Par mūsu vēstures zaļajiem pieminekļiem

Par saviem cilvēkiem, kokiem un dzīvi

Jāzeps Vuškāns

Turies ilgi vēl un varens esi,

Mana elpa kad būs stājusies,

Labdienu no aizgājēja nesi

Paaudzēm, kas tev vēl garām ies.

Herberts Dorbe,

"Dzimtenes klajuma ozolam"

Nobeigums. Sākums —

"LV" Nr.296/297, 22.08.2000.; "LV" Nr.298/299, 23.08.2000.;

"LV" Nr.300/301, 25.08.2000.; "LV" Nr.302, 29.08.2000.

Madonas rajons

Kalsnavas pagasts

15. Kalsnavas arborētums (dendrārijs). 1975. gada 18. septembrī iestādīja sarkano ozolu, atzīmējot Kalsnavas arborētuma dibināšanu. Bet 1995. gada oktobrī, atzīmējot arborētuma 20 gadus, iestādīja parastā ozola purpurlapu formu Quercus robur Timuki .

16. Rīziņi. Veckalsnavas Rīziņu dārzā pie nezināma vācu karavīra kapa saimnieki iestādījuši balto ceriņu krūmu.

Liezēres pagasts

17. Krusta koki. Vienu kilometru no Liezēres, Lubējas–Liezēres lielceļa malā, atrodas Krusta priede. Agrākos laikos, vedot garām uz kapiem mironi, priedes mizā iegriezts krusts, lai mirušais nenāktu atpakaļ pie mājiniekiem. Šāda priede aug arī pa labi no Madonas–Vecpiebalgas šosejas, netālu no pagrieziena uz Ozoliem. Savukārt Cesvaines–Vecpiebalgas lielceļa malā, īsi pirms pagrieziena uz Skanuļiem, aug Krusta bērzs.

Ļaudonas pagasts

18. Reiteri. Diriģenta Teodora Reitera dzimto māju apkārtnē izkopta birztaliņa.

Praulienas pagasts

19. Tiltsīļi. Pie Tiltsīļu mājām aug piemiņas ozols Nikolajam Kalniņam, kurš no 1925. līdz 1940.gadam bijis 9. Madonas aizsargu pulka Praulienas pagasta aizsargu nodaļas priekšnieks. 1941.gada 14.jūnijā viņš izsūtīts uz Sibīriju un 1942.gada 8.martā nošauts Sverdlovskā. Tiltsīļos N.Kalniņš dzimis, uzaudzis un dzīvojis līdz liktenīgajam datumam. Šajās mājās notikuši dažādi kultūras un sporta pasākumi: teātru mēģinājumi, rokdarbnieču pieredzes apmaiņas un pulciņa nodarbības, šaha un dambretes sacensības, jāšanas sacīkstes un virves vilkšana.

20. Ilgsīļi. Pie savām mājām Velta Tomiņa 1996.gada 22.aprīlī sākusi veidot ceriņu piemiņas aleju ārstam ķirurgam Laimonim Ceriņam. Alejā varētu būt 66 (ārsta nodzīvoto gadu skaits) dažādu nosaukumu ceriņi, un ceriņus var stādīt katrs, kam daktera Ceriņa vārds ko izsaka. Ceriņu ‘Vitalais Sebris’ alejai uzdāvināja Ēriks Hānbergs, Imants Ziedonis, Aivars Berķis, LZS rajona organizācijas pārstāve Ilga Ceriņa (tikai uzvārdu sakritība). Ilgsīļu pagalmā katram kokam ir sava nozīme un vēsture. Pie mājām aug divi ozoli — tēva un mātes ozols, kā arī vecāku stādīta kļava meitai Veltai. Katru gadu V.Tomiņa iestāda tik daudz eglīšu, cik viņas tēvam gadu.

21. Gustavskolas lapegļu aleja. Stādīta 19. gadsimta nogalē par godu šīs skolas atklāšanai.

22. Saikavas mežniecības darbinieku piemiņa. 1939.gadā Saikavas parkā vietējais mežzinis Jūlijs Bērziņš kopā ar mežsargiem, piedaloties Lejas skolas pārzinim Rozentālam un skolēniem, iestādīja ozolu Saikavas mežniecības un tās darbinieku piemiņai. Apkārt ozolam iestādīja katrai apgaitai, tās sargātājam un kopējam veltītu koku un izvēlējās tādu sugu, kura attiecīgā apgaitā bija valdošā. Tas tika darīts, lai atcerētos visus meža darbiniekus, kas tajā laikā strādāja mežniecībā.

Vestienas pagasts

23. Ilsteri. Māju, kurās dzīvojis pirmais latviešu botāniķis Jānis Ilsters (1851–1889), Daugavas ielejas floras pētnieks, apkārtnē, kalna malā, aug kļavu rinda zinātnieka piemiņai.

 

Ogres rajons

Birzgales pagasts

1. A.Pumpura ozols. Rakstnieka Andreja Pumpura piemiņas ozols zaļo viņa bijušās Ķeirānu meža mājiņas vietā — bijušajā Lieljumpravas pagastā. Tas stādīts 1927.gadā un iezīmē vietu, kur stāvējusi mājiņa. Tajā 1841.gada 10.septembra (pēc vecā stila) rītā piedzimis Andrejs Pumpurs. Mājiņa nojaukta 1856.gadā. Vieta saglabājusies ļaužu atmiņā.

Ķegums

2. Karavīru piemiņas ozols. Lāčplēša ielā aug Lāčplēša ordeņa kavalieru F.Kraukļa un J.Berkmaņa piemiņai 1989.gada 11.novembrī stādīts ozols.

Ķeguma pilsētas lauku teritorija

3. Karavīru piemiņas ozoli. Tomes baznīcas vietā saglabājusies 13 ozolu gatve, kura stādīta 1937.gadā Pirmajā pasaules karā kritušo Tomes draudzes locekļu piemiņai.

Lielvārde

4. Bijušās kopsaimniecības "Lāčplēsis" kantoris. Ēka uzcelta uz bijušās skolas drupām. Laukumu tās priekšā trīsdesmitajos gados iekopusi skolotāja Skaidrīte Rieksta. 1973.gada 26.aprīlī šeit iestādīts bijušā kolhoza priekšsēdētāja Edgara Kauliņa ozols, bet 1980.gadā — Dzidras Slīpiņas kļava.

5. Represēto aleja. Pie sporta laukuma ir piemiņas liepu aleja 1941.gadā aizvestajiem lielvārdiešiem.

6. Zīlītes . Pie ozola — piemiņas akmens 1906.gadā nošautajam Jānim Landovskim.

7. A.Pumpura aleja. 1860.gadā par mērnieka palīgu Rembates muižā strādājis Andrejs Pumpurs. Saglabājusies viņa stādītās liepu alejas viena puse, otra puse nozāģēta, ceļu paplašinot.

Lielvārdes pilsētas lauku teritorija

8. Dzejas ozoli. Pie Kaibalas ietekas Daugavā, seno Dievozolu vietā, Dzejas dienās stādīti jauni ozoli, kuri nosaukti par Dzejas ozoliem.

Madlienas pagasts

9. K.Hūna piemiņa. Pie Rogām aug piemiņas birzs gleznotājam akadēmiķim Kārlim Hūnam (1836–1877). Te novietots laukakmens ar uzrakstu.

10. E.Brencēna ozoli. Gleznotāja Eduarda Brencēna (1885–1929) dzimtajos Brencēnos aug viņa piemiņai iestādīti ozoli.

11. Krekstiņi . Vecās hernhūtiešu rijas vietā stādīta piemiņas ozolu un kļavu birzs. Novietots piemiņas akmens.

Meņģeles pagasts

12. A.Baižas ozoli. Trīs dižozolus, kuru apkārtmērs — 5,75 metri, 5,45 metri un 5,25 metri (04.98.), mežā netālu no Ogres upes krasta un Tīreļu mājām Imanta Ziedoņa dižkoku atbrīvotāju grupa par godu nerimtīgajam dižkoku meklētājam nodēvējusi par Ata Baižas ozoliem.

Ogresgala pagasts

13. Katrīnas ozols. Pie Tručiem, Ogres krastā, aug dižozols 5,8 metru apkārtmērā (10.96.). Saglabājies nostāsts, ka to stādījusi netālajos Mazstaldatos dzimusī Marta Skavronska, vēlākā Ernesta Glika audžumeita — Krievijas ķeizariene Katrīna. (Par viņas dzimšanas vietu ir arī citas versijas.)

14. Vecuteles . Māju apkārtnē, kurās Auseklis organizējis pirmo teātra izrādi Lielvārdes pagastā, aug daudzas dižas vīksnas.

Suntažu pagasts

15. Eņģelīšu birzs. Suntažu centrā, Abzas upītes krastā, atrodas Eņģelīšu birzs. Šajā vietā, kur 1906.gadā soda ekspedīcija nošāva 11 revolucionārus, iestādīti pundurbērzi.

Taurupes pagasts

16. Dullā Daukas ozoli. Rakstnieka Sudrabu Edžus (īstajā vārdā — Eduards Zilbers) (1860–1912) un viņa "audžubērna" Dullā Daukas piemiņai ir izkopta ozolu grupa un atsevišķi ozoli Ogres upes senlejas stāvā krasta malā, Aderkašu tuvumā, pie Zilberkalna. Pirmos darbus te veikusi Imanta Ziedoņa entuziastu grupa, tos turpinājuši vietējie iedzīvotāji, jo rakstnieks ir viņu novadnieks. Šajā skaistajā dabas stūrītī, izmantojot akmeņus, tiek veidots savdabīgs ansamblis. Ainavā izceļas septiņi ozoli, un atvesti pieci lieli laukakmeņi. Lielākais veltīts pašam Dullajam Daukam, un tajā iekalts viņa vārds. Citā akmenī iekalti apkārtnes vecie mājvārdi.

17. Kaukēni . Veci lapu koki saglabājušies Kaukēnu mājvietā — pie Līčupes ietekas Ogrē. Tur pie savas skolas biedrenes Annas Pakalnietes bieži ciemojies rakstnieks Rūdolfs Blaumanis.

18. Kaļvi . Par izcilā Ogres senkrasta kraujā augošā dižozola, kura apkārtmērs ir 7,3 metri (03.95.), memoriālo nozīmi rakstījis Guntis Eniņš grāmatā "Tepat Latvijā".

 

Preiļu rajons

Preiļi

1. Borhu dzimtas koki. Preiļu parkā, vecās pils priekšā, auga Borhu dzimtas ozols un bumbiere. Pēc nostāstiem, šie koki bijuši stādīti pēc kāzu svinībām. Ozolu stādījis grāfs Mihails Borhs, bet bumbieri — grāfiene.

Aizkalnes pagasts

2. Jasmuiža. Jāņa Raiņa dzīvesvietā Jasmuižā parka veidošanai kociņus stādījuši rakstnieki, dzejnieki un mākslinieki. Tur aug arī režisora Eduarda Smiļģa stādītā piemiņas liepa.

Galēnu pagasts

3. Valstsvīru piemiņas ozoli. 1938. gada 1. maijā, Meža dienās, iestādīti trīs piemiņas ozoli Galēnos. Prezidenta Kārļa Ulmaņa piemiņai ozolu iestādīja toreizējais Viļānu virsmežzinis Roberts Kalniņš, ozolu kara ministram ģenerālim Jānim Balodim iestādīja Galēnu 2. iecirkņa mežzinis Vladimirs Nudiens un ozolu tautas labklājības ministram Vladislavam Rubuļam iestādīja Galēnu mežniecības mežziņa amata kandidāts Pēteris Erts. Šajās Meža dienās apzaļumošanas darbos piedalījās vietējās skolas audzēkņi, skolotāji, mazpulcēni un aizsargi. Ir arī zināms, tieši kurš ozols kam par piemiņu stādīts.

Jersikas pagasts

4. Represēto koki. Jersikas skolas pagalmā zaļo stādītie koki represēto piemiņai. Uz Sibīriju tika aizvests arī skolas pārzinis.

Rudzētu pagasts

5. Represēto birzs. Rudzētos, bijušās pasta ēkas tuvumā, atrodas neliela birzīte, kādi 17–18 bērzi. Tā iestādīta 1942. gada pavasarī — represēto cilvēku piemiņai. 1941. gadā tika represēti 40 pagasta iedzīvotāji. Piemiņas koku — bērzu birzītes — stādīšanu ierosināja, organizēja, sagādāja stādāmos kociņus un izvēlēja vietu toreizējais pagasta vecākais Pēteris Būmanis. Rudzētu sešgadīgās skolas skolēni skolotāja L.Čivkuļa vadībā iestādīja tieši 40 bērziņus — katram represētajam. Daļa no tiem nav saglabājušies.

Turku pagasts

6. K.Ulmaņa ozols. Līvānu tuvumā, pie Veiguriem, šosejas malā aug ar mazu koka žodziņu norobežots ozols. To apmeklējuma laikā 1935. gadā iestādījis Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Bijuši stādīti trīs dažādu sugu koki. Viņa piemiņai saglabājies šis ozols.

Rēzeknes pilsēta un Rēzeknes rajons

Rēzekne

1. Valstvīru piemiņas ozoli. Rēzeknes upes labajā krastā, pirms Atbrīvošanas alejas tilta, 1937. gadā iestādīti trīs ozoli. Tos pašrocīgi stādījuši Valsts prezidents Kārlis Ulmanis un ģenerāļi Jānis Balodis un Krišjānis Berķis, kas bijuši draudzības vizītē pēc 1936. gadā rīkotajiem Pļaujas svētkiem Rēzeknē. Ozolu izmēri tagad ir šādi: 1. ozolam — apkārtmērs 2,2 metri, augstums 17,5 metri, 2. ozolam — attiecīgi 1,5 metri un 14,5 metri, 3. ozolam — attiecīgi 1,7 metri un 16 metri.

