Kultūras ministre, uzturoties darba vizītē Igaunijā 17.un 18.februārī kultūras ministre Helēna Demakova atradās darba vizītē Tallinā.

Darba vizītes laikā Latvijas kultūras ministre aicināja Lietuvas un Igaunijas kultūras ministrus atbalstīt Latvijas nostāju Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumā par programmas “Kultūra 2007” izveidošanu (2007–2013) kategorijā “Atbalsts tādiem pasākumiem, kuru ietvaros tiek saglabātas un pieminētas nozīmīgas vietas un arhīvi, kas saistīti ar deportācijām”.
“Atsevišķas ES valstis uzskata, ka šā atbalsta ietvaros finansējums jāparedz tikai tādiem pasākumiem, kas saistīti ar nacisma režīmu. LR Kultūras ministrija uzskata par nepieciešamu paust viedokli, ka atbalstāmajiem pasākumiem ir jābūt plašākiem un tie nedrīkst attiekties tikai uz nacisma deportāciju un upuru piemiņas vietām,” savu nostāju strikti pauda H.Demakova.
Eiropas Komisijas sagatavotajā projektā paredzēts, ka šajā atbalsta kategorijā varēs iesniegt projektus, kuru ietvaros tiek saglabātas nacisma un holokausta upuru piemiņas vietas un arhīvi. Projekti būtu iesniedzami arī tādu pasākumu īstenošanai, kuru ietvaros tiek godināta nacisma režīma un holokausta upuru piemiņa.
H.Demakova par atbalsta piešķiršanu nākotnes ES kultūras programmas ietvaros tādiem pasākumiem, kas saistīti ne tikai ar nacistiskā režīma laikā veiktajiem noziegumiem, bet attiektos arī uz padomju režīma noziegumiem un padomju laikā notikušajām deportācijām, ieskaitot 1949.gada 25.marta notikumus Latvijā, iestājās jau ES Ministru padomes sanāksmē, kas notika pagājušā gada 16.novembrī Briselē.
“Holokausta noziegumi ir vieni no baisākajiem cilvēces noziegumiem, tādēļ pilnībā atbalstu ES finansējuma piešķiršanu upuru piemiņas godināšanai. Tomēr nedrīkst aizmirst arī padomju režīmu un tā īstenotos noziegumus. Latvijas cilvēku likteņus ir lauzuši abi,” teica ministre.
Iecerēts, ka šajā atbalsta kategorijā varēs iesniegt projektus, kuru ietvaros tiek saglabātas galvenās deportāciju vietas un to arhīvi, kurus simbolizē piemiņas zīmes, kas uzstādītas bijušajās koncentrācijas nometnēs, kā arī vietās, kurās iedzīvotāji tika pakļauti ciešanām vai masveida iznīcināšanai. Projekti būtu iesniedzami arī tādu pasākumu īstenošanai, kuros tiek godinātas upuru piemiņas vietas.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes 2000.gada 10.janvāra lēmumu Nr.508/2000/EC par programmas “Kultūra 2000” izveidošanu kopš 2000.gada sākuma ES dalībvalstīs, kandidātvalstīs un Eiropas Ekonomiskās telpas valstīs tiek īstenota finansiālā atbalsta programma “Kultūra 2000”. Tā kā šī programma darbojas līdz 2007.gadam, Eiropas Komisija jau patlaban ir izstrādājusi priekšlikumus par jaunās kultūras programmas izveidi.
Darba vizītes ietvaros kultūras ministre kopā ar Igaunijas un Lietuvas kultūras ministriem parakstīja starpvalstu sadarbības platformas “Baltic Films” līgumu, kā arī piedalījās konferencē “Dziesmu un deju svētku tradīcija – ideāli un īstenība”.
Uzskatot, ka Eiropas Savienības paplašināšanās kontekstā aktuāli un svarīgi ir veicināt Baltijas valstu kinofilmu un videofilmu kopēju izplatīšanu un vienota tēla veidošanu, Baltijas Ministru padomes Kultūras komitejas sēdē visu triju valstu kultūras ministriju pārstāvji vienojās par nepieciešamību stiprināt starpvalstu sadarbības platformas “Baltic Films” darbību, pirmām kārtām noslēdzot jaunu līgumu ministriju līmenī.
Sadarbības platformas “Baltic Films” līgums būs saistošs regulāra finansējuma piešķiršanai katrā no Baltijas valstīm un nostiprinās Baltijas valstu filmu nozares starptautisko sadarbību un sekmēs filmu nozares tirgus iespēju paplašināšanu.
“Baltic Films” aktīva darbība sākās 2000.gada novembrī, kad Ziemeļvalstu filmu nedēļas laikā Lībekā Latvijas Nacionālais kinematogrāfijas centrs, Igaunijas Kino fonds un Lietuvas Kultūras ministrija parakstīja pirmo līgumu par sadarbības platformas “Baltic Films” izveidošanu. Piecu gadu darbības līgums paredzēja kopējus centienus Baltijas kino un video produkcijas izplatīšanā nozīmīgākajos tirgos un citos ar kinomākslu saistītos pasākumos.
Laikā no 2000. līdz 2005.gadam “Baltic Films” darbība būtiski sekmēja kinokultūras apmaiņu starp Baltijas valstīm un Baltijas valstu kino popularizēšanu pasaulē. Kopīgi īrējot filmu tirgus informatīvos stendus un tādējādi samazinot katras valsts izdevumus, par regulāru pasākumu kļuva “Baltic Films” dalība tādos nozīmīgos festivālos un tirgos kā Berlīne, Kannas, Anesī.
Sadarbības platformas darbības rezultātā jau piekto gadu tiek apkopota Baltijas valstu filmu nozares statistika, kas tiek izdota statistiskās informācijas bukletā “Facts and Figures”.
Helēna Demakova piedalījās apvienotajā trīs Baltijas valstu konferencē “Dziesmu un deju svētku tradīcija – ideāli un īstenība” un teica runu.
Konference bija rīkota sakarā ar Konvenciju par Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku iekļaušanu UNESCO Cilvēces nemateriālās kultūras meistardarbu sarakstā un katras valsts atbildību par svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību.
Konferences mērķis bija, izanalizējot iepriekšējo svētku pieredzi, noskaidrot katras valsts pašreizējo kultūrpolitisko situāciju un faktorus, kas ietekmē, veicina vai kavē šo svētku tradīcijas tālāku attīstību. No katras valsts uz konferenci bija devusies 20 cilvēku delegācija: kultūrpolitikas un svētku veidotāji, koru un deju nozaru eksperti, iepriekšējo svētku mākslinieciskie vadītāji, UNESCO Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības koordinācijas komitejas locekļi. Konferencē piedalījās visu trīs Baltijas valstu kultūras ministri Helēna Demakova, Vladimirs Prudņikovs un Urmass Pētss.

Gunda Ignatāne, kultūras ministres preses sekretāre