2005. gada 17. februāra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, sākam Saeimas 17.februāra sēdi!
Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu un iesniegumu komisijas lūgumu, lai veiktu izmaiņas šā gada 17.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā, un Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Jāņa Porieša 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Lagzdiņa, Pietkeviča, Estas, Muižnieces un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu – jautājumu par deputāta mandāta apstiprināšanu Jānim Porietim izskatīt kā pēdējo darba kārtības jautājumu šā gada 17.februāra Saeimas sēdē. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu – iekļaut likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu komisijām šā gada 17.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mūrnieces, Lasmaņa, Liepiņas, Ceriņas, Šiliņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu – iekļaut Saeimas šā gada 17.februāra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Lindas Mūrnieces atsaukšanu no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Kā arī Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mūrnieces, Lasmaņa, Ceriņas, Šiliņa, Circenes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu – iekļaut Saeimas šā gada 17.februāra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Lienes Liepiņas ievēlēšanu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 1, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus” nodot Ārlietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Reģionālās attīstības likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ēriks Škapars.
Ē.Škapars (JL).
Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu, kura numurs ir 3734.
Ir saņemti pavisam 6 priekšlikumi, kuri ir izskatīti komisijā.
1. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Ē.Škapars.
2. – Kučinska kunga priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
3. – Kučinska kunga priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Ē.Škapars.
4. – ministra Kučinska kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Ē.Škapars.
5. – Kučinska kunga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Ē.Škapars.
Un arī 6. – Kučinska kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Ē.Škapars.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Un tādēļ lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
Ē.Škapars.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 28.februāris. Paldies.
Ē.Škapars.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” trešajā lasījumā.
1.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
2.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
3.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
4.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
5.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
6.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
7.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
8.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
9.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
10.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
11.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu 3.lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Uz trešo lasījumu 1.iesniegtais priekšlikums likumprojektam “Grozījumi Civilprocesa likumā” Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti... Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis deputāta Jura Sokolovska priekšlikums – pieņemt tiesās bez tulkojuma dokumentus, kas ir rakstīti Eiropā visizplatītākajās valodās – krievu, angļu un vācu –, šāds priekšlikums nav nekāds jaunums Latvijas likumdošanā. Analoģiska norma pastāvēja arī pārējas posma likumos, kad pusei Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vēl nebija liegtas balsstiesības. Šīs normas atgriešana likumdošanā ir kļuvusi ārkārtīgi aktuāla tieši šobrīd, un tieši attiecībā uz angļu un vācu valodu, kad Latvija ir kļuvusi par lielās Eiropas federācijas sastāvdaļu, bet mūsu galvenais tirdzniecības partneris ir Vācija.
Šeit es pat neminēšu faktu, ka krievu valoda Latvijā nebūt nav un nekad nav bijusi svešvaloda, vienīgi ne pārāk adekvāta likumdevēju prātā varēja rasties doma šo valodu par tādu nodēvēt. Lai jau tas paliek uz viņu sirdsapziņas! Tomēr derētu viņiem atgādināt, ka “krievu kvartāls” pastāvēja Rīgā vēl 13.gadsimtā un netālu no tās vietas, kur patlaban atrodas Saeimas ēka, kādreiz bija krievu kapi.
Aicinu jūs padomāt arī par nākotni. Kad 10.februārī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete pieņēma protestējošos krievu skolniekus, viņa ilgi tiem skaidroja, ka bilingvismam skolās būtu jānomainās ar brīvu triju vai četru valodu pārvaldīšanu. Ja ministres kundze nav melojusi, tad Sokolovska kunga piedāvājums ir savlaicīgs un pelnījis atbalstu, it īpaši, ja ņem vērā, ka dokumenta tulkojuma atbilstība oriģinālajam tekstam var nospēlēt izšķirošu lomu tiesas sprieduma pieņemšanas brīdī.
Varu minēt šādu raksturīgu gadījumu. Nesen man bija iespēja aizstāvēt tiesā vienu ģimeni, kur zīdaini nevēlējās reģistrēt kā Latvijas nepilsoni. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde iesniedza tiesai izrakstus no Krievijas Pilsonības likuma – protams, tikai latviešu valodā –, pie tam tekstā bija frāzes, kuras vispār nebija atrodamas oriģinālā.
Kolēģi! Ja viss iepriekšminētais nav jūs pārliecinājis, pirms balsošanas derētu atcerēties, kāds skandāls norisinājās sakarā ar Eiropas Savienības Konstitūcijas teksta tulkojumu latviešu valodā.
Ceru uz jūsu atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Pirms iesniedz kādu priekšlikumu, vajadzētu padomāt nedaudz arī par jēgu un par nolūku, jo šinī gadījumā tīšām “sakabinātas” trīs valodas, nezin kāpēc izvilktas atsevišķi. Tam trūkst jebkura loģiska pamatojuma. Runāt te par 13.gadu simteni un par kaut kādām ciešām saitēm ar kaut ko, es ieteiktu autoram un viņu atbalstošajiem iesniegt Krievijā, Krievijas domē, likumprojekta papildinājumu, ka dokumentus Krievijā var iesniegt, piemēram, tatāru, mongoļu, čukču, evenku, burjatu, varbūt vēl ņencu un vēl daudzās citās valodās. Tas būtu daudz tuvāk patiesībai nekā priekšlikums, kurš šeit ir nezin kāpēc uzrakstīts, un vēl jocīgāk skan šī tā saucamā aizstāvēšanās runa.
