Par Valsts prezidentes un ārlietu ministra vizīti Briselē un piedalīšanos NATO galotņu sanāksmē

Briselē 22.februārī: Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džordžs Bušs, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers Foto: EPA/A.F.I.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 22.februārī uzrunāja NATO galotņu sanāksmes dalībniekus Briselē par NATO izaicinājumiem, uzsverot NATO kā pasaulē svarīgākās drošības organizācijas nozīmi: “NATO ir un paliek visbūtiskākā drošības organizācija pasaulē. NATO ir un paliek bāka visām tām valstīm, kas tiecas uz drošības garantijām un ieguldījumu pasaules drošībā.” Viņa atzīmēja, ka arī turpmāk būs svarīgi NATO noteikt konkrētu laika ietvaru veicamajiem uzdevumiem.
Prezidente atzinīgi novērtēja Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Džordža Buša vizīti Eiropā tūliņ pēc otrā pilnvaru termiņa sākuma: “Tas apliecina vēlmi stiprināt dialogu ar Eiropu un turpināt stiprināt NATO un transatlantiskās attiecības.”
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, uzrunājot NATO galotņu sanāksmes dalībniekus Briselē sacīja, ka Latvija kā jauna NATO dalībvalsts īpaši novērtē savu dalību Ziemeļatlantijas aliansē, kas sniedz nākamajām paaudzēm garantijas par to, ka valsts būs droša, neatkarīga un brīvību baudoša.
Runājot par nesenajām vēlēšanām Irākā un Afganistānā, prezidente uzsvēra, ka tās ir būtisks ieguldījums šo valstu brīvā un taisnīgā attīstībā, kur cilvēki var noteikt savu nākotni. Īpaši viņa atzīmēja to, ka sievietēm bijušas tiesības piedalīties vēlēšanās.
Runājot par NATO un Krievijas sadarbību, prezidente uzsvēra, ka noteikti jāturpina abu pušu sadarbība terorisma apkarošanā un daudzos citos drošības izaicinājumos pasaulē šodien un turpmāk. Prezidente atzīmēja, ka Otrā pasaules kara beigu 60. gadskārtā ir svarīgi paraudzīties vēsturē: “Tā būtu pozitīva zīme, ja Krievija nosodītu Molotova-Ribentropa paktu un tam sekojošos noziegumus, jo laikā, kad daļa Eiropas pēc Otrā pasaules kara atguva brīvību, Baltija bija daļa no Eiropas, kas zaudēja brīvību vēl uz daudzām desmitgadēm. Mūsdienu Krievijas distancēšanās no Padomju Savienības veiktajām netaisnībām šajā sakarā būtu liels solis nākamībā, kurā mēs NATO un Krievijas partnerībā konstruktīvi sadarbotos nākotnes drošības izaicinājumu priekšā.”
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 22.februārī, NATO un Ukrainas galotņu sanāksmē Briselē uzsvēra: tas ir liels ieguvums ne tikai Ukrainai, bet arī visai Eiropai un pasaulei, ka Ukrainas tauta prata pulcēties, lai apliecinātu savu demokrātisko vēlmi noteikt savas valsts nākotni, prata aizstāvēt savas tiesības uz brīvām un taisnīgām vēlēšanām.
“Tagad Ukraina ir pietiekami lielu izaicinājumu priekšā, lai panāktu pārmaiņas un reformas, un Latvija zina, cik tas dažbrīd ir sarežģīti. Jūs vienmēr varat rēķināties ar mūsu atbalstu. Mēs līdz ar jums ceram, ka kādu dienu Ukrainas karogs tiks pacelts līdz ar citu NATO valstu karogiem šeit, Briselē,” sacīja prezidente.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Latvijas pārstāvniecībā NATO Briselē pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni ASV vēstniekam NATO Nikolasam Bērnsam. Prezidente augstu novērtēja ASV vēstnieka NATO palīdzību Latvijai brīžos, kad tas ir bijis ļoti izšķiroši Latvijas drošībai un nākotnei. Viņa atzīmēja nopelnus, ko ASV vēstnieks savulaik ieguldījis, lai palīdzētu slēgt Skrundas lokatoru Latvijā, kā arī pastāvīgi atbalstot Latviju tās transatlantiskajos centienos.
N.Bērnss, izsakot dziļu pateicību Latvijas prezidentei, sacīja, ka jūtas pagodināts un pateicīgs Latvijai par šo augsto apbalvojumu. Viņš uzsvēra, ka ASV nekad nav atzinusi Latvijas inkorporāciju PSRS, ka ASV ir nosodījusi Molotova–Ribentropa paktu un vienmēr sadarbojusies ar Latvijas diplomātisko pārstāvi Vašingtonā, kas pārstāvēja Latviju, kamēr tā bija okupēta valsts. Viņš dalījās atmiņās par to, kā veidojusies ASV un Latvijas sadarbība pēc neatkarības atgūšanas.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Latvijas pārstāvniecībā NATO Briselē pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni ASV vēstniekam NATO Nikolasam Bērnsam Foto: Ints Kalniņš, “LV”

N.Bērnss ļoti augstu novērtēja Latvijas prezidentes talantu runāt par Eiropas un transatlantiskajām vērtībām. “Vēl joprojām esmu Prāgas sammita NATO paplašināšanās kārtas priekšvakara iespaidos, kad dzirdēju Latvijas prezidentes emocionālo un uz vērtībām balstīto runu, kas atstājusi neizdzēšamu iespaidu, un jūs šo iespaidu turpinājāt arī šodien, kad atkal runājāt par vērtībām, kas mūs visus vieno šajās transatlantiskajās attiecībās,” sacīja N.Bērnss.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirmdien, 21.februārī, Briselē uzrunāja vairākus simtus Lielās Katoļu konferences dalībnieku, kuri reizi gadā sapulcējas, lai uzklausītu Eiropas intelektuāļus – filozofus, zinātniekus u.c., dažkārt politiķus par aktuālākajiem Eiropas politikas jautājumiem.
Prezidente savā runā “Eiropa: tās vērtības un identitāte” atgādināja par Eiropas vērtību evolūciju no Senās Grieķijas un Senās Romas laikiem caur kristietības un tautu pagānisma sarežģīto attiecību vēsturi līdz pat Franču revolūcijai, kas ietekmēja notikumus visā Eiropā, tajā skaitā arī Latvijā un Krievijā. Viņa atzīmēja, ka ik paaudzei ir iespējas nodot tālāk vērtības, kas mantotas no senčiem, pievienojot savu pienesumu un papildinājumu tām. Arī šis ir laiks, kad šodienas Eiropas paaudzei ir jānodod nākotnei labāka Eiropa ar tās vērtību pilnīgāku skanējumu humānisma un cilvēktiesību ziņā.
Prezidente, izvērtējot Eiropas vēsturi, plaši atspoguļoja Latvijas vēstures būtiskākos notikumus – neatkarīgas valsts tapšanu, neatkarības zaudēšanu, sarežģītās Otrā pasaules kara peripetijas, kā arī Otrā pasaules kara beigas, kas Latvijai nesa 50 gadu okupāciju. V.Vīķe-Freiberga šo stāstījumu beidza ar Latvijas neatkarības atgūšanu pirms piecpadsmit gadiem.
“Šajā gadā, kad Eiropa atzīmē 60 gadus kopš asiņainā Otrā pasaules kara beigām, Eiropai atkal ir jauna iespēja dzēst vēstures baltās lappuses un runāt par vēstures notikumiem atklāti, jo tikai atklātas debates par vēsturi var dot Eiropas nākotnei un tās vērtībām jaunu stimulu un pienesumu,” sacīja prezidente.
V.Vīķe-Freiberga teica, ka šogad maija sākumā Latvija svinēs pirmo gadu kopš ļoti simboliskiem notikumiem – iekļaušanās Eiropas Savienībā un NATO, kas beidzot dzēsa Eiropas dalījumu divās pasaulēs, ko radīja noziedzīgais Molotova-Ribentropa pakts 1939.gadā. “Kamēr pārējā Eiropa pēc brīvības atgūšanas, beidzoties Otrajam pasaules karam, varēja attīstīties, brīvi veidot dažādas sabiedriskās kustības, brīvi attīstīt intelektuālo domu un dažādus tās strāvojumus, tikmēr Eiropa gandrīz neko nezināja par tām valstīm, kas palika aiz dzelzs priekškara, un nezināja par šo valstu vēstures attīstību padomju okupācijā,” atzīmēja prezidente. Viņa aicināja visu Eiropu uz atvērtu diskusiju par vēsturi, tajā skaitā Krieviju, kuras pašas nākotnes un visa Eiropas kontinenta labā būtiski ir atzīt notikumus, kas dalīja Eiropu divās mākslīgās daļās, kas radīja daudz noziegumu pret cilvēci. Šāda diskusija par vēstures jautājumiem ir nozīmīga, lai radītu Eiropu, kuras sadarbība ar Krieviju būtu pragmatiska, balstīta uz demokrātijas un brīvības vērtībām. Šādas debates dotu jaunu nākotnes attīstības perspektīvu visam kontinentam kopumā.

Valsts prezidenta preses dienests

Ārlietu ministrs

Ārlietu ministrs Artis Pabriks otrdien, 22.februārī, piedalījās NATO valstu Ziemeļatlantijas padomes sēdē, kuras ietvaros notika arī Ziemeļatlantijas padomes sēde ārlietu ministru līmenī. Sēdes laikā apspriesta alianses sadarbība ar Krieviju un Ukrainu, kā arī situācija Balkānos.
Uzrunājot NATO valstu kolēģus, Artis Pabriks norādīja, ka līdzšinējā sadarbībā starp NATO un Krieviju ir panākti zināmi rezultāti praktiskās sadarbības līmenī. Vienlaikus ārlietu ministrs uzsvēra, ka NATO ir vērtību alianse, tādēļ arī attiecībās ar Krieviju dialogs ir jāveido, balstoties uz kopēju vērtību izpratni. Latvija uzskata, ka vērtību un demokrātijas pamatprincipu jautājums ir cieši saistīts ar sadarbību drošības jomā.
Runājot par NATO un Ukrainas sadarbības perspektīvu, ārlietu ministrs norādīja, ka Latvija ir pozitīvi noskaņota tālākai sadarbības paplašināšanai, un atbalstīja nepieciešamību izstrādāt konkrētu pasākumu plānu, kas padziļinātu NATO un Ukrainas attiecības, kā mērķi iezīmējot potenciālu Ukrainas pievienošanos NATO.
Pirmdien, 21.februārī, ārlietu ministrs Artis Pabriks piedalījās Eiropas Savienības Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sanāksmē Briselē.
Padomes ietvaros notika ES dalībvalstu diskusijas par 2007.–2013.gada finanšu ietvaru saistībā ar jautājumiem par finansējumu konkurētspējas izaugsmes un nodarbinātības sekmēšanai. Ārlietu ministrs Artis Pabriks sanāksmes dalībniekiem uzsvēra Latvijas prioritātes šajā finanšu kategorijā – atbalstu zinātnei un pētniecībai, kā arī Transeiropas tīkliem. Latvija, tāpat kā citas dalībvalstis, uzsvēra nepieciešamību panākt vienošanos par kopējo finanšu perspektīvu līdz šā gada jūnijam.
Ārējo attiecību padomes sanāksmē apstiprināts ES rīcības plāns tālākas sadarbības stiprināšanai ar Ukrainu un Moldovu, kā arī pārrunāts Tuvo Austrumu miera process, Kotonu līguma pārskatīšana, situācija Irākā, Rietumbalkānos, Sudānā un Baltkrievijā.

Ārlietu ministrijas Preses centra un sabiedrisko attiecību departaments