riskiem pretstatītas samērā
piesardzīgas makroekonomiskās prognozes.
Kopumā programmā izklāstītais budžeta stāvoklis nenodrošina, ka
tiks panākta un uzturēta atbilstība Stabilitātes un izaugsmes
pakta vidējā termiņa mērķim, ka tiek sasniegts un noturēts
budžeta stāvoklis tuvu līdzsvaram vai ar pārpalikumu. Tāpat nevar
uzskatīt, ka būtu nodrošinātas pietiekamas drošības rezerves pret
3% augšējās robežas pārkāpšanu.
Turpretī paredzamais nelielais bruto parāda attiecības pieaugums
šajā laikposmā, 2007./2008. finanšugadā sasniedzot aptuveni 43%
no IKP, ir krietni mazāks par Līgumā noteikto atsauces vērtību –
60% no IKP. Arī Apvienotajā Karalistē, šķiet, ir samērā labvēlīga
situācija attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa noturību. Šajā
ziņā pozitīva ir samērā zemā parāda attiecība pret IKP un lielais
uzsvars, kādu Apvienotās Karalistes iestādes esošajās politikās
likušas uz valsts finanšu ilgtermiņa noturīgumu.
Kipra
Atjauninātajā Kipras konverģences
programmā izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir samazināt
valsts budžeta deficītu tiktāl, lai tas pēc Padomes ieteikuma,
kas sniegts saskaņā ar 104.panta 7.punktu, 2005.gadā nepārsniegtu
atsauces vērtību – 3% no IKP. Īpaši lielas korekcijas paredzētas
šogad, kad valdība ieplānojusi samazināt budžeta deficītu līdz
2,9%, kas 2004.gadā bija 4,8%, vēlāk tās kļūs pakāpeniskākas,
līdz beidzot 2008.gadā deficīts sasniegs 0,9%. Šīs prognozes var
uzskatīt par iespējamām un riskus – par lielā mērā
līdzsvarotiem.
Lielāki negatīvie riski ir ārēji un saistīti ar Kipras
tirdzniecības partneru ekonomiskajiem rādītājiem, kā arī ar
spriedzi Vidējos Austrumos un naftas cenu tendencēm.
Lielākais pārbaudījums prognozēm būs šogad, kad budžeta deficīts
jāsamazina visvairāk. Tomēr atzīstamais budžeta deficīta iznākums
2004.gadā un nesenās veiksmīgās sarunas ar sociālajiem partneriem
par vairākiem būtiskiem pasākumiem 2005.gadā padara budžeta
deficīta samazināšanu par grūtu, tomēr paveicamu uzdevumu.
Situāciju jo cerīgāku dara Kipras valdības nemainīgā apņemšanās
veikt papildu pasākumus, ja izaugsme izrādīsies lēnāka, nekā
paredzēts.
Kiprā vērojami daži riski attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa
noturīgumu, no kuriem būtisks ir paredzēto budžeta izmaksu risks
saistībā ar sabiedrības novecošanos. Tādēļ ir svarīgi turpināt
pensiju un veselības aprūpes reformu procesu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija mudina Kipru enerģiski
īstenot atjauninātajā konverģences programmā paredzētos pasākumus
un nodrošināt, lai vidējā termiņa prasības valsts budžeta
bilancei, kam jābūt tuvu līdzsvaram vai ar pārpalikumu, tiktu
ievērotas arī pēc tam, kad pārmērīgais budžeta deficīts būs
likvidēts. Turklāt Komisija atbalsta valsts apņemšanos samazināt
valsts parādu līdz 58% 2008.gadā salīdzinājumā ar paredzētajiem
74,9% pagājušajāgadā.
Latvija
Latvijas valsts finanšu jomā, kā
izklāstīts konverģences programmā laikam no 2004. līdz
2007.gadam, vērojama stabila virzība uz konsolidāciju. Tāpat kā
pārējās deviņās jaunajās ES dalībvalstīs, īsi pēc pievienošanās
ES 2004.gada maijā valdības deficīta mērķi ir uzlabojušies,
salīdzinot ar pirmo iesniegto konverģences programmu.