Atgādināsim vienu. Ir Latvijas Republikas Satversme. Ir pants, kurš nosaka skaidri, kas ir valsts valoda Latvijā. Un visas pārējās valodas ir svešvalodas. Agrāk vai vēlāk, laikam jau tas būs visiem jāsaprot.
Līdz ar to... Jā, latviešu valoda ir ieņēmusi savu vietu Eiropas Savienībā. Tur viņai pienākas šī vieta kā jau Eiropas Savienības dalībvalstij, lūk, un lai jau nu trenējas gan mūsu speciālisti, gan citu valstu speciālisti šajā jautājumā. Un nav ko kaunēties, jo latviešu valoda ir senāka nekā krievu, nekā angļu un nekā vācu valoda. Un to arī vajadzētu šad un tad atcerēties, cienīt vēsturi un cienīt senas tradīcijas.
Tā ka, ja jūs piedāvājat kaut ko, tad nu arī kaut kādam loģiskam pamatojumam vajadzētu būt zem tā. Tā ka diemžēl šāds priekšlikums ir vienkārši gandrīz vai neapspriežams un noraidāms.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs – otro reizi.
V.Buzajevs (PCTVL).
Es divus, trīs vārdus gribētu piebilst par vēstures cieņu un vēstures tradīcijām. Šī norma par vēl trim valodām ir tieši nokopēta no dažiem Augstākās padomes dokumentiem, par kuriem balsoja tajā skaitā arī Dobeļa kungs. Un Repšes valdībā, kurā, kā jūs visi zināt, piedalījās arī TB/LNNK, bija daži dokumenti, kur visas šīs četras valodas bija minētas kā dokumentu valodas, kurās var pieņemt dažās Latvijas iestādēs bez tulkojuma.
Paldies, cienījamais Dobeli, par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, lūdzu deputātus balsot par 1. – deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 61, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
Priekšlikums nr.2 – nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 60, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
Priekšlikums nr.3 – nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
4.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
5.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
6.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
7.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
8.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
9.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
10.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
11.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
12.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 13.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 12. un 13.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
14.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 15.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 14. un 15.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
16.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
17.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
18.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
19.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
20.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
21.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
22.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
23.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
24.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
25.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
26.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
27.priekšlikums – neatbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
28.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Pēteris Ontužāns.
P.Ontužāns (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumā “Par pašvaldībām” atbildīgā komisija saņēmusi 50 priekšlikumus, par kuriem devusi savus atzinumus.
1.priekšlikums – Juridiskā biroja. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
2.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
3. – deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisijas atzinums – noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Apspriežamajā priekšlikumā ir runa par iedzīvotāju dzimtās valodas izmantošanu pašvaldības līmenī. Pašvaldība ir tā varas institūcija, kura atrodas vistuvāk tautai. Aplama un barbariska ir pašvaldības pārstāvju atteikšanās runāt ar saviem vēlētājiem viņu dzimtajā valodā, vai arī kādā reģionā, kur 90% iedzīvotāju krievu valoda ir dzimtā, deputātu savstarpējā saskarsmē, kad viņi ir spiesti sarunāties latviešu valodā. Ne velti Sokolovska kunga priekšlikums pilnībā atbilst Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību garam un burtam – tās konvencijas, kura jums tā nepatīk, bet kuru jums nāksies ratificēt vistuvākajā laikā.
Un pēdējais. Patlaban daudzas partijas mēģina visādi pielabināties krievu vēlētājiem. Piemēram, Pirmās partijas uzmācīgā reklāma nenoiet no krievu avīžu slejām. Vienīgais reālais labums no tā krievu presei ir finansiālais atbalsts acīmredzami ar tiem grašiem, kurus ziedo kristīgo draudžu locekļi. Tad, lūk, cienījamie mācītāji, privātuzņēmēji! Ir pienācis laiks ar savām balsīm “par” viennozīmīgi apliecināt to, ka arī pēc vēlēšanām jūs vēlētos runāt ar krieviem viņu dzimtajā, krievu valodā.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Daži apsvērumi. Par tām lielajām cerībām, kas ir saistītas ar Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Pirmkārt. Neviens nesteidzas ar tās pieņemšanu. Tā ir rūpīgi jāizanalizē un jāpārskata. Bet līdztekus ir arī daži tādi apsvērumi. Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību ir ieteikums. Un tikai. Tā nav nekāda aksioma, kas mums katrā ziņā būtu vienmēr jāievēro.
Otrkārt. Jebkurai konvencijai var būt atrunas. Un arī Vispārējai konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību tādas var būt. Tā ka visiem te lielajiem cilvēktiesību aizstāvjiem vajadzētu arī par to padomāt.
Tālāk – par to pielabināšanos citām tautībām. Nezin kāpēc visu laiku te izskan viena tautība – krievu tautība. Ziniet, es domāju, ka, ejot uz pašvaldību vēlēšanām, cilvēki ļoti labi pazīst tos, kas tur ir strādājuši. Un tur tā tautība ļoti bieži maz ko nozīmē, it īpaši Rīgas domē. Ja pazīstam un redzam lielākos ierāvējus Rīgas domē, tad tur tautībai galīgi nekādas nozīmes nav. Un ja mēs redzam, ka Rīgas domes vadītāji saņem 10 un vairāk tūkstošu latu mēnesī salīdzinājumā ar to, ko saņem ierindas darbinieki, tad nerunāsim šeit par kaut kādu tautību un par kaut kādu pielabināšanos. Bet izteikt priekšlikumu un mēģinot iestumt par katru cenu ar varu valodu kaut kur iekšā – nekas labs no tā nesanāks. Viena lieta ir prast divas, piecas un piecpadsmit valodas – nav nekāda vaina. It īpaši, ja krievu valoda ir vajadzīga sarunās Krievijā, un pierādīt krievam viņa kļūdas vislabāk ir ar krievu valodas palīdzību.
Bet to nosaka paši apstākļi. Taču mākslīgi ielikt iekšā likumā citu valodu tad, ja mums ir valsts valoda, tā ir vienkārši mēģināšana kaut kur sevi parādīt, neapšaubāmi, tā ir saistīta un tikai ir saistīta ar gatavošanos pašvaldību vēlēšanām. Un diemžēl Saeimai vajadzētu šad un tad izanalizēt ļoti rūpīgi, kurš priekšlikums ir būtisks un kurš priekšlikums ir saistīts ar kailu populismu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 3. – deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 69, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
5. – deputāta Ontužāna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
8. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 8. un 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
10. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
12. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
13. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
14. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
15. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
16. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts komisijas 17.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 16. un 17.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
18. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
19. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Ir atbalstīts un skatīts likumprojekta 1.pantā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
20. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
21. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
24. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 38, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
25. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
26. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 27.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
28. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska kunga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
29. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
30. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
31. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Bez šaubām, “sabiedrības integrācija” un “Latvijas nepilsoņi” ir jēdzieni, kas strauji ienākuši mūsu dzīves apritē un kļuvuši par būtisku valsts iekšpolitikas sastāvdaļu. Integrācija ir sarežģīts sabiedrības dzīves – valodas, divvalodības, izglītības, kultūras un etnisko minoritāšu – sakārtošanas process, kurā ievērojama vieta ir ierādīta ne tikai pētnieciskai darbībai un analītiskai domai, bet, es uzskatu, arī likumdošanas procesam.
Skaidrs, ka sabiedrības integrācija ir cieši saistīta ar valsts politisko stabilitāti. Varētu daudz diskutēt par problēmām integrācijas jomā, bet esmu pārliecināts, ka šī integrācija notiek, visiem Latvijas iedzīvotājiem aktīvi iesaistoties valsts sabiedriskajā dzīvē.
Mūsu priekšlikuma būtība ir sekojoša. Spēkā esošā Pašvaldību likuma 52.pants nosaka: ja ne mazāk kā viena ceturtdaļa no attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā reģistrētajiem iedzīvotājiem ir ārvalstnieki un bezvalstnieki, vietējās pašvaldības dome vai padome var izveidot Ārvalstnieku un bezvalstnieku lietu komiteju. Tai pašā laikā 53.pants garantē, ka pēc Ārvalstnieku un bezvalstnieku lietu komitejas priekšlikuma vietējās pašvaldības dome (padome) nosaka, kādu jautājumu izskatīšanā komiteju sēdēs pieaicināmi ārvalstnieki un bezvalstnieki. Protams, ka šādu komiteju izveidošanas iespēja ir tīri teorētiska, jo Latvijā nav pašvaldību, kur tik kompakti dzīvotu ārvalstu pilsoņi un bezvalstnieki. Bet Latvijā ir daudzas pašvaldības, kurās gandrīz puse iedzīvotāju ir nepilsoņi, un kopumā Latvijā ir ap 460 000 nepilsoņu, un viņiem nav pašvaldību vēlēšanu tiesību. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Pareizi! Ko tu gribi?”) Atšķirībā no ārvalstniekiem likums “Par pašvaldībām” negarantē nepilsoņiem nekādas pārstāvības tiesības.
Un līdz ar to mēs piedāvājam šo acīmredzamo kļūdu labot, papildinot likumu ar jaunu pantu: “Ja ne mazāk kā viena piektdaļa no attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā reģistrētajiem iedzīvotājiem ir nepilsoņi, vietējās pašvaldības dome (padome) veido nepilsoņu konsultatīvo padomi, kuras sastāvā ietilpst nepilsoņus pārstāvošo sabiedrisko organizāciju deleģēti pārstāvji.” Līdz 2009.gadam, kad nepilsoņi iegūs tiesības vēlēt pašvaldības, šis priekšlikums ļaus nepilsoņiem pilnvērtīgāk iesaistīties pašvaldību darbā un veicinās sabiedrības integrāciju, ko mēs visi atbalstām.
Uzskatu, ka mums, Latvijas iedzīvotājiem, ir dota unikāla vēsturiska iespēja kopīgi veidot savu valsti. Neizmantot šo iespēju būtu pārāk vieglprātīgi un nepiedodami. Lūdzu balsot “par”!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Es ieteiktu rūpīgi analizēt visus tos priekšlikumus, kuros ir ietverts jēdziens “nepilsoņi”, paskatīties, no kuras puses tas nāk. Vēl jau šodien mēs ne vienreiz vien dzirdēsim vārdu “nepilsoņi”!
Šī mākslīgā vēlēšanās visur iepīt šo nepilsoņu jēdzienu ir acīmredzama un ļoti labi saprotama. Šī jēdziena ieviešana ir raksturīga tiem cilvēkiem, kas vēlas – pēdējiem spēkiem, vaigus piepūšot, – uzturēt sabiedrībā spriedzi, jo normāla sabiedrības attīstība iet uz to pusi, kas ir saistīta ar kaut kādas noteiktas sabiedrības daļas uzturēšanu… Kaut kādu kopumu, ar ko valsts var rēķināties.
Tāpēc ir diemžēl, pēc manām domām, ārkārtīgi mīksts Pilsonības likums. Un vēl ir visvisādas iespējas, bet šis 1934.gadā ar Staļina tētiņa svētību iepotētais ultrašovinisms, tas ir palicis kaulos, ādā un vēl kaut kur citur. Un līdz ar to ir cilvēki, kas nemācīsies latviešu valodu, bet viņi Latvijā dzīvos. Kas mēģinās parādīt, kas viņš tāds ir. Pēdējiem spēkiem, kā jau es teicu. Ne jau velti mums ir politikāņi, kas visās iespējamās vietās un laikos klaigā tikai par vienu tematu – nepilsoņu dzīves drausmīgie apstākļi Latvijas Republikā.
Un arī šodien. Kāds tur arguments – veidot organizācijas. Lūdzu! Veidojiet, cik jums patīk, kādas gribat, kur gribat. Bet nē! Jums gribas iepīt likumā, un jums gribas, lai caur šādām konsultatīvām padomēm jūs varētu atkal kaut kur kaut ko piekabināt vai nu kādam kārtējam uzraugam no nezin kuras debesu puses, vai kādam komisāram par katru cenu. Ar šādu rīcību ko var sasniegt? Tikai kaut ko graut, uzturēt kaut kādu spriedzi. Un nākt un runāt par nepilsoņu tiesībām vēlēt pašvaldības. Nu tas ir galīgs murgs! Kaut ko tādu var pateikt cilvēks, kas vienkārši neko nejēdz no mūsu likumdošanas. Varbūt paņemsim šad un tad Satversmi rokās. To pašu dokumentu, kurš ir jāzina tiem, kas vēlas kļūt par pilsoņiem. Šķiet, cilvēkiem, kas runā pret Satversmi, vajadzētu atņemt pilsonību, jo viņi jau vairs nav pilsoņi, viņi nezina Satversmi. Acīmredzot šad un tad jānāk šeit ir, jāpaņem Satversme un jānodefinē tie panti, kurus viens otrs ir aizmirsis.
Un, lūk, lai jūs te gribētu kaut ko panākt par tiesībām nepilsoņiem vēlēt pašvaldības, ir jāgroza Satversme. Kaut kādā tuvākajā nākotnē es neredzu tādu variantu, ka šeit sēdētu pietiekami nopietni Saeimas deputāti, kas taisītos šādā veidā grozīt Satversmi.
Jā, protams, ja tas ir kaut kāds jaunībā neizsapņots sapnis, tad šeit var nākt un runāt kā sapņotājs, dzejnieks, mīklu rakstītājs vai kaut kas tamlīdzīgs. To vēl es varētu saprast. Bet, ja šeit ir runa par likumu un par likuma normām, tad šādas runas ir vienkārši, nu, teiksim tā, mazliet jocīgas! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu gari. Kas ir valsts? Valsts – tā ir teritorija, kurā mēs dzīvojam, tā zemīte, kurā Dievs ir nolēmis, kur mūsu tauta var dzīvot. Un tas ir pilsoņu kopums. Un pilsoņu kopumam ir pienākumi pret valsti. Pirmkārt, aizstāvēt šo valsti. Ir pienākums dienēt armijā, aizstāvēt valsti, un līdz ar to arī pilsoņiem ir tiesības lemt valsts likteni.
Savukārt tiem cilvēkiem, kam nav šī pienākuma, diemžēl šiem cilvēkiem arī nevar dot tādas tiesības, kādas ir pilsoņiem. Tā ir elementāra patiesība, kas ir spēkā visā civilizētajā pasaulē, un apšaubīt to nevajadzētu! Un tāpēc šāda rakstura priekšlikumi ir noraidāmi principā.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Valērijs Agešins, otro reizi.
V.Agešins (TSP).
Es tikai atkārtošos, ka mēs piedāvājam labot acīmredzamo kļūdu, jo de facto šādas nepilsoņu konsultatīvās padomes jau eksistē vairākās pašvaldībās un vairākās domēs, tai skaitā Ventspils pilsētas domē, Rēzeknes pilsētas domē, Liepājas pilsētas domē un tā tālāk. Ir nepieciešams labot acīmredzamo kļūdu. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Es gribētu atbalstīt Agešina kunga priekšlikumu un atgādināt Dobeļa kungam, ka īpaši sekmīgi šī nepilsoņu padome strādā tieši Ventspilī. Tā nav sveša pilsēta, arī TB/LNNK, kā zināms, un nevajag runāt, ka par maskaviešu naudu šeit strādā naidīgie spēki un piedāvā izveidot nepilsoņu padomes mūsu pilsētās.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Urbanovičs. (Starpsauciens: “Vēl viens!”)
J.Urbanovičs (TSP).
Godātā priekšsēdētāja! Godātā Saeima! Es domāju tā – mūsu valsts, iestājoties Eiropas Savienībā, veicot pirmsiestāšanās sarunas, uzņemoties daudzas vēl nerealizētas saistības, un arī tās saistības, kas nāk, kuras mums nāksies uzņemties, ja mēs gribēsim būt neodiozi, Eiropas Savienības pilntiesīgi locekļi, tāpēc mēs esam izvēlējušies vienu no svarīgākajiem valsts attīstības virzieniem, veidiem, kā integrēt sabiedrību. Un tāpēc vārds “integrācija”, lai cik riebīgs kādai ausij un cik nepieņemams kādai mutei no klātesošajiem tas būtu, ir tā vai citādi valsts politikas viens no stūrakmeņiem. Nu grūti pret to iebilst. Var, protams, rādīt pigu kabatā, saspiest, bet tā tas ir. Patīk, nepatīk, tāda nu ir mūsu, piedodiet, dzīve.
Ja jau reiz mēs gribam sabiedrību integrēt, nevis to sadalīt, veidot kaut kādus aparteīda vai, vienalga, kādus citus lokālus vai vispārnacionālus modeļus, tad acīmredzot būtu loģiski domāt par to, kā padarīt visus tos daudzos šīs zemes iedzīvotājus, par kuriem tik cēli runāja Ābiķis, kā padarīt šos cilvēkus piederīgus, iekšēji piederīgus mūsu valstij. Lai mūsu tautas, visas Latvijas vērtības būtu arī viņu (Starpsauciens: “Vērtības?”) un viņi būtu šīs valsts patrioti un izvēlētos pāriet no kaunpilnā ne viņu vainas dēļ izveidotā statusa “nepilsonis” uz “pilsonis”. Manuprāt, visiem šeit klātesošajiem būtu jādomā par to, lai ar katru dienu šo nepilsoņu būtu mazāk un mazāk ne tāpēc, ka viņi aizbrauktu projām vai aizietu no šīs dzīves, bet viņi pārtaptu par patriotiem un iegūtu pilsoņu pases.
Tāpēc, manuprāt, visas metodes būtu labas, kas būtu... un mērāmas ar valstiskuma vai pretvalstiskuma olekti, ir… būtu mērāmas ar to, vai tas virza šo procesu vai bremzē.
Mans priekšlikums, manā skatījumā, virza, jo tādā veidā nepilsoņi, kuri maksā nodokļus konkrētajās pašvaldībās, tiek uzaicināti uz konsultatīvu sadarbību, nevis uz varas grābšanu, uz konsultatīvu sadarbību ar pilsoņu pārstāvētu varas vienību, tādā veidā iesaistoties civilizēti, uzsveru – civilizēti, un demokrātiski valsts pārvaldes procesos, lemjot par viņu pienesumu nodokļu veidā, viņu izlietojumu un tādā veidā radot sajūtu, ka visiem ir daļa un mums nav sabiedrībā atstumtie un atstūmēji.
Redziet, kādas ir konsekvences no šīs debates un no šī negatīvā balsojuma. Nu, loģiski būtu nepilsoņiem uzdot jautājumu: piedodiet, cik tiesiska ir mūsu nodokļu maksāšana? Ja reiz mums liedz ne tikai valstisku funkciju... piedalīšanos valstisku funkciju veikšanā, būt ievēlētiem un vēlēt, bet pat tiesības izteikt viedokli par to vai citu veidu, kādā veidā tiek, uzsveru, kaut vai tehniski izlietoti līdzekļi. Tas ir liels apkaunojums, un patiesībā tas nesmukums no šīs te izrādes, kas šodien te notiek, piedodiet, būs daudz lielāks nekā tā skāde, ka jūs zināsiet, kādā vietā pašvaldības vadītājs izvēlēsies tomēr sadarbības modeli. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis. Otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Paldies cienītajiem debatētājiem. Beidzot man ir pilnīgi skaidra iesniegtā priekšlikuma jēga.
Atļaušos izcelt dažus vārdus: “Lai mūsu vērtības būtu arī viņu vērtības.” Tas ir ļoti patīkami. Tātad to, kas pieder man, uz to varētu pretendēt arī vēl kāds.
Un vēl viens teikums: “Visas metodes būtu labas, lai šādus mērķus sasniegtu.” Nu tad ir ļoti skaidrs. Tā ir skaidra, atklāta, godīga valoda. Bet vai mēs būsim ar mieru, ka mūsu vērtības kļūs par viņu vērtībām, par to man ir lielas šaubas.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie deputāti! Urbanoviča kungs! Šis priekšlikums nav domāts faktiski un nav jāapskata šī likuma ietvaros. Latvijas Satversme neaizliedz dibināt dažādas padomes, apvienības, un var vietējā pašvaldībā būt kaut vai trīs dažādas padomes. Man, piemēram, ļoti patīk Šveice un man patīk Lugāno, tur ir ezers, bet problēma ir tā, ka, piemēram, Šveicē pat trešajā paaudzē dzimuša iebraucēja bērni nevar kļūt par pilsoņiem. Diemžēl Šveicē noraidīja referendumā šādu kārtību. Bet es gribu Latvijā izveidot Šveices nepilsoņu padomi. Vai man kāds var aizliegt, vai Latvijas Satversme var aizliegt man kaut ko tādu dibināt? Mēs varam dibināt šīs padomes saskaņā ar Latvijas Satversmi, un šīs tiesības jums ir dotas. Tātad jautājums ir pavisam cits: ja jūs gribējāt iesniegt priekšlikumu, jums vajadzēja ierakstīt, ka ir nepilsoņu padomes, kuras nodarbojas, piemēram, ar padomu došanas skolu valdei vai vēl kaut kam. Un tad būtu skaidrs, kāda šai padomei ir jēga.
Otrs. Katrs pašvaldības vadītājs, tāpat kā Ministru prezidents un tāpat kā Valsts prezidents laiku pa laikam, un Ventspilī, jūs zināt, ka šī sistēma darbojas, ja viņi grib, viņiem likums neaizliedz aicināt arī dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvjus uz konsultācijām, un viņi var šādas te padomes dibināt bez jebkāda likuma. Un šādu nepilsoņu padomju vai sabiedrisko organizāciju pārstāvji tiek jau ieaicināti konsultācijās. Tas nav jāieraksta šajā likumā, jo tam ir jābūt brīvprātības principam.
Ja mēs ierakstām to kā normu, tad katrā vietā tas jau kļūst par likumu, un tas ir jādara obligāti. Es saku vēlreiz: Satversme to neaizliedz, katrs to var darīt, un nekādā veidā tas nav jāuzspiež ar varu. Ja jūs gribat precizēt šo te pantu un jūsu priekšlikumu, tad jums ir precīzi jāpasaka skaidri un gaiši, ka tas ir vajadzīgs, lai, piemēram, tajās pašvaldībās, kur bijušie PSRS pilsoņi ir vairākumā, viņiem ir tiesības izmainīt izglītības, skolu valdes darbu, teiksim, noteikt varbūt... kas būs skolu direktori, ietekmēt šo te visu politiku kaut kādā veidā un tā tālāk.
Līdz ar to es tomēr aicinu šo te priekšlikumu noraidīt, jo tam pašreiz nav nekādas nozīmes. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Kolēģi! Redzat, ko nozīmē reiz Saeimai kļūdīties. Tad, kad noteicošais Saeimā bija “Latvijas ceļš”, kurš tagad mēģina atdzimt no pelniem, un cilvēki jau piemirsuši šo to, derētu viņiem atcerēties, ko šis “Latvijas ceļš” ir sastrādājis Latvijā. Tad, lūk, viņi toreiz panāca šo nepilsoņu statusu Latvijā. Un tagad mēs katru plenārsēdi, katru dienu mokāmies ar viņiem, stundām ilgi mēs debatējam par šīm lietām un netiekam galā. Un vēl ilgi netiksim galā, jo, redziet, pusmiljons nepilsoņu vēl atrodas Latvijā. Tur jau ir tā bēda!
Un tagad mēs diskutējam, ļoti pastiprināti esam sākuši diskutēt par Minoritāšu konvenciju, gribam to pieņemt. Pasarg Dievs! Atkal varam kļūdīties, ārkārtīgi kļūdīties, un pēc tam vairs nebūs labojams, tāpat kā šo nepilsoņu statusu mēs vairs nevaram izsvītrot. Viņiem jau ir iedotas pases! Bet Latvijas likumi runā skaidri un gaiši arī par šiem nepilsoņiem. Likumos ir paredzēta sava vieta gan pilsonim, nepilsonim, ārvalstniekam, bezvalstniekam. Un velti jūs te tagad nākat un raudat, un prasāt atkal jaunas tiesības šiem cilvēkiem, kuri pēc okupācijas izbeigšanās palika šeit, Latvijā. Lūk, te ir tā milzīgā kļūda!
Un, redziet, jūs taču kreisajā flangā ievēlēja Latvijas pilsoņi. Bet kādas intereses jūs aizstāvat? Es atkal un atkal jums to atgādināšu. Urbanoviča kungs, pēc intervijas, manas intervijas “Latvijas Avīzē”...
Sēdes vadītāja.
Tabūna kungs, lūdzu, par konkrēto priekšlikumu!
P.Tabūns.
...Mandātu un iesniegumu komisijai iesniedzāt iesniegumu, lai mani sodītu. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Bet jūs
taču pārstāvat un esat faktiski
“Maskavas rupors”! (Starpsaucieni: “Pareizi!”)
Sēdes vadītāja.
Tabūna kungs, ja jūs nerunāsiet par konkrētu tematu, mēs atslēgsim jums mikrofonu!
P.Tabūns.
Un to es atkārtoju arī šodien. (Starpsauciens: “Sen jau vajadzēja!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šai diskusijai nav pārāk lielas jēgas, jo mēs jau visi zinām kolēģa Tabūna pārliecību: faktiski viņš apšauba to, kas ir ierakstīts Latvijas Satversmē un Latvijas likumos. Bet tas lai paliek.
Pēc lietas būtības. Es nevaru piekrist Kiršteina kunga teiktajam, ka šis priekšlikums būtu jāformulē savādāk. Nē! Te viss ir pateikts pilnīgi precīzi tā, kā vajag. Un jūsu zināšanai, Kiršteina kungs, šādas konsultatīvās padomes jau šobrīd faktiski pastāv veselā virknē Latvijas pašvaldību – gan Ventspilī, gan Rēzeknē, gan Liepājā, gan arī citās pašvaldībās. Un tas ir pilnīgi pašvaldības kompetencē – noteikt šādu konsultatīvo padomju pilnvaras, pienākumus un tā tālāk. To nevajag ierakstīt likumā. Likumā jāieraksta pats fakts.
Es domāju, ka mēs vienkārši izliekamies, ka šādas lietas nepastāv. Mēs gribam izlikties, ka nepilsoņi nepastāv, ka viņi nav nodokļu maksātāji, ka viņiem nav nekādas darīšanas un ka viņiem nav... nevar būt nekādas ietekmes un nekādas intereses attiecībā uz pašvaldību darbu. Tā tas nav! Mēs visu laiku sakām, ka nevajadzētu politizēt pašvaldību darbu. Tieši tā! Nevajag politizēt. Tas ir saimnieciskais orgāns, kam jānodarbojas ar visu iedzīvotāju, visu nodokļu maksātāju lietām. Un es domāju, ka tas būs pilnīgi normāli, ja arī nepilsoņiem būtu tiesības izteikt savu viedokli un konsultēties.
Runa nav par lēmumu pieņemšanu. Protams, ka lēmumu pieņemšanā piedalās tikai pilsoņi. Bet, lai šie lēmumi būtu efektīvāki, lai šajos lēmumos ņemtu vērā arī visu iedzīvotāju – nodokļu maksātāju – intereses, šādas konsultatīvās padomes ir ļoti lietderīgas. Un prakse to jau pierādīja, jo, kā es jau teicu (es vēlreiz gribu uzsvērt), ka vairākās pašvaldībās šādas konsultatīvās padomes ļoti efektīvi darbojas, turklāt neatkarīgi no tā, kuri politiskie spēki ir pie varas konkrētajā pašvaldībā. Tātad es domāju, ka ir jau laiks beigt izlikties, ka nepilsoņi nepastāv. Ir laiks beigt nodarboties tikai ar politiskām lietām. Protams, pirms pašvaldību vēlēšanām visiem gribas demonstrēt savu stāju – savu politisko, ideoloģisko stāju. Bet tas ir neefektīvi, un tas ir vienkārši kaitīgi pašvaldību efektīvam darbam.
Tāpēc priekšlikuma iesniedzējs Urbanoviča kungs ierosina vienkārši atzīt reālo situāciju un paredzēt ar likumu. Un neko citu! Un tāpēc es domāju, ka visas šīs vaimanas par to, ka, redziet, tas var sagraut Latvijas neatkarību un tā tālāk, nu tas vienkārši nav nopietni.
Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins – otro reizi.
A.Kiršteins (TP).
Godājamais Cileviča kungs! Jūs par trīs gadiem nokavējāt savu priekšlikumu ar jūsu frakciju. Jūs nepamanījāt, ka mēs esam Eiropas Savienībā. Jūs nepamanījāt vienu lietu, un arī Urbanoviča kungs, ka rītdien jūs varat strādāt jau Luksemburgā. Eiropas Savienībā izstrādā veselu rindu dokumentu, Kastēna kungs varēs jums apliecināt, par trešo valstu pilsoņu tiesībām. Trešo valstu pilsoņi ir tie, kuriem nav kādas no Eiropas Savienības valstu pilsonībām, bet ir darba un uzturēšanās atļauja Eiropas Savienībā. Un viņi var braukāt pa šo Eiropas Savienību un strādāt, tāpat kā katrs Eiropas Savienības pilsonis var strādāt, kur viņš grib, un maksāt nodokļus.
Jūs nākat un stāstāt muļķības, ka nodokļu maksāšanai ir kaut kāds sakars ar vietējo pašvaldību vēlēšanām vai ar vietējo pašvaldību konsultēšanu.
