Pēc vējgāzēm un vējlauzēm

Vētras postījumi Latvijas mežos un to sekas

Tik stipra vētra, kāda plosījās 8. un 9.janvāra naktī, Latvijā nebija piedzīvota jau ilgāku laiku. No tās cieta visa valsts tautsaimniecība, tajā skaitā arī mežsaimniecība. Plašāku ieskatu notikušajā sniedz attiecīgu materiālu analīze un sarunas ar atbildīgām un kompetentām ar meža nozari saistītām personām.

Vēja postījumi gar Rīgas–Ventspils šoseju Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Agrāko gadu vētru postījumi

1967.gada oktobrī un 1969.gada novembrī Latvijas teritoriju skāra vētras, kas mežam nodarīja lielu postu. Toreizējās Latvijas PSR Mežrūpniecības un mežsaimniecības zinātniski tehniskās biedrības republikāniskā padome ierosināja ievākt un analizēt datus par vētras radītajiem postījumiem. Mežsaimniecības problēmu zinātniskās pētniecības institūts izstrādāja metodiku, apkopoja rezultātus un izdarīja secinājumus. Praktiskais šo darbu veicējs bija institūta darbinieks Dainis Ērglis. Darbs veikts no 1971. līdz 1973.gadam.
Pētījumā ievāktais materiāls – audžu nogabalu apraksti – ņemts no mežierīcības dokumentiem līdz 1967.gada vētrai, un to kopskaits, ievērojot daudzos analizējamos audžu taksācijas rādītājus, sniedzās pāri 47 tūkstošiem. Vidēji apsekoti 4,6 procenti no visas Latvijas mežu platības.
Iepriekšējās spēcīgākās vētras, kas Latvijas teritorijā nodarīja prāvus zaudējumus gan lauksaimniecībai, gan mežsaimniecībai, ir atzīmētas 1795.gada 10.jūnijā un 1872.gada 10.maijā. Ievērojot vējgāžu nodarīto postījumu apmērus, daudzu valstu mežkopji dažādos laikos pievērsušies problēmām, kas saistītas ar vējnoturīgu audžu izveidošanu. Viņu toreizējie pētījumi apstiprināja, ka vēja bojājumu apmērs un raksturs audzēs galvenokārt ir atkarīgs no augšanas apstākļiem, koku sugām, audžu vecuma, biezības, mistrojuma, kā arī no audžu malu stāvokļa.
Pētījums beidzās ar secinājumiem, no kuriem minēsim galvenos. Pēc vēja noturības dažādu koku sugu audzes ierindojamas šādā secībā (sākot ar visnenoturīgākajām): egle, priede, apse, bērzs, baltalksnis, melnalksnis. No vējgāzēm visvairāk cietušas audzes nosusinātās slapjās minerālaugsnēs, tad slapjās minerālaugsnēs un audzes minerālaugsnēs, bet vismazāk cietušas audzes nosusinātās kūdras un kūdras augsnēs. Palielinoties audžu vecumam, relatīvi pieaudzis arī vētrā cietušo audžu daudzums. Neņemot vērā retaines, priežu, egļu un bērzu audzes izrādījās noturīgākas, ja to biezība ir 0,8–1,0. Kopšanas cirtes uz īsu laiku – pieciem līdz septiņiem gadiem – pazemina noturību pret vēju. Pēc tam to noturība ir vienāda vai pat lielāka, salīdzinot ar nekoptām audzēm. Pēc vidējās bojātās krājas abu gadu vētrās mistrotas audzes cietušas vairāk nekā tīraudzes.

Mežierīkotāju viedoklis

Tiekoties ar SIA “Latvijas mežu ierīcība” valdes priekšsēdētāja vietnieku Madi Sīpolu un meža izmantošanas speciālistu Pāvelu Plotku, centāmies noskaidrot, vai pašreizējie meža inventarizācijas noteikumi, vēl jo vairāk to pildīšana, ir iespaidojusi šā gada 8. un 9.janvāra vētras postījumu apjomus mežā.
Jautājums par mežaudžu vēja noturību vienmēr bijis ļoti aktuāls. Meža ierīkotāja uzdevums ir noteikt tādu apsaimniekošanas režīmu, kas negatīvi neiespaidotu audžu stāvokli.
Pēc pašreizējām instrukcijām galvenajā cirtē kokus cērt kailcirtē vai izlases cirtē. Kailcirtēm, ja tās pareizi seko cita citai, t.i., ar tiešo piesliešanos un pretī valdošo vēju virzieniem, postošas sekas reti iespējamas. Bet izlases cirtes valsts mežos ir veiktas minimālās platībās. Turpretī privātajos mežos izlases cirtes veic lielās platībās, jo cirsmu izmēri nav ierobežoti. Tās var būt blakus cita citai. Par šādu saimniekošanu mēdz attaisnoties, ka izlases cirtes esot dabai draudzīgākas. Patiesība rodama gan citā apstāklī – pēc šīm cirtēm nav vajadzīga mākslīgā atjaunošana.
Privātajos mežos, kas veido apmēram pusi no Latvijas mežu kopplatības, izmantošanas apjoms ir divkārt lielāks, diemžēl arī vētras postījumu apjoms ir analogs. Iemesli šai situācijai ir vairāki: pirmkārt, nelielie meža masīvi, kuri neļauj ieviest mežaudžu apsaimniekošanai optimālo sistēmu, otrkārt, privāto mežu īpašnieku neizpratne par meža privāto un arī globālo raksturu. Meža platību sadalīšana un pārdalīšana, kā arī meža apsaimniekošanas principu neievērošana pastiprina risku vētru laikā.

Tikšanās Valsts meža dienestā

Valsts meža dienesta (VMD) Meža resursu daļas vadītājs Arnis Muižnieks atzīst, ka vētras postījumu uzskaitē ir zināmas neprecizitātes. Pēc pirmajiem aprēķiniem kopējais vētras postījumu apjoms ir 7,3 miljoni m³, tostarp valsts mežos – 1,7 miljoni m³, pārējais tiek ieskaitīts privātajos mežos. Taču aizmirsts, ka pie valsts mežiem jāpieskaita arī zinātniskās izpētes meži, Gaujas nacionālā parka meži, Ķemeru parka meži utt. Ja piesummē postījumus šajos mežos, tad kopējais apjoms ir apmēram 2,8 milj. m³, un atšķirība samazinās. Līdztekus jāatzīst, ka šajā situācijā, kad primārais uzdevums bija atbrīvot ceļus no sagāztajiem un nolauztajiem kokiem, apsekot situāciju un izsniegt ciršanas apliecinājumu, metodika ir diezgan aptuvena – mērījumu precizitāte varētu būt +/– 30 %. Turklāt jāņem vērā, ka šobrīd pat profesionālis ne vienmēr konstatēs, kad koki, īpaši egles, ir vēja izkustināti un to sakņu sistēmas bojātas. Taču kukaiņu postījumu draudu dēļ arī šie izšūpotie koki būs jānozāģē. Tādēļ vētras postījumu apjomi mežā krietni pieaugs.
7,3 miljoni m³ koksnes ir vairāk nekā puse no gadskārtējā ciršanas apjoma – 12 miljoniem m³. Valdības sēdē nolemts, ka maksimālajā koku ciršanas apjomā valsts mežos galvenajā cirtē 2005.gadā netiks ieskaitīts šā gada vētras postījumu likvidēšanai izstrādātās koksnes daudzums. Maksimālais koku ciršanas apjoms gadā, kas pašlaik ir 12–14 miljoni m³, 2006.–2010.gadā būs jāizlīdzina, apjomu samazinot.
Lai novērstu iespējamo nelegālo darbību mežā, VMD pirmais uzdevums ir iespējami operatīvāk izsniegt ciršanas apliecinājumus. Ja meža īpašnieks vai apsaimniekotājs var legāli saņemt ciršanas apliecinājumu, tas mazina vēlmi darboties nelegāli. Šajā sakarā tika noteikts, ka apliecinājumus visām vēja postītajām platībām ir jāizsniedz 14 dienu laikā. Otrais uzdevums ir pārbaudīt ciršanu dabā, trešais – sadarboties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

Akciju sabiedrībā “Latvijas valsts meži”

Par pašreizējiem uzdevumiem un iespējām tos veikt bija saruna ar a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) struktūrvienības “Mežs” direktoru Edvīnu Zakovicu.
Lai salīdzinoši izteiktu vētras postījumu apjomu, jāatceras, ka gadā valsts mežos vidēji bija paredzēts nocirst 4 miljonus m³, lai gan ikgada pieaugums valsts mežos tiek vērtēts aptuveni 7 miljoni m³. Vētras postījumi LVM pārvaldītajos mežos pašlaik tiek vērtēti apmēram 1,7 miljonu m³ apjomā, no kuriem 0,6 miljoni m³ atrodas platībās, kur ir spēkā ilgtermiņa mežizstrādes līgumi (IML). Šajās platībās vētras sekas laikā līdz 1.jūnijam ir jālikvidē pašiem līgumu turētājiem. 0,5 miljonus m³ LVM izstrādās saviem spēkiem, bet 0,6 miljoni m³ ir pārdoti izsolēs ar lejupslīdošu cenu.
Šajā gadījumā piedalīšanās procedūra izsolēs ir atvieglota. Ir tikai jāsamaksā izsoles dalības maksa – 5 lati, jāuzrāda pase, izziņa par nodokļu samaksu, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja apliecības kopija, ja izsoles dalībnieks reģistrējies kā PVN maksātājs. Tuvumā dzīvojošiem mazo apjomu – 5–6 m³ – pircējiem koksni pārdod par vējgāžu cenu bez izsoles. Tā ir unikāla iespēja vietējiem iedzīvotājiem par relatīvi mazu cenu nopirkt koksni valsts mežā. Slēdzot līgumu ar LVM, pircējam ar savu parakstu jāapliecina, ka, izstrādājot mežu, tiks ievērotas vides aizsardzības prasības un darba drošības noteikumi.

Paredzamās izmaiņas kokapstrādē un tirgū

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Harijs Jordāns uzskata, ka vētras sekas ir jālikvidē, bet nedrīkst pārtraukt vēja neskarto audžu pārdošanu un kvalitatīvu sortimentu piegādi. To ignorējot, var sekot krīze Latvijas kokrūpniecībā un Latvija zaudēs iekarotās pozīcijas ārvalstu tirgos. Pamats tam ir daudz zemāks kvalitatīvas koksnes iznākums no vējgāzēm, īpaši vējlauzēm, kur koksne var saturēt daudz apslēptu vainu. Līdz 80 procentiem no šīs koksnes vērtējama kā izejviela papīrmalkai, celulozes šķeldai, kā arī kurināmai malkai un šķeldai. Bet celulozes izejvielu tirgus ir kļuvis vairāk nekā problemātisks. Zviedrija, kas bija viena no papīrmalkas iepircējām, var kļūt par pārdevēju, jo vētrā ir zaudējusi 80 miljonus m³ koksnes. Pat tad, ja Latvijas papīrmalkas pārdevējiem izdosies atrast jaunus tirgus, var prognozēt, ka kubikmetra cena kritīsies vismaz par 10 latiem m³. Turpretī pieaugs pieprasījums un arī cena kvalitatīviem, resniem skuju un lapu kokiem. Turpinās pieaugt koksnes imports no Krievijas, kas jau pašlaik ir 0,5 miljoni m³ gadā.
Tātad vētras seku likvidēšana, kokrūpniecības ražošanas un iekarotā koksnes tirgus saglabāšana ir atkarīga no tā, cik adekvāti lēmumi tiks pieņemti. Ja izstrādās tikai vējgāzes ar zemu kvalitatīvas koksnes iznākumu, sekas būs jūtamas lielā mērā un ilgu laiku.

Sabiedrības attieksme pret vētras postījumiem

Nevalstiskās dabas aizsardzības organizācijas (Latvijas Dabas fonds, Pasaules dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Entomoloģijas biedrība) presē publicējušas paziņojumu “Vētra nav ekoloģiska katastrofa!”. Šī frāze būtu jāpapildina: “...bet ekonomiska gan tā var būt.” Kā piemēri minami Zviedrijas Meža administrācijas un Zviedrijas Vides aizsardzības aģentūras kopīgie apsvērumi pēc izņēmuma scenārija, lai maksimāli saglabātu vētras postīto koksni un cīnītos pret meža kaitēkļu, tajā skaitā egļu astoņzobu mizgraužu, masveida savairošanos. Šie pasākumi ietver koksnes uzkrājumu radīšanu arī ezeros un Baltijas jūrā un insekticīdu izmantošanu. Tādēļ arī mūsu mežos no ekonomiskā viedokļa būs jāveic pastiprināta mežsaimnieciskā darbība ar ieganstu “tīrīt postījumus”, pret ko vēršas paziņojuma autori.
Viens no iemesliem ir ugunsbīstamības palielināšanās, lai gan Pasaules dabas fonds arī ugunsgrēkus mežā savulaik ir nosaucis par sekmējamu parādību meža ekoloģiskās vides bagātināšanā. Bez tam paziņojumā formulēts: “Tomēr pastāv sakarība – jo dabiskāka meža vide, jo mežs noturīgāks pret stiprām vētrām.” Noprotams, ka ar “dabisko meža vidi” tiek saprasts mistrots dažāda vecuma vidējas biezības mežs. Tāds mežs ir pieļaujams atsevišķos biotopos, bet nevar būt mežsaimniecības mērķis. Šāds teoretizējums ir pilnīgi pretrunā ar raksta sākumā minētajiem Daiņa Ērgļa secinājumiem, kas balstās uz lielu pētījamu materiālu.
Nobeigumā vēl pieminams, ka februāra vidū pēc meža speciālistes Aijas Zviedres ierosmes bija pulcējušies meža darbinieki no visas Latvijas, diemžēl pārsvarā pensijas vecumā, lai atskatītos uz 1967. un 1969.gada vētrām un pasākumiem to seku likvidēšanā, kā arī lai izteiktu savus viedokļus, kas darāms tagad.

Dr.silv. Gunārs Ģērķis