Paredzēts, ka valsts budžeta deficīts samazināsies no 1,7% no IKP
2004.gadā līdz 1,4% no IKP 2007.gadā. Tas balstīts uz reālo IKP
pieaugumu, kas 2004.gadā tiek lēsts ap 8% un paredzams vidēji
6,5% turpmākajos trīs gados. Pēc pašreiz pieejamās informācijas,
šāds scenārijs šķiet iespējams, kaut arī programmas prognozes
inflācijai liekas nedaudz par zemu.
Kaut arī programmā paredzēta pakāpeniska konsolidācija, tās
drošības rezerves pret 3% augšējās robežas pārkāpšanu parasto
makroekonomisko svārstību dēļ var izrādīties nepietiekamas, un tā
krietni atpaliek no Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētā
vidējā termiņa mērķa sasniegt budžeta stāvokli tuvu līdzsvaram
vai ar pārpalikumu.
Tomēr šāda budžeta stratēģija ir pietiekama, lai noturētu parāda
attiecību pret IKP ļoti zemā līmenī – ar 14,2%. Latvijai
2004.gadā ir viens no zemākajiem valsts parādiem Eiropas
Savienībā, un paredzams, ka šis rādītājs programmas periodā
pieaugs tikai nedaudz. Atšķirībā no daudzām citām ES valstīm,
Latvijā ir arī salīdzinoši labvēlīga situācija, lai spētu
nodrošināt budžeta izmaksas, kādas prasīs sabiedrības
novecošanās.
Lietuva
Galvenais Lietuvas otrās
konverģences programmas mērķis laikam no 2004. līdz 2007.gadam ir
sasniegt cikliski līdzsvarotu valsts budžetu. Paredzēts, ka šogad
vispārējais valsts budžeta deficīts saglabāsies 2,5% no IKP un
turpmāk pakāpeniski samazināsies līdz 1,5% 2007.gadā.
Makroekonomiskajā scenārijā paredzēts, ka reālais IKP pieaugums
2005.gadā sasniegs 6,5%, saglabājoties 2004.gada līmenī, un
pakāpeniski samazināsies līdz 6,0% 2007.gadā, ko var uzskatīt par
iespējamu.
Arī programmas budžeta prognožu riski šķiet lielā mērā
līdzsvaroti, un tie saistīti ar neskaidrību par programmā
paredzēto pasākumu īstenošanu.
Tas nozīmē, ka programmas budžeta stāvoklis varētu nenodrošināt
pietiekamu drošības rezervi pret 3% apjomā noteiktā budžeta
deficīta sliekšņa pārkāpšanu parastu makroekonomisko svārstību
dēļ, īpaši 2005.gadā, kā arī programmas periodā varētu nesasniegt
budžeta stāvokli tuvu līdzsvaram.
Tomēr šķiet, ka Lietuvā ir samērā labvēlīga situācija attiecībā
uz valsts finanšu ilgtermiņa noturību. Salīdzinoši zemā parāda
attiecība un jau veiktie pensiju reformas pasākumi palīdzēs
ierobežot sabiedrības novecošanās ietekmi uz budžetu.
Slovēnija
Saskaņā ar tās atjaunināto
programmu laikam no 2004. līdz 2007.gadam Slovēnijas mērķis ir
samazināt valsts budžeta deficītu no paredzētā 2,1% 2005.gadā
līdz 1,1% 2007.gadā. Līdz 2006.gadam korekcija tiek īstenota,
galvenokārt samazinot izdevumus, turpretī lielais samazinājums
2007.gadā tiek plānots, vienīgi pamatojoties uz paredzēto
ienākumu pieaugumu.
Programmas pamatā esošajā makroekonomiskajā scenārijā reālais IKP
vidējā termiņā paredzēts ap 4%, kas šķiet iespējams. Tomēr
inflācijas prognozes šķiet pārāk zemas.
