"Zinātnes rekordi"

"Subbota"

— 2000.07.07.

• Vismazākais gliemežvāciņš radīts Toronto universitātes laboratorijās. Tā biezums aptuveni vienāds ar cilvēka mata resnumu.

• Vissenākā muša atrasta Ķīnā 145 miljonus gadu vecās nogulās. Šī vienu centimetru garā muša, spriežot pēc tās žokļu uzbūves, varējusi vākt augu nektāru.

• Papīru, kas kalpos visilgāk, radījusi kāda japāņu kompānija. Papīrs, kurā nomainīts tā galvenais komponents lignīns, kalpošot tūkstoš gadu bez pārmaiņām.

• Vissenāko mūsdienu zīdītāju senci paleontologi uzgājuši 570 miljonu gadu vecās nogulās Dienvidķīnā. Viena zinātnieku grupa atklājusi primitīvus sūkļus, otra — embrijus dažādās attīstības stadijās, kuriem ir tāda pati uzbūve kā visiem mūsdienu zīdītājiem.

• Vissenāko skudru ( Sphecomyrma freyi ) amerikāņu zinātnieks no Dabas vēstures muzeja atradis kādā Ņūdžersijas pludmalē uzietā dzintara gabalā. Tā dzīvojusi pirms 130 miljoniem gadu.

• Vislielākā liellaiva uzbūvēta Francijā. Tās garums ir 220 metru, un to izmantos kā naftas platformas pamatu atradnē pie Rietumāfrikas krastiem. Paredz, ka tā kalpos apmēram 30 gadu.

• Vissenākais bruņurupucis atklāts Brazīlijas ziemeļaustrumos. 20 centimetru lielais jūras bruņurupucis dzīvojis apmēram pirms 110 miljoniem gadu — tas ir par 10 miljoniem gadu vecāks nekā līdz šīm zināmie šīs grupas pārstāvji.

• Visvērtīgākais asteroīds atrodas no mums 32 miljonus kilometru tālu. Dzelzs un niķeļa grupas asteroīds turklāt satur arī lielas platīna (ap 100 tūkstošus tonnu) un zelta (10 tūkstošus tonnu) rezerves. Tas ir visvērtīgākais no līdz šim zināmajiem asteroīdiem.

• Vissenākais zīmējums uziets Sīrijā. Tā ir ar krama gabalu kaļķakmenī iegravētu lokveida līniju sērija. Zīmējuma vecums ir 54 tūkstoši gadu, tā izmērs 7 centimetri. Tolaik mūsdienu Sīrijas teritorijā dzīvoja gan mūsdienu cilvēki, gan neandertālieši. Kurš no viņiem ir zīmējuma autors, nav zināms. Hipotētiski pirmais mākslinieks tomēr varētu būt bijis mūsu tiešais sencis.

Sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Preses analīzes nodaļu

"LV" nozares redaktors GINTS MOORS