Šogad augustā un septembrī daudzviet Latvijā atceras dziedoni Jāni Zāberu (11.08.1935.–25.03.1973.)

Pusi no sava īsā mūža Jānis Zābers pavadīja savā dzimtajā pusē — Aiviekstes krastos, Meirānu Vecajā Ceplī. Jāņa muzikālo apdāvinātību pagasta kapellu mūziķi saklausīja jau agrīnās bērnības gados. Meirānu septiņgadīgajā skolā Jāņa balsī ieklausās muzikāli izglītotās skolotājas. 1953.gadā beidzot šo skolu, Jānis saņem direktora Riharda Grīvas ieteikumu uzņemt viņu Jāzepa Mediņa mūzikas skolā Rīgā. Eksāmenus Jānis nokārto, taču ziņa par ieskaitīšanu skolā Meirānos nepienāk. Jānis nolemj strādāt par traktoristu. Grūti nākas viņu pierunāt mācīties Lubānas vidusskolā. Beidzot jauneklis nolemj, ka "tas gadiņš kaut kā jānostiepj", lai atkal varētu doties uz mūzikas skolu. Arī viens mācību gads (1953./1954.) Lubānas vidusskolā Jāņa dziesmas mūžā ieraksta daudz spilgtu lappušu. Par to jāpateicas skolotājai Mirdzai Teterei, kura piedalījās arī šā gada atceres sarīkojumā.

Vēlme apgūt mūziku piepildās. Jānis Zābers trīs gadus mācās Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā. No 1957.gada viņš ir Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas students. Studiju laikā Jānis Zābers jau dzied uz Operas skatuves, un 1960.gadā viņš jau ir Valsts Operas un baleta teātra solists. Jānim Zāberam veicas. 1962.gada beigās viņš ierodas Romā, Svētās Cecīlijas konservatorijā. Drīz pēc tam seko vokālās mākslas pilnveide slavenajā Milānas operā "La Scala". Pēc tam 1964.gada 19.jūnijā Latvijas Valsts universitātes Lielajā aulā notiek dziedoņa pārskata koncerts. Sākas trauksmaini dziedoņa darbības gadi: operā tiek iestudētas 22 varoņtēlu dzīves, notiek viesizrādes gan Padomju Savienībā, gan ārzemēs. J.Zābers piedalās vismaz 800 koncertos (ar un bez afišām) Latvijā un citur pasaulē. Taču jau sešdesmito gadu beigās dziedoņa dzīvē ielaužas nopietna slimība. Tā sāk traucēt dziedonim, rodas neveiksmes. Šajā situācijā sabiedrība ne vienmēr spēj dziedoni pareizi izprast un novērtēt. Un 1973.gada 25.martā dziedoņa vairs nebija.

Tā pa īstam J.Zābera trauksmainā mākslinieka dzīve ilga apmēram vienu gadu desmitu. Viņa devumu ļoti augstu novērtēja daudzu operteātru slaveni dziedoņi, mūzikas vēsturnieki un režisori.

Te rindas no Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas 2000. gada 14.augusta "Atbalsta vēstules Jāņa Zābera piemiņas fondam", kas lasāma Madonā izdotajā "Svētku Avīzē": "(..) Jānis Zābers (..) ir ierakstījis savu un līdz ar to arī Latvijas vārdu pasaules kultūras vēsturē. Aiz sevis viņš atstāja daudz izcili iedziedātu operu āriju un dziesmu, kā arī patiesu tautas mīlestību un cieņu.

Jānis Zābers dziedāja ar sirdsdegsmi, viņa īpašais, samtainais balss tembrs sajūsmināja un aizrāva laikabiedrus. (..)"

Tautas mīlestība bija tā, kas tūlīt pēc dziedoņa Jāņa Zābera aiziešanas trijos mēnešos radīja viņa dzimtajās mājās Vecajā Ceplī pirmo piemiņas muzeju. Tur vajadzēja veikt lielus būvdarbus. Vairāk par pustūkstoti cilvēku piedalījās šajos darbos.

Muzeja atklāšanā 1973. gada 11. augustā Vecajā Ceplī ieradās 12 000 dziedoņa talanta cienītāju. Izveidojās tradīcija: katru gadu Aiviekstes krastā pie ozola rīkot atceres pasākumus. Te notika pat operu izrādes, koncertēja Operas simfoniskais orķestris, Operas koris. Deviņdesmito gadu sākumā rosība apsīka. Tikai Jāņa Zābera 60. dzimšanas dienas atceres pasākums vērienīgi izskanēja Aiviekstes krastos.

Turpināt darbu dziedoņa piemiņas saglabāšanā ir uzņēmies Jāņa Zābera piemiņas fonds. Ir pārveidota muzeja pirmā ekspozīcija, kas bija skatāma 25 gadus. Fonds meklē jaunus, talantīgus dziedoņus. Madonā jau izskanējuši divi tenorsvētku koncerti. Operas solistam Guntaram Ruņģim ir daudz ieceru, kā izvērst J.Zābera piemiņas fonda darbību.

To, ko dara fonds, pozitīvi novērtējusi arī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, vēstulē rakstot: "(..) Tomēr vislielāko atzinību Jāņa Zābera piemiņas fonds ir pelnījis par iniciatīvu meklēt jaunos dziedātājus ar izcilām un īpatnējām balsīm, lai sniegtu tiem atbalstu un iespēju attīstīt savus dotumus. Jāņa Zābera dzimtajā novadā Madonā aizsāktais zēnu vokālistu konkurss "Aiviekstes lakstīgalas" ir izaudzis par valsts mēroga konkursu, un kādu dienu, iespējams, Latvijas Operas skatuvei tas dos jaunus talantus.

Vēlos paust patiesu atbalstu fonda darbības mērķim, rūpējoties par Jāņa Zābera piemiņas un radošā mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu."

Jāņa Zābera piemiņas fonda rīkotie vērienīgie un emocionālie pasākumi, kas augustā notika Rīgā un dziedoņa dzimtajā pusē Madonā, pelna vislielāko atzinību. Paldies! Lai fonda ieceres piepildās! Taču ar to Jāņa Zābera piemiņas pasākumi šogad nebeidzas. Dažās Latvijas skolās tos iecerēts rīkot septembrī. Šīs dziedoņa atceres pasākumu atskaņas, iespējams, atbalsosies arī šur tur Eiropā un Austrālijā.

Sigizmunds Timšāns, Rasa Lerha

Dziedonis Jānis Zābers. Jāņa Lerha (1904–1967) foto. Ar paviljonkameru fotomākslinieks sešdesmito gadu beigās uzņēma divus desmitus viņa portretu, kurus J.Zābers izvēlējās braucieniem uz Kanādu un Eiropas valstīm.

Foto no Sigizmunda Timšāna arhīva

"Latvijas tenori Jānim Zāberam". Tenorsvētku norises afišas fotoreprodukcija. Attēlā no labās: dziedonis un svētku režisors Guntars Ruņģis, brīvmākslinieks Jānis Sproģis, operas solisti Kārlis Zariņš, Nauris Puntulis un Miervaldis Jenčs. Svētku koncertā spēlēja Latvijas Nacionālās operas orķestris. Latgaliešu tautasdziesmu koncertā dziedāja arī šā gada Latvijas konkursa "Aiviekestes lakstīgalas" laureāts, Preiļu jaunais dziedonis Dainis Skutelis

Piemiņas brīdis Lubānas kapos, kur dus Jāņa Zābera māte Emma un tēvs Oskars Zābers. Ziedus noliek inženierzinātņu doktors Eduards Ciblis, kurš pēc dziedoņa nāves bija liels palīgs Jāņa vecākiem

Uz svētbrīdi Lubānas baznīcā pulcējušos uzrunā Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas mācītājs Osvalds Miglons

Šī gada 19.augustā dziedoņa dzimtajā pusē notika divi koncerti. "Vecajā Ceplī", kur tagad iekārtota maza koncertzāle, notika pirmais koncerts. Te dziedāja Latvijas zēnu vokālistu konkursa "Aiviekstes lakstīgalas 2000" dalībnieks Meirānu pamatskolas skolēns Juris Kozlovs

Ar sirsnīgiem ievadvārdiem tenorsvētkus Madonā atklāja kultūras ministre Karina Pētersone. Šis bija jau otrais koncerts ar devīzi "Latvijas tenori Jānim Zāberam"

Klausītāji uz koncertu šogad bija ieradušies kuplā skaitā. Viņi bija gatavi klausīties lielisko koncertu arī lietū