Bērzgales pagasts

2. Bērzgales jaunais parks. 1997. gadā ir atklāts Bērzgales novadpētniecības muzejs, kur tagad skatāms arī albums par tematu "Koki — zaļie pieminekļi". Annas dienā, 26. jūlijā, atzīmējot Jāzepa Studena nopelnus pagasta attīstībā laikā no 1923. līdz 1941. gadam, viņa 110. gadu atcerei atklāja šo muzeju. Tika ierīkots arī jauns parks, kura stādīšanā piedalījušies 70 cilvēki, to vidū Studenu radi, draugi, paziņas, kā arī valstī pazīstami cilvēki — Andris Vējāns ar kundzi, aktieris Ulmanis ar kundzi, Osvalds Zvejsalnieks, Sigizmunds Timšāns u.c.

Gaigalavas pagasts

3. Vienības birzs. 1938. gada Meža dienās 17. Rēzeknes aizsargu pulka Gaigalavas nodaļas aizsargi pie Gaigalavas pagastnama iestādīja Vienības birzi ar 1200 bērziem.

Sakstagala pagasts

4. Kolnasāta . Kolnasātas muzeja dārzā ir saglabājušās divas Franča Trasūna stādītas ābeles — ‘Antonovkas’.

Vērēmu pagasts

5. Borisovas Sudrabeņi. Jāzeps un Anna Studeni 1928. gadā, izejot viensētā un būvējot mājas, sāka ierīkot 3 hektārus lielu augļudārzu un neaizmirsa iestādīt arī piemiņas kokus saviem četriem bērniem — Konstantīnam, Romualdam, Verai un Oļai — bērzus, ozolus un dažādus krūmus. Vēlāk piepalīdzēja arī mazie. Bērni izauga, abi vecāki aizgāja mūžībā. Šie koki joprojām aug. Par godu tēva un mātes 100 gadu jubilejai un atzīmējot arī viņu lielo mīlestību koku, košumkrūmu un puķu audzēšanā, visi četri bērni viņu piemiņai turpināja parkā koku stādīšanu. Tagad tur jau aug lapegļu, paegļu, priežu, egļu skvēri, kā arī korķa koku, riekstkoku, tūju, dekoratīvo egļu un citu koku audzītes. Gar ceļa malu un robežu ir stādīti dzīvžogi un koku rindas.

Viļāni

6. Katrīnas aleja. Viļānos stādīta bērzu aleja par godu ķeizarienei Katrīnai II. Vēl daži bērzi tur saglabājušies.

 

Rīgas pilsēta un Rīgas rajons

Rīga

1. Ķeizara ozols. Kronvalda parkā (bijušajā Strēlnieku parkā) aug ķeizara Aleksandra II 1864. gadā stādīts piramidālais ozols.

2. Pētera I koki. Dziesmu svētku parkā, pa labi no triumfa arkas, zems metāla žogs apvij granīta akmeni, kur Pēteris I iestādīja gobu. Šis piemiņas koks ir iznīcis, arī tā atvase nokaltusi. 1979.gadā blakus iestādīta jauna goba — Ulmus procera jeb angļu goba. Parkā aug arī Pētera I stādīts ozols.

3. J. Herdera ozoli . Pie Doma baznīcas 1864.gada 25.augustā atklāja pieminekli latviešu tautas labvēlim, vācu filozofam un literātam, Rīgas Domskolas pedagogam, latviešu tautasdziesmu tulkotājam vācu valodā J. Herderam. Pie tā viņa piemiņai aug arī divi iestādīti ozoli.

4. G. Kufalta liepa. Pretī Latvijas Universitātes galvenajai ēkai aug varena liepa — piemiņas koks, ko stādījis G. Kufalts — slavenais Rīgas parku plānotājs.

5. Piemiņas birzs Daugavas forsēšanai. 1936.gada Meža dienu laikā galvenais pasākums bija Varoņu piemiņas birzs stādīšana Sūnu salā (Mīlgrāvī) par godu Daugavas forsēšanai 1919. gada 15. oktobrī. Pirmo ozoliņu birzs vidū iestādīja Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, divus ozoliņus pie ieejas birzītē iestādīja kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis un armijas komandieris ģenerālis Krišjānis Berķis. Tad kociņi stādīti lokveidā ap iepriekšējiem. Pirmajā lokā stādīja gobas, otrajā un trešajā — bērzus, pārējos — citas sugas.

6. Piemiņas birzs atbrīvošanās cīņās kritušajiem . 1938.gada Meža dienu laikā iestādīja piemiņas birzi Rīgas atbrīvošanas cīņās kritušajiem 8. Daugavpils kājnieku pulka karavīriem Buļļu ielas galā — pie Vīķu mājām. Platība izvēlēta iepretī uzbrukuma sākuma vietai uz pakalniņa. Stādīja bērzu aleju un pakalna vidū — bērzus astoņstūra izvietojumā, kas simbolizēja šo kājnieku pulku. Iestādīja 31 bērzu un 109 egles. Šajās kaujās bija krituši 31, bet ievainoti — 109 karavīri.

7. Tautu draudzības parks. Bija uzsākti darbi Tautu draudzības parka ierīkošanai Latgales priekšpilsētā aiz rūpnīcas "Sarkanais kvadrāts". Parka teritorijas perspektīvais apjoms bija plānots 65 ha.

8. Draudzības parks. 1988.gada 31. augustā jaunveidojamajā Draudzības parkā Zaķusalā piemiņas kokus iestādīja toreizējo sadraudzības pilsētu Rīgas un Pori (Somija) 9. tikšanās delegāti. Parkā izveidots Pori pilsētas sektors. Atstāti arī akmenī ierakstīti piemiņas vārdi.

9. Atmodas birztaliņa. Zaķusalā, netālu no TV torņa, vīru kora "Tēvzeme" dalībnieki kopā ar maestro Haraldu Medni 1990. gada aprīlī par godu Latvijas trešajai Atmodai un jubilejas Dziesmu svētkiem iestādīja ozolu, liepu, kļavu un bērzu piemiņas birztaliņu.

10. PBLA piemiņas liepas. 1991.gadā, no 19. līdz 21. novembrim, Rīgas pilī notika PBLA sēde. Šāds pasākums Latvijā, Daugavas krastos, notika pirmo reizi. Šī notikuma piemiņai sēdes organizatori Brīvības pieminekļa tuvumā esošajā parkā iestādīja trīs liepiņas.

11. Uzvaras gatve. 1939. gadā, kad veidoja Uzvaras gatvi, no Rīgas puses tās stādīšanu uzsāka pie Sudrabkalniņa un to izveidoja līdz Kalnciema šosejai.

12. Vienības gatve. 1935. gada maijā Ministru prezidents Kārlis Ulmanis Jelgavas šosejas malā iestādīja pirmo bērzu, tad pa vienam bērzam iestādīja visi valdības locekļi, kā arī armijas un valsts iestāžu vadītāji. Tā sākās Rīgas — Jelgavas šosejas apzaļumošana, ko vēlāk nosauca par Vienības gatvi.

13. Lucavsalas liepa. Viens no izcilākajiem Rīgas dižkokiem — liepa 6,05 metru apkārtmērā (09.98.) — aug Lucavsalā, pie Ziemeļu kara kaujām veltīta krievu karavīru pieminekļa. Te toreiz stādīta un šobrīd aug vēl viena dižliepa (4 m) un divas dižas vīksnas (5,60 m un 5,45 m).

14. Anniņmuiža. Anniņmuižā aug vareni dižozoli.

15. Mākslinieka Viļa Krūmiņa piemiņas ozoli. Rīgā, Šampētera ielā, zaļo un aug ievērojamā latviešu grafiķa Viļa (Vilhelma) Krūmiņa trīsdesmitajos gados iestādītie ozoli. Tie izauguši no zīlēm, kas salasītas Vērmanes dārzā. Vējā tie šalko viņa mūža (1891—1959) piemiņai. Jau 1919.gadā, dienēdams Latvijas nacionālajā armijā, viņš gatavoja kartes kauju vajadzībām, kuras augstu novērtējuši armijas virspavēlnieks J.Balodis un K.Ulmanis. Viņš uzzīmēja metu jaunās Latvijas valsts papīrnaudas zīmei, ko pēc šī meta iespieda 1919. gadā, un piedalījās konkursā par valsts ģerboņa labāko zīmējumu. V.Krūmiņš ieguva pirmo godalgu, un šo metu ar nelieliem grozījumiem apstiprināja Satversmes sapulce 1921. gadā. Mākslinieks gatavojis metus pastmarkām, diplomiem, etiķetēm, dažu studentu korporāciju ģerboņiem, dažādiem plakātiem, arī dziesmu svētku vajadzībām. Interesanti, ka mākslinieks pievērsies arī karikatūrām. Miris ASV, Ņujorkā.

Babītes pagasts

16. Piņķu baznīca. 1939. gada Meža dienās notika piemiņas stādījumi pie Piņķu baznīcas, kur 1919. gadā ģenerāļa Jāņa Baloža (toreiz vēl pulkveža) brigāde izcīnīja sīvas kaujas Rīgas un Latvijas atbrīvošanai no lielinieku karaspēka. Šīm cīņām veltīts granītā cirsts piemineklis. Piemiņas vietā J.Balodis, zemkopības ministrs Jānis Birznieks, satiksmes ministrs B.Einbergs un armijas komandieris ģenerālis Krišjānis Berķis iestādīja četrus ozolus, kuri simbolizēja četras Kalpaka bataljona vienības. Toreiz iestādīja vairāk nekā 1000 kociņu.

Baldones pilsētas lauku teritorija

17. P. Galenieka piemiņa . Dabaszinātņu doktora P. Galenieka (1891–1962) piemiņai Baldones tuvumā, pie "Rozītēm", atrodas viņa ierīkotais dendrārijs. Tajā aug 70 sugu svešzemju koki un krūmi.

Daugmales pagasts

18. Jāņa kalns. Lejasķikustu tuvumā esošajā vēsturiskajā Jāņa Kalnā saglabājušās alejas un ozolu birzs, kuru stādīšanas darbos piedalījās Valsts prezidents K.Ulmanis. Vēl aug ārlietu ministra Zigfrīda Meierovica stādītie koki. Lejasķikustu saimniecība piederēja Brīvības cīņu dalībniekam, Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim H.Deprejam, arī Jāņa kalns atradās tās teritorijā.

19. Ķiršu stādījumi. 1994.gada 22. aprīlī, Meža dienās, Daugmales pagastā iestādīja ap 300 ķiršu.

20. Nāves sala. 1936.gada 3. maijā Latviešu veco strēlnieku biedrības, Šoseju un zemesceļu departamenta, Kara būvniecības pārvaldes, vietējās sabiedrības pārstāvju un Daugmales pagasta amatpersonu komisija veica latviešu strēlnieku piemiņas vietas — Nāves salas — apstādīšanas darbus. Ceļu, kas veda uz pieminekli Nāves salas varoņiem, — strēlnieku Golgātu — no abām pusēm ieskāva bērzu un liepu aleja.

Inčukalna pagasts

21. A. Ludiņas dārzs. 1993.gadā apritēja 30 gadi operdziedones Annas Ludiņas Diždārzam, kurš atrodas netālu no Vangažiem. Tajā aug ap pusotra simta ozolu, bērzu, priežu u.c. koku, kurus stādījuši operdziedoņi, baleta mākslinieki, diriģenti, komponisti, aktieri, režisori. Daži koki ir veltīti Jaņa Rozentāla, Teodora Reitera, Emīla Melngaiļa piemiņai. Te aug Leonīda Vīgnera stādīta egle, Jāņa Petera ogābele un citi koki.

Ķekavas pagasts

22. Strēlnieku piemiņas vieta. 1935.gada 19. maijā Rīgas — Ķekavas ceļa malā iestādīja 1000 eglītes ap pieminekli 1916. gada 3. jūlijā kaujā kritušajiem 961. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka karavīriem. Piemineklis atklāts 1930. gada 29. maijā.

Olaines pagasts

23. Pēternieki. Pētermuižā deviņpadsmitā gadsimta otrajā pusē bijusi Rīgas Politehnikuma mācību un pētījumu saimniecība. Pirms Otrā pasaules kara parkā izvēlēti trīs koki, pie kuriem piestiprinātas piemiņas plāksnes Latvijas lauksaimniecības zinātnes celmlaužiem. Diemžēl kara gados šīs piemiņas zīmes gājušas bojā.

Salaspils

24. Konferenču piemiņa. Starptautiskās mežzinātnieku organizācijas JUFRO konferences dalībnieki 1985.gadā iestādīja laukumiņā pie ieejas apvienībā "Silava" šai konferencei veltītu piemiņas koku — ozolu. Lapegļu piemiņas birzi JUFRO simpozija dalībnieki pie "Silavas" mežu atjaunošanas laboratorijas iestādīja 1979. gada septembrī. Stādīšanā piedalījās 20 valstu pārstāvji.

Saulkrasti

25. Katrīnas liepas. Pabažu muižas kādreizējā pludmalē, pie Inčupes ietekas, vēl aug ķeizarienes Katrīnas II piemiņai stādītas liepas. Sakarā ar viņas braucienu 1764. gadā no Pēterburgas uz Rīgu šī vieta ieguva nosaukumu Katrīnbāde, jo viņa jūrā peldējusies. Saulkrastos aug vēl divas Katrīnas liepas, kuras it kā stādījusi pati Katrīna II vai arī kalpi viņas klātbūtnē.

26. Neilanda aleja. Saulkrastos zaļo Neilanda aleja, ko 1879. gadā stādījis Latviešu draugu biedrības direktors, literāts un mācītājs J. Neilands (1840 – 1915). Alejas galā aug Knīrima ozols. Mūža pēdējā gadā to stādījis valodnieks un mācītājs J.V. Knīrims (1805 — 1869). Aleja beidzas pie mācītāja Līgotņu mājām.

Sigulda

27. Turaidas Rozes liepa. Liepa tikusi stādīta uz traģiski bojā gājušās Maijas kapa netālu no Turaidas baznīcas. Tas ir viens no populārākajiem Latvijas dižkokiem, un pie tā apstājas daudzi apmeklētāji. Liepa ir apmēram 400 gadu veca, tās apkārtmērs 1996.gadā bija 6,2 metri. 1999. gadā tai nolūzusi viena puse, un liepas stāvoklis ir kļuvis kritisks.

 

Saldus rajons

Jaunauces pagasts

1. Oši . Bijušajā mācītājmuižā dzīvojis baltvācu mācītājs, vēstures pētnieks Augusts Bīlenšteins (1826–1907). Tur aug dižozols 5 metru apkārtmerā.

Nīgrandes pagasts

2. Kalna Kricmaņi. Rakstnieka Jēkaba Janševska (1865–1931) dzimtajā vietā ir apkopti un aug viņa piemiņai skaisti dižkoki.

Remtes pagasts

3. Soda priede. Tā auga pie bijušās Remtes muižas šķūņa. No attāluma priedes izskats atgādināja ābeli. Klaušu laikos pie šīs priedes esot kārti nepaklausīgie muižas kalpi. Priede gājusi bojā 1943. gadā.

4. Smukas . Saglabājušies Jāņa Jaunsudrabiņa stādītie koki.

Zaņas pagasts

5. Franču skola. 1989. gadā iestādīts piemiņas ozols Franču skolas vietā. Tā darbojusies 19. gadsimtā.

Zirņu pagasts

6. O.Kalpaka piemiņa. Airītēs, pie pulkveža O.Kalpaka muzeja ēkas, izveidoja apstādījumus pēc arhitekta P.Dreimaņa meta. Pie liktenīgās priedes novietoja pulkveža pieminekli ar uzrakstu "Pieminiet — tēvu zemes brīvestība pirkta dārgām asinīm" un "Še krita 6. martā 1919.g. I Latvijas armijas virspavēlnieks pulkvedis Oskars Kalpaks. Uz ežiņas galvu liku." Blakus uzstādīja piemiņas zīmes arī kritušajiem pulkveža līdzgaitniekiem. Šī priede un četri piemiņas akmeņi Airītēs atgādina, cik stipri jāmīl dzimtā zeme. Kad priede nokalta, to izraka un celmu novietoja muzejā, bet pašu stumbru kā relikviju sadalīja tām skolām, kuras nosauktas O.Kalpaka vārdā. Pie O.Kalpaka muzeja aug 1926. gadā stādīta ozolu aleja.

Talsu rajons

Talsi

1. 1905. gada piemiņa. Stendes un vecā Rīgas ceļa krustojumā atrodas Soda priede. Pie tās 1906. gada 14. janvārī pēc apriņķa priekšnieka barona Rādena rīkojuma soda ekspedīcija nošāva piecus revolucionārus. Netālu no šīs priedes — Brīvības ielā, starp 1905. gada ielu un Talsu 1. vidusskolu, kādreizējā Leču māju laukā (Leču kalniņā) pie divām mežābelēm 1906. gada 7. novembrī pēc Jelgavas kara tribunāla sprieduma arī nošauti pieci revolucionāri. Blakus viņu atdusas vietai kapsētā zaļo divas mežābeles, kuras talsinieki iestādījuši to ābelīšu vietā, kuras augušas te pirms 70 gadiem.

Dundagas pagasts

2. K.Barona piemiņa. Valpenē Krišjāņa Barona piemiņai aug īves un vītoli. Te Krišjānis Barons pavadījis bērnību un vasaras brīvlaikus skolas un studiju gados. Te noslēdzās arī 500 km garais gājiens no Tērbatas uz mājām 1858. gadā. To viņš veicis kājām trijās nedēļās. 1990. gadā tēlnieka V.Titāna vadībā pie dīķa izveidota 6 metrus augsta akmens krāvuma piramīda, kuras apkārtmērs pie pamatnes ir 50 metri. Tur iekaltas zīmes un norādes uz mājām, no kurām vāktas tautasdziesmas. Krišjāņa Barona bērnības dienu piemiņai 1984. gadā iestādīti 40 "bumbu" vītoliņi, un 1991. gadā alejā iestādīja arī īves un vītolus.

3. Valpenes kapsēta. Te apglabāta Krišjāņa Barona māte Eņģele Barona. Blakus kapam iestādīts piemiņas bērzs, kura apkārtmērs pārsniedzis 3 metrus.

4. Kubeles skola. Netālu no Dundagas, pie Kubeles skolas, zaļo rakstnieka un pedagoga Ernesta Dinsberģa (1816–1902) stādītie koki — kļava un ozols. Tuvumā aug liepas, kuru apkārtmērs ir 3 metri. Kubeles skola bija E.Dinsberģa darba vieta, kur viņš strādājis par skolotāju līdz 1878. gadam. No 1928. gada skola nosaukta par E.Dinsberģa skolu, tagad tā sen vairs nedarbojas. Skolā mācījies arī folklorists un rakstnieks Krišjānis Barons. Te dzimis teoloģijas doktors Ludvigs Adamovičs. Skolas ēkā ierīkots muzejs.

5. Dundagas parks. Parka nomalē aug divi dižozoli. 15 m pa kreisi no parka centrālā ceļa ir tā sauktais Naudas ozols (apkārmērs 5,1 m), kurš bija attēlots uz 1919. gadā Latvijas valsts izdotās 100 rubļu naudas zīmes (mākslinieks H.Grīnbergs). Pa labi no centrālā ceļa iepretī pirmajam aug otrais dižozols (apkārtmērs 6,5m).

Īves pagasts

6. Laumas . Laumu saimnieks biologs Ilmārs Riekstiņš veido "Dabas parku" 70 ha platībā ar dīķu sistēmu un dendrāriju. Iestādīti ap 5000 dekoratīvo kokaugu. Te ir lielākā īvju kolekcija Latvijā. Koksnes labo īpašību dēļ īves sauc par Eiropas sarkankoku. Parka vidū ir tēlnieku Jansona un Induļa Rankas skulptūras.

Laidzes pagasts

7. Talsu mācītājmuižas ozols. Pie Talsu bijušās mācītājmuižas, kur dzīvojis pazīstamais Bēthovena draugs Kārlis Amenda, aug dižozols 5,6 metru apkārtmērā.

Lībagu pagasts

8. Andumu ozols. Viens no skaistākajiem pagasta ozoliem ar 12 galotnēm, kurš turklāt tiek uzskatīts arī par senu upurozolu, saukts par Andumu ozolu, par nopelniem koku un piemiņas vietu sakopšanā ticis veltīts Imantam Ziedonim. Zem ozola novietots piemiņas akmens. Ozola apkārtmērs ir 5,3 metri. Atrodas Oktes saimniecības teritorijā.