Arī ar programmas budžeta prognozēm saistītos riskus var uzskatīt
par lielā mērā līdzsvarotiem, ņemot vērā ticamu makroekonomisko
scenāriju un valdības apņemšanos ievērot fiskālo disciplīnu arī
nelabvēlīgos apstākļos. Taču prognozes 2007.gadam daļēji
atspoguļo ievērojamu pieaugumu neto budžeta līdzekļu pieplūdumā
no ES budžeta saskaņā ar jauno ES finanšu plānu laikam no 2007.
līdz 2013.gadam (līdz 0,8% no IKP salīdzinājumā ar 0,4%
iepriekšējāgadā). Turklāt pastāv izdevumu limita pārsniegšanas
risks, īpaši attiecībā uz pensiju izdevumiem.
Kopumā programmas budžeta stāvoklis varētu nenodrošināt
pietiekamu drošības rezervi pret 3% apjomā noteiktā budžeta
deficīta sliekšņa pārkāpšanu parastu makroekonomisko svārstību
dēļ, kā arī nenodrošina vidējā termiņa mērķa izpildi – programmas
periodā sasniegt budžeta stāvokli tuvu līdzsvaram.
Kaut arī paredzams, ka 2005.gadā Slovēnijas parāds nedaudz
pieaugs līdz 30,9% no IKP, tas joprojām saglabāsies krietni zem
60% augšējās robežas, kas noteikta Līgumā, turklāt paredzams, ka
2007.gadā tas pazemināsies līdz 29,7%. Tomēr Slovēnijai draud
zināma budžeta nelīdzsvarotība attiecībā uz budžeta izmaksām
saistībā ar sabiedrības novecošanos.
Spānija
Spānijas atjauninātajā
stabilitātes programmā laikam no 2004. līdz 2008.gadam izvirzīts
mērķis saglabāt budžeta stabilitāti visā ekonomiskajā ciklā ar
nelieliem pārpalikumiem no 0,1% no IKP 2005.gadā līdz 0,4% no IKP
2008.gadā.
Pēc valdības aplēsēm, budžeta deficīts 2004.gadā bijis 0,8%, kam
par iemeslu bijušas vienreizējās grāmatvedības korekcijas, kurās
RTVE (sabiedriskā raidsabiedrība) tika pārklasificēta uz
vispārējo valsts sektoru, kā to paredz Eurostat (0,1% no
IKP), kā arī saskaņā ar 2004.gadā pieņemto lēmumu valsts pārņēma
dzelzceļu tīkla uzņēmuma RENFE parādsaistības (0,7% no
IKP).
Budžeta deficīta prognozes laikam no 2005. līdz 2008.gadam
balstās uz centrālo makroekonomisko scenāriju, kas paredz, ka
visā programmas periodā reālais IKP pieaugums būs aptuveni 3%.
Šāds pieņēmums par pieaugumu šķiet diezgan optimistisks, toties
ar budžeta mērķiem saistītie riski šķiet lielā mērā līdzsvaroti,
jo paši mērķi ir piesardzīgi.
To ņemot vērā, programmas budžeta stāvoklis šķiet pietiekams, lai
izpildītu Stabilitātes un izaugsmes pakta vidējā posma mērķus,
kas paredz, ka budžeta stāvoklim visā periodā jābūt tuvu
līdzsvaram. Tas arī nodrošina pietiekamu drošības rezervi pret
katrugadu 3% apmērā noteiktā IKP deficīta sliekšņa pārkāpšanu
parastu makroekonomisku svārstību rezultātā.
Pēc jaunākās informācijas, parāda attiecība pastāvīgi
samazināsies no 49% 2004.gadā līdz 40% 2008.gadā, kas ir krietni
mazāk par atsauces vērtību – 60% no IKP. Šāds parāda
samazināšanas temps ir iespējams, salīdzinot ar Komisijas
dienestu 2004.gada rudens prognozi. Tomēr, lai ilgtermiņā
novērstu neilgtspējīgu tendenču risku, kas saistīts ar
sabiedrības novecošanos, Spānijai enerģiskāk jāīsteno pensiju
reforma, kā to 2004.gadā ieteica daudzpusējās “Pacto de
Toledo” vienošanās pastāvīgā komisija.
Komisijas novērtējumi par katru valsti pieejami:
http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/year/year20042005_en.htm.
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā