Ārzemju presē
Vācu “Süddeutsche Zeitung”: “Tātad ko darīt? Vai Baltijas valstu prezidentiem vajadzētu pieklājīgi pieņemt Maskavas uzaicinājumu vai arī to pašapzinīgi noraidīt? Viņiem tas jāpieņem, jo pretējā gadījumā Putins svinēs ne tikai Maskavas vēsturisko uzvaru, bet arī uzvaru pēc punktiem pār trim Baltijas valstīm. Savukārt Briselei vajadzētu Maskavai skaidri darīt zināmu, ka saprot šo dilemmu. Šķelšanās starp šīm un pārējām ES dalībvalstīm Maskavai būtu gandarījums, bet nāktu par sliktu Rietumiem. Taču arī Kremlim jāpārtrauc propaganda pret baltiešiem – iespējams, arī ar Briseles spiediena palīdzību.”
•
Krievijas izdevumam “Nezavisimaja gazeta” Latvijas ārlietu ministrs skaidro galvenās nostādnes Latvijas piedāvātajā deklarācijā par savstarpējām attiecībām ar Krieviju, par pretenzijām pret Krievijas piedāvāto projektu, kā arī to, kad deklarācija varētu tikt parakstīta. Viņš uzsver, ka nepareizi ir sai-stīt deklarāciju ar jebkuru citu dokumentu parakstīšanu. Artis Pabriks atzīmē, ka, skaidrojot savu pozīciju 20.gadsimta vēstures jautājumos, Latvija to pamato ar veselo saprātu, cilvēku atmiņu un faktiem. Abu valstu attiecību normalizēšanai traucē savstarpējās uzticības trūkums, bet radīt šīs attiecības “uz baltas lapas”, kā piedāvā Krievijas puse, diemžēl nav iespējams.
•
Poļu “Rzeczpospolita”: “Vai Aleksandrs Kvasņevskis, pošoties uz Maskavu, ir saņēmis garantiju, ka prezidents Putins maija svinību laikā pagodinās poļu staļiniskā terora upuru piemiņu? Šāds retorisks jautājums jāuzdod, kā līdzīgus jautājumus uzdod Latvijas valdība, runājot par kara beigu gadadienu. Kad mūsu valsts ārpolitikā atsaucamies uz starptautiskās sabiedrības uzskatiem, nedrīkstam aizmirst par Lietuvas un Latvijas nostāju, jo šīs valstis vislabāk prot atgādināt, kas patiesībā bija Staļina karš.”
•
ASV “The New York Times”: “Pēdējos četros gados transatlantiskās nesaskaņas ir palielinājušās tiktāl, ka radušās šaubas par NATO lietderību un pat par to, vai jēdziens “Rietumu” vispār vairs ir attiecināms uz kopīgo pasaules redzējumu. Tomēr ir pamats optimismam, un NATO joprojām ir galvenais instruments, kurš garantē drošību un brīvību valstīs, kas iederas ASV un Eiropas kopīgajā vērtību sistēmā. Taču būs nepieciešams smags darbs, lai labotu šo četru gadu nodarīto kaitējumu. Banketi un runas par kopīgu vēsturi ir labas un derīgas, tomēr Irāka, Irāna, Sīrija, Ziemeļkoreja, Ķīna un Āfrika līdz ar daudzām citām vietām pasaulē prasa kopīgu uzmanību.”
•
Poļu “Rzeczpospolita”: “Mūsu interesēs ir, lai Polijas nostāju pret Krieviju Rietumos uzskatītu par racionālas domāšanas un racionāla interešu konflikta rezultātu, nevis par emocionālu aizspriedumu, vēsturisku aizvainojumu vai pat šovinistisku uzskatu sekām.”
•
Angļu “The Financial Times”: “ASV prezidenta Eiropas vizītes laikā liela nozīme būs spējai pārvarēt viedokļu atšķirības par to, ar kādiem līdzekļiem sasniedzami kopīgie mērķi.”
Pēc Ārlietu ministrijas Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem