Vēlreiz par sēļiem, Ugāli un slengu

Dzintra Hirša Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

2004. gada nogalē pēc 13 gadu pārtraukuma iznācis rakstu krājuma “Onomastica Lettica” 2.sējums. 1990.gadā izdotais 1.sējums kļuvis gandrīz par bibliogrāfisku retumu. Tālajos deviņdesmitajos rakstu krājums bija iecerēts kā regulārs izdevums, kas informētu zinātniekus un Latvijas sabiedrību par pētījumiem onomastikā – zinātnē par vietvārdiem, personvārdiem, ūdeņu nosaukumiem un citiem īpašvārdiem. 1.sējumā īpaša uzmanība tika pievērsta lībiešu vietvārdiem Kurzemē un Rīgā, lībiešu valodas vietai valodu saskarē Baltijas reģionā, lībiešu un kuršu attiecībām un attiecīgo tautas nosaukumu izcelsmei, latviešu uzvārdu vārdnīcas izveides principiem, pētījumam par latviešu dievu un dievību vārdu izcelšanos indoeiropiešu valodu un mitoloģijas kontekstā, par pļavu, purvu un citiem reljefa nosaukumiem Kurzemē.
Šajā krājumā autori – gan Latvijas zinātnieki, gan zinātnieki no Somijas, Horvātijas, Igaunijas, Krievijas, Lietuvas – mēģina skaidrot tādu vārdu izcelsmi kā Ugāle (varbūt saistāms ar nojēgumu ‘jaunais mežs’), Daugava, Daugavas baseina upju nosaukumi, informē par vietvārdu pētniecību Horvātijā, par Somijas pieredzi, piemēram, vietvārdiskā slenga pētniecībā (Latvijā par to vispār vēl nav domāts, taču mums ir tādi nosaukumi kā Čierītis, Maskačka, Zoļiks, Ķīpene), par klasteru (abstrakto datu tipu) kā jaunas metodes izmantošanu vietvārdu pētniecībā. Soms A.Leino šeit demonstrē iespēju onomastikas datu apstrādē lietot pamatkomponentu analīzi, kad īpaša datorprogramma izskaitļo attiecīgo valodas vienību raksturīgākās pazīmes. Viņš nonācis pie secinājuma, ka šī metode ļauj iegūt ģeogrāfiski viendabīgus klasterus un izveidot kartes, kas visumā rāda tradicionālās dialektu robežas, tādējādi apstiprinot rezultātu ticamību, tomēr ievieš arī vairākas interesantas korekcijas.
Lielu apceri par sēļiem un sēļu tautas nosaukuma izcelsmi un baltu neuriem uzrakstījis krievu zinātnieks, ievērojamais baltu valodu pētnieks Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis V.Toporovs, veltīdams to akadēmiķim J.Stradiņam. Kaut arī varbūt ne visam, ko viņš ir uzrakstījis, var pievienoties, tomēr rakstu var dēvēt par aizraujošu “sēļu detektīvu”, kas ne tikai piedāvā ļoti daudz nezināma materiāla par sēļiem, bet ļauj paskatīties uz dažām it kā aksiomātiskām lingvistiskām atziņām no cita skatupunkta. Tikai viens piemērs. Polemizējot ar slāvu izcelsmes autoriem (neapšaubāmi lingvistiskajām autoritātēm), kas neurus uzskata par slāvu priekštečiem, kā arī ar tiem, kas uzskata viņus par baltu – slāvu cilti, V.Toporovs norāda, ka šādos spriedumos pietiekami nav novērtēts hronoloģiskais aspekts: pirmā gadu tūkstoša vidū pirms mūsu ēras tieši balti bija tas etnoss, no kura vēlāk radās slāvu ciltis, kas sākotnēji apdzīvoja baltu teritorijas dienvidus. Šo viedokli balsta gan arheoloģijas, bet jo īpaši lingvistiskie fakti.
Patīkami pārsteidz Latvijas jaunākās paaudzes pētījumi faunas semantikas uzvārdu izzināšanā. Interesantus atzinumus un zinātnisku informāciju varam izlasīt P.Baloža plašajā rakstā par šāda tipa uzvārdiem (raksts pamatojas uz septiņu valodu attiecīgo uzvārdu izpēti), piemēram, tikai latviešu un lietuviešu valodā ir tādi uzvārdi kā Ķikuts, latviešu valodā nav tāda uzvārda kā Kovārnis, nav arī uzvārda ar nozīmi ‘mežacūka’, savukārt somu valodnieki secinājuši, ka zivju nosaukumi (kā arī putnu nosaukumi) uzvārdos lielākoties reģistrēti Somijas austrumos – Karēlijā.
Lietuviešu valodnieki pieskaras dažiem teorētiskiem vietvārdu analīzes aspektiem, atsevišķu lietuviešu vietvārdu analīzei, kurā bagātīgi izmantoti arī latviešu valodas dotumi. Savukārt A.Husara no Igaunijas pētījusi Igaunijas krieviem raksturīgos personvārdu izvēles paradumus, kas, šķiet, daļēji varētu atbilst Latvijas krievu izvēles paradumiem.
Krājuma informatīvajā daļā sniegts pārskats par ANO Ģeogrāfisko nosaukumu ekspertu grupas 22.sesiju, kur uzmanība tika pievērsta ne tikai vietvārdu rakstībai, bet arī izrunai, kas mums īpaši svarīgi sakarā ar debatēm sabiedrībā par uzvārdu rakstību latviešu valodā. Tas attiecas arī uz klātpievienoto Satversmes tiesas spriedumu uzvārdu rakstības lietā ar dažiem maniem komentāriem. To, ka šī informācija ir ļoti aktuāla Latvijai, norāda nesen saņemtais Cilvēktiesību tiesas spriedums Mencenas lietā, ar kuru acīmredzot turpmāk būs jāiepazīstina arī mūsu ārzemju kolēģi. Tā kā vietvārdu rakstībai īpaši rūpīgi seko līdzi visu ANO dalībvalstu eksperti un šogad Latvijā notiks kārtējais Ģeogrāfisko nosaukumu ekspertu grupas Baltijas nodaļas seminārs, darba kārtībā varētu būt arī jautājums par citvalodu vietvārdu atveidi un izrunu latviešu valodā.
Rakstu krājums ir paredzēts ne tikai speciālistiem, bet arī visiem, kas interesējas par Latvijas vēsturi, valodu, kam interesē gan mūsu tautas saknes, gan valodas nākotne, tāpēc svešvalodās rakstīto darbu kopsavilkumi sniegti arī latviešu valodā.

Dzintra Hirša