9. Slaparas . Astronoma Friča Blumbaha dzimtajās mājās saglabājies ozols, pie kura viņš mēdzis mācīties.

Strazdes pagasts

10. Strazdes skola. Četri ozoliņi iestādīti un aug pie Strazdes skolas — vietā, kur 1941. gadā arestēti četri skolēni. Tur ir uzstādīts arī piemineklis staļinisma upuru piemiņai — skulptūra "Sērojošā".

Valdemārpils

11. K.Valdemāra stādītās liepas. Krišjāņa Valdemāra ielā 12, pagalmā, aug divas Krišjāņa Valdemāra stādītas liepas. To apkārtmērs ir 2,8 metri un 2,3 metri.

Valdemārpils pilsētas lauku teritorija

12. J.Metuzāla Meža muzejs. Interesants un savdabīgs, labi kopts dendroloģisko stādījumu dārzs paliks mežkopja, dabas drauga un meža vēsturnieka Jāņa Metuzāla un viņa ģimenes darba piemiņai pie bijušās Valdemārpils mežniecības. Te arī skatāms iestādītais ozolu dzīvžogs. J.Metuzāla ierīkoto dārzu un Meža muzeju sezonā apmeklē tūkstošiem interesentu.

13. "Dāmu" ozols. Ārlavas ozolu birzī ir izraudzīts "Dāmu" ozols.

Valdgales pagasts

14. Pūņu Vecjumkuri. Krišjāņa Valdemāra dzimto māju vietā saglabājusies un augļus dod bumbiere.

Vandzenes pagasts

15. J.Bicka piemiņas ozols. Uguņciemā, Bīļu laukos, netālu no Beķeru mājām, aug piemiņas ozols, dabas zinātnieka, augu kaitēkļu un slimību pētnieka Jāņa Bicka (1877–1933) piemiņai. Tā apkārtmērs pārsniedzis 4 metrus. J.Bickis 1913. gadā nodibināja toreiz vienīgo kultūraugu kaitēkļu un slimību apkarošanas staciju Baltijā. 1920. gadā, strādādams Priekuļos, viņš publicējis pirmo "Latvijas augu noteicēju" latviešu valodā. J.Bicka dēls Ilgvars Bickis bija Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātes students un 1940. gada rudenī arestēts, gājis bojā Sibīrijas lēģerī.

16. Zeltiņi . Uguņciema Zeltiņu māju parks kā dzīvs piemineklis paliks bijušā Meža departamenta darbinieka, Latvijas dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības aktīvista Edgara Laimes radošajam darbam. Viņa veidotajā parkā aug Āzijas kļavas, pusaplī — astoņi ozoli, vilkābeles, lazdas, augļkoki, svešzemju skujkoki, īves, kadiķis. Parka lepnums ir sudrabvītolu aleja, kuru zari, kā saka pats saimnieks, "vasaras saulē viļņojas kā jūras viļņi". Parkā aug bērzs, kuram ir piecas galotnes. Tagad šis parks ir vietējās nozīmes dabas aizsargājamais objekts.

17. Skreites ozoli. Vandzenes apkārtnē, zviedru karavīru apbedījumu vietā, aug Skreites ozoli. Te tiek stāstītas arī teikas par spokiem un apraktu zeltu.

18. Mazkuģnieki. Izcili dižkoki aug pie kādreiz populārā Ļeņina kolhoza priekšsēdētāja Imanta Brauera mājām. Ozola apkārtmērs ir 6,9 metri, bet kļavas — 4,2 metri. I.Brauers apbedīts blakus esošajā māju kapsētiņā.

 

Tukuma rajons

Džūkstes pagasts

1. A.Lerha–Puškaiša piemiņas parks. Džukstē, bijušā Latviešu biedrības nama apkārtnē, atrodas parks latviešu pasaku un teiku vācēja A.Lerha–Puškaiša (1859–1903) piemiņai. Uz viņa ierosinājumu un ar viņa līdzdalību tas tika dēstīts un ierīkots laikā no 1895. līdz 1897.gadam. Parkā pie priedes ir akmens, uz kura iekaltie vārdi to apliecina.

2. Brātiņi . Latvijas valsts prezidenta Gustava Zemgala (1871–1939) dzimtajās mājās aug milzu liepa, kuras zari sniedzas līdz pat zemei. Liepas apkārtmērs 1997.gadā bija 5,3 metri, tās stāvoklis ir ļoti kritisks.

Engures pagasts

3. K.Zandberga piemiņas aleja. Pie slimnīcas ceļa saglabājusies kapteiņa Kārļa Zandberga piemiņas aleja. 1971.gadā atrada pudeli ar K.Zandberga 1889.gada 14.jūnijā rakstītu vēstuli, kurā norādīts, ka šīs alejas stādītājs ir viņš — Engures jūrskolas priekšnieks — un tā ierīkota 1878.gadā. Aleja atrodas pie kādreizējās Engures jūrskolas ēkas. Izbūvējot jaunu ceļu, daļa šo koku iznīcināti. Palikuši un aug apmēram 30 koki — liepas, ozoli un baltās apses.

4. Katrīnas liepa. Plieņciemā, pie ceļa uz jūru, aug Katrīnas liepa. To stādījusi Krievijas ķeizariene Katrīna 17. gadsimtā. Ar liepiņām gar abām ceļa pusēm 500 metru garumā apstādīts Zviedru–Katrīnas ceļš.

Jaunpils pagasts

5. K.Barona skola. Bijušajā Struteles muižā iekārtotā skola nosaukta Krišjāņa Barona vārdā, jo šeit ir viņa dzimtā vieta. Kopjot muižas parku, viņa piemiņai izraudzīts dižozols 5,6 metru apkārtmērā. Tam blakus novietots laukakmens.

6. Ajaslauki . Netālu no mājām aug Krišjāņa Barona mātes stādīta mežābele.

7. Maikužas. Pie Krišjāna Barona tēvamāsas mājām aug 1982.gadā iestādītie 30 ozoliņi un 10 kļaviņas.

8. Vilhelma ozols. Jaunpilī, Dobeles un Lestenes ceļu krustojumā, 1917.gadā Vācijas ķeizars Vilhelms II vizītes laikā Latvijā iestādījis ozolu. Otrā pasaules kara laikā ozols nocirsts. Tagad tā vietā aug šī ozola piecas atvases un ir sasniegušas 9 metru augstumu, stumbra apkārtmērs ir 16–20 centimetri.

Sēmes pagasts

9. Z.Meierovica piemiņa. Latvijas valsts pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Meierovica traģiskās nāves (1925.gada 22.augustā) vietā, Brizules apkārtnē, ir iestādīti piemiņas ozoli, kuri ir kupli saauguši. 1939.gada Meža dienās ar bērziņiem apstādīts liktenīgais ceļa posms. Daļēji saglabājusies 1935.gadā viņa piemiņai stādītā bērzu birzs.

Vānes pagasts

10. Piemineklis vētrās bojāgājušiem kokiem. Aizupes parkā ir uzstādīts piemineklis arī pašiem vētrās bojāgājušajiem kokiem.

Zentenes pagasts

11. Bisenieki . "Pastariņa liepa" ar trim žuburiem kā dokumentāls koks minēta Ernesta Birznieka–Upīša darbos. Tā aug Ošu gravas kraujā, pie Dzirciema Bisenieku mājām, kurās 1871.gadā rakstnieks dzimis, un pie tās ir uzraksts "Pastariņa liepa". Ošu gravas kraujā aug arī divi rakstnieka E.Birznieka–Upīša piemiņas bērzi. Bērzu stumbru apkārtmērs 1996.gadā bija 2,5 metri un 2 metri. Pati Ošu grava ir 60 metrus gara, tajā tek neliels strautiņš. Gravas krastos aug apmēram 30 oši, piemistrojumā — arī kļavas, ozoli un minētie piemiņas koki. Pie Biseniekiem aug Marijas Birznieces ābele. To stādījusi rakstnieka brāļameita Marija Birzniece, kura ilgus gadus bijusi Bisenieku labais gariņš. Pie ābeles ir uzraksts — "M.Birznieces ābele". M.Birzniece dzimusi 1906.gadā. Biseniekos ir iekārtots E.Birznieka–Upīša memoriālais muzejs. Tur katru pavasari rīko Pastariņa svētkus.

 

Valkas rajons

Valka

1. A.Irva parks. Valkā ir kapteiņa Antona Irva vārdā nosaukts parks. Viņš bija Igaunijas bruņuvilcienu divīzijas komandieris un 1919.gada 27.aprīlī ar vilcienu devās palīgā latviešiem atbrīvot Cēsis no vāciešiem. Pie Strenčiem viņš krita, apbedīts Vīlandē.

Bilskas pagasts

2. R.Gusta piemiņas paeglis. Pie Kalna Ūsiņu mājām aug stalts, izskatīgs paeglis. To trīsdesmitajos gados iestādījis mazpulcēns Roberts Gusts par piemiņu viņa uzņemšanai šajā organizācijā. 1940.gadā Mazpulku organizāciju likvidēja, bet dzīvais piemineklis izdzīvojis visus kara un juku gadus, kolhozu saimniekošanas laikus un turpina augt un zaļot.

Launkalnes pagasts

3. S.Saliņa piemiņas birztala. Mežoles mežniecībā, šosejas līkumā, 1987.gadā ierīkota birztala ievērojamā mežkopja, mežzinātnieka, Latvijas dižkoku un lapegļu cienītāja Staņislava Saliņa piemiņai. Tur aug 29 sarkanie ozoli. Pasākumā piedalījās ainavu kopšanas grupas dalībnieki un Smiltenes MRS darbinieki.

Smiltenes pagasts

4. Alkāsu liepa. Alkāsu pagalmā augošajam dižkokam iekārtota viesu grāmata. Liepas apkārtmērs — 4,8 metri (08.92.).

Zvārtavas pagasts

5. Bednes liepa. Cirgaļu mežniecībā aug dižliepa gleznotāja Rūdolfa Pērles piemiņai. Tās apkārtmērs — 4,9 metri.

 

Valmieras rajons

Brenguļu pagasts

1. Čiekurži. Abula krastā, pie savām lauku mājām, LU profesors, botāniķis V. Zāmelis izveidojis dendroloģiskos stādījumus.

Burtnieku pagasts

2. Varoņu birzs. Pagastā ir Varoņu birzs un piemineklis Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem.

Kocēnu pagasts

3. Patkula liepa. Rubenē ir veca liepa, iesaukta Patkula liepa. Pēc tautas nostāstiem, tur slēpies Johans Reinholds Patkuls, zviedru armijas virsnieks — vācu muižnieks, kurš bija aktīvs sazvērestības dalībnieks pret zviedru valdību, jo muižnieki nebija mierā ar muižu likvidēšanu. 1694. gadā par valsts nodevību Patkulam piesprieda nāvessodu, bet viņam tomēr izdevās izbēgt un paslēpties Saksonijā. 1706. gadā Saksoniju ieņēma zviedri, un 1707. gadā Patkulu sodīja ar nāvi.

Matīšu pagasts

4. Lapegļu aleja. Uz ziemeļiem no Bauņu muižas (1 km no Jēkabkalna) atrodas lapegļu aleja. To ierīkojis J.K. Zīverss sakarā ar Katrīnas II vēlējumu. Latvijā šī aleja ir unikāla ne vien kā piemiņas stādījums, bet sevišķi no dabas viedokļa. Šajā alejā atrodas pāri par 30 balto stārķu ligzdu. Tā ir lielākā šo putnu kolonija Latvijā. J.K. Zīverss te ir dzimis, bijis arheoloģijas entuziasts, izpētes darbu organizators.

5. Jēkabkalns. Grāfa J.K. Zīversa vārdā ir nosaukts Jēkabkalns. Viņš ar turku karagūstekņu palīdzību tur ierīkoja parku.

Mazsalaca

6. Kritušo varoņu birzs. Mazsalacā aug Pirmajā pasaules karā un atbrīvošanās cīņās kritušo varoņu svētozolu birzs, kas iestādīta 1923.gada 1. maijā ceļmalas uzkalniņā pēc mācītāja Skredeļa ierosmes. Svētbirzī katra kritušā Mazsalacas draudzes locekļa piemiņai iestādīts viens ozols, pavisam — 97. Svētbirzes centrā 1927. gada 21. augustā atklāts piemineklis, kas veidots pēc profesora Kundziņa meta, tēlnieka V.Treija izpildījumā. Uz pieminekļa ir vārdi: "Mūžīga piemiņa kritušajiem varoņiem, kas saulē cēla Dzimteni 1914 – 1920". Tā atklāšanā piedalījās ģenerālis Jānis Balodis.

Mazsalacas pilsētas lauku teritorija

7. Tūteres ozols. Netālu no leģendārā Tūteres ozola, kuru vētra nolauza 1967.gada 18.oktobrī, aug ievērojamā koktēlnieka Valtera Hirtes stādītie ozoli. Pirms tam viņš bija ievācis no vēsturiskā ozola zīles un iestādījis tuvējā Promultu kalniņā. Vienu no šiem dēstiem viņš iestādījis vecajā izdrupušajā celmā. Tagad te aug jaunais Tūteres ozols. Blakus tam viņš iestādījis arī ozolu par piemiņu savam tuvākajam draugam Viesturam Midrijanam. No Tūteres ozola zīlēm izaudzētajiem 50 stādiņiem V. Hirte izveidoja veselu birzi. Vairāki ozoliņi bija veltīti viņa tuvākajiem cilvēkiem. Diemžēl visi ozoliņi neieauga. Mazsalacā ir V. Hirtes muzejs, kurā uzstādīta koka plāksne ar to cilvēku vārdiem, kuriem viņš veltījis ozolu stādījumus. Mazsalacas ozolu birzītē ieaugušo ozolu vidū aug piemiņas ozoli Jāzepam Pīgoznim, Mārai Zālītei, Ēvaldam Vilkam, Jānim Streičam, Imantam Ziedonim, Valdim Rūjam, Jānim Mauliņam un citiem.

8. Ceipu upurozols. Pie Ceipu mājām aug 800 gadus vecais Ceipu upurozols (apkārtmērs — ap 7 m). Pēc nostāstiem, 14.gadsimtā lietuviešu kņazs Ģedimins, cīnoties ar vāciešiem, zem šī koka plašā vainaga ļāvis atpūsties saviem karavīriem. 1709. gadā Pēteris I, karojot ar zviedriem, pie šī ozola bija izvietojis savu štābu un izstrādājis plānu zviedru karaspēka sakaušanai.

Rūjiena

9. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas ozoli. Rūjienā trīsdesmito gadu nogalē tika stādīti piemiņas ozoli visiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem. Piemiņas ozolu iestādīja arī šī ordeņa kavaliera Kārļa Duķēna mājas pagalmā, Raiņa ielā 14 (Raiņa un Dārza ielas stūrī). Ozols tagad ir skaists, lai gan māja nodegusi. Pats mājas saimnieks arestēts 1941. gada 23. jūnijā un gājis bojā.

Valmieras pagasts

10. Rietekļa paeglis. Pie Baložu mājām aug Latvijas un Baltijas Republiku visdižākais paeglis dzejnieka Rietekļa piemiņai. Tā apkārtmērs viena metra augstumā no zemes ir 2,74 metri un 1,3 m augstumā — 2,81 metrs. Pie šī dižkoka dzejnieks ne vienreiz vien ir pakavējies un guvis ierosmi. Dzejnieka īstais vārds ir Jūlijs Eduards Balodis (1856–1940). Šajās mājās viņš ir dzimis.

 

Ventspils rajons

Puzes pagasts

1. Muižnieku aleja. Saglabājusies stādītā aleja brāļu fon Mirbahu draudzībai, apvienojot Puzes un Puzenieku muižas.

2. K. Ulmaņa ozols. Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, apmeklējot Puzi 1936.gadā, pie vecā pagastnama iestādīja ozolu. Tas joprojām aug viņa piemiņai.

3. G.Ulmaņa ozols. Valsts prezidents Guntis Ulmanis 1997. gadā iestādīja piemiņas ozoliņu pie Puzes pamatskolas.

4. Represēto piemiņas koki. Pie tautas nama aug stādīti koki represēto, 1941. gada 14. jūnijā izvesto, piemiņai. Kokus stādīja ar vēlēšanos, lai viņi atgrieztos. Izvesto vidū bija pagasta aizsargu vadītāja F. Ozoliņa ģimene. Saglabājušies pieci koki.

5. Meliorācijas darbu piemiņa. Par piemiņu kolhoza "Blāzma" zemju meliorācijas pabeigšanai iestādīta bērzu rinda un novietots akmens ar iegravētiem vārdiem: "Zeme, tev mūžam zaļai būt."

Zlēku pagasts

6. R. Ozola ozols. Zlēku skolas priekšā aug ozols, kuru stādījis 1905. gada revolūcijas dalībnieks Reinis Ozols — šīs skolas skolotājs. Viņš beidzis Baltijas skolotāju semināru Kuldīgā. Soda ekspedīcijas nošauts "bēgot" 1905. gada 26. decembrī.

 

Ar pateicību

Nobeigumā piebildīšu, ka piemiņas koku apzināšana ir darbietilpīgs pasākums, un mana liela pateicība lai ir tiem, kuri atsaucās un atsūtīja informāciju par viņiem zināmiem piemiņas kokiem, un konkrēti:

Jānim Cepītim (Rīga, LVU), Aijai Zviedrei (Rīga), Viesturam Midrijam (Talsi), Bikstu mežzinim Laimonim Kārkliņam, Ritai Vilciņai (Gulbene), A.Lauciniekam (Koknese), skolotājai Mirdzai Birzniecei (Aizpute), Annai Liepiņai (Engures mežniecība), Rihardam Pavilonam (Ranka), Dr. Jānim Smitam (doktorāts "Rīkuri", Mārsnēni), J.Būmanim (Ķegums), Edgaram Laimei (Upesgrīva), Onufrijam Zeiļam (Dubna), virsmežzinei Antoņinai Ertai (Rēzekne), Robertam Gustam (Smiltene), Jānim Brikmanim (Sigulda, GNP), Alfredam Lejam (Kazdanga), Kārlim Visnoliņam (Viesīte), skolotājai E.Buņķei (Vangaži), Leonardam Ertam (Aizkraukle), Kārlim Doropoļskim (Lubāna), Teodoram Ildenam (Inčukalns), Jānim Amatam (Jēkabpils), Albīnam Jegermanim (Sēlpils), skolotājai Rutai Kriščūnei un 54. Vīpes mazpulka mazpulcēniem (Vīpe), Benitai Kalniņai (Zasa), Intai Volgemutei (Dobele), Ilgai Birzgalei (Rīga), Skaidrītei Bruhānovai (Puze), L.Liepai (Pilsrundāle), Konstantīnam Studenam (Rēzekne), Vanagam (Erberģe), Albīnei Kokarevičai (Dobele), A.Knāķei (Jaunpiebalga), E.Burnevicai (Popes "Doktorāts), Spodrai Purviņai (Jēkabpils), Annai Kasparsonei (Jēkabpils), rakstniecei Lūcijai Ķuzānei (Jēkabpils), skolotājai Rudītei Urbacānei (Elkšņu skola), Jānim Kokinam (Daugavpils DPU), Stanislavam Zīlim (Daugavpils), Aijai Kaškurei (MPS "Kalsnava"), Vilim Krūmiņam (Valkas pag.), Valdim Sakaram (Jēkabpils), Annai Kuzinai (R.Blaumaņa Braku muzejs).

Vienlaikus, cienījamie lasītāji, lūdzu jūsu tālāku palīdzību šajā kultūrvēsturiskajā pasākumā. Ja radīsies kādi papildinājumi vai labojumi, atrakstiet, būšu ļoti pateicīgs. Gaidīšu ziņas par piemiņas kokiem arī no Balvu un Krāslavas rajona, no kurienes līdz šim nepienāca neviena vēstule. Tikai, atsūtot datus, lūdzu, uzrādiet skaidri savu vārdu, uzvārdu. Ja varat pievienot foto, tad uzrādiet tā autoru.

Mana adrese: Jāzepam Vuškānam, Zīlānu ielā 131, Jēkabpilī, LV–5202

Autors Jāzeps Vuškāns pie savas mājiņas Jēkabpilī, Zīlānu ielā 131