Ja jūs Luksemburgā strādāsiet rītdien un maksājiet savus nodokļus, vai jūs tiešām ticiet, ka jūs varat ietekmēt kaut kādas, teiksim, Luksemburgas pilsētas pašvaldības darbu vai konsultēt Luksemburgas izglītības sistēmu? Vai jūs, nopērkot tramvaja biļeti, iekāpjat tramvajā un pasakiet, uz kurieni jūs gribat braukt un pa kurām sliedēm? Nu, neesiet taču naivs! Ja jūs tik ļoti mīlat Amerikas Savienotās Valstis, kur pārceļas miljoniem bijušo PSRS pilsoņu, tur minimums 7 gadi ir jānodzīvo, lai jūs dabūtu pilsonību. Vai jūs tiešām ticat, ka jūsu priekšlikumus par krievu vidusskolām, teiksim, kāds uzklausīs? Nu, taču neesiet naivi un nestāstiet šīs muļķības! Un sakiet godīgi saviem vēlētājiem, ka Eiropas Savienībā jūs varat maksāt nodokļus katrā valstī. Un vēl jo vairāk: Latvija ir noslēgusi pašreiz ar tām valstīm, kas nav Eiropas Savienībā, līgumu par dubulto nodokļu neaplikšanu. Tā ka jūs varat savus nodokļus maksāt tagad arī Ķīnā, arī varat maksāt savus nodokļus, teiksim, Norvēģijā un tā tālāk. Un tam nav absolūti nekāda sakara ne ar vietējo pašvaldību darbu, ne ar vietējo izglītības sistēmu. Nu, nemuļķojiet cilvēkus šeit! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs – otro reizi.
B.Cilevičs (TSP).
Augsti godātais Kiršteina kungs! Man šķiet, ka es biju pietiekoši diplomātisks savā runā. Jūs lietojāt daudz nediplomātiskākus vārdus – muļķības un tā tālāk. Tāpēc es esmu spiests atbildēt jums. Jūs esat ignorants, jūs nezināt, kas ir ierakstīts tajā direktīvā, uz ko jūs atsaucāties. Jūs nezināt, ka aptuveni pusei Eiropas Savienības dalībvalstu nepilsoņiem ir tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem pašvaldībās. Visās Ziemeļvalstīs, Igaunijā, Lielbritānijā un vairākos Šveices kantonos, dažās Vācijas zemēs un tā tālāk. Jūs vienkārši nezināt, par ko jūs runājat.
Un kas attiecas uz nepilsoņiem, viņi automātiski nesaņem šādas tiesības, ko paredz Eiropas Savienības direktīvā par trešo valstu pilsoņiem. Tur ir diezgan sarežģīta procedūra. Latvijas nepilsoņiem ir absolūti cits juridiskais statuss, un līdz ar to tā ir absolūti cita lieta. Diemžēl man ir pārāk maz laika, lai detalizētāk par visu to pastāstītu, bet nevar pielīdzināt nepilsoņus imigrantiem. Arī Latvijas likumdošanā ir paredzēts cits juridiskais statuss tiem cilvēkiem, kas strādā Luksemburgā vai kaut kur citur, un Latvijas nepilsoņiem. Un jūs to ļoti labi zināt. Un jūs, nevis es, muļķojat radioklausītājus, izmantojat to, ka varbūt ne visiem cilvēkiem ir pieejama visa informācija, kas ir pieejama jums un ir pieejama man. Diemžēl jūs šādu iespēju neizmantojat.
Es aicinātu jūs, Kiršteina kungs, tomēr lasīt dokumentus, uz ko jūs atsaucaties, un tomēr nemelot cilvēkiem, jo tā ir pietiekoši sarežģīta lieta.
Vēlreiz gribu uzsvērt: jādzīvo saskaņā ar Latvijas Satversmi un Latvijas likumiem. Un šis priekšlikums ir pilnīgi saskaņā gan ar Latvijas likumdošanu, gan ar praksi, ar praktisko dzīvi. Un šādas padomes jau pierādīja savu efektivitāti, un netraucējiet pašvaldībām darīt savu darbu. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 31. – deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 73, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
32.priekšlikums – Tautas partijas frakcijas. Daļēji atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 33.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
34. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
35. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijas atzinums – noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
36. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
37. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
38. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
39. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
40. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
41. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
42. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
43. – Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
44. – deputāta Radzeviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
45. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts, skatīts 46.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 45. un 46.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
47. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
48. – Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
49. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
Un 50. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 1, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Eiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas konvenciju”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Ārlietu komisijā otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Tātad es aicinu jūs atbalstīt otrajā lasījumā likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums “Par Eiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas konvenciju” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Starptautiskā kriminālā tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai līgumu par liecinieku, kuri liecinājuši vai liecinās starptautiskā tribunāla procesā, un, ja nepieciešams, to tuvāko radinieku pārvietošanu uz Latvijas Republikas teritoriju”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Tā kā, kolēģi, otrajam lasījumam arī priekšlikumi Ārlietu komisijā nav saņemti, aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.
I.Solovjovs.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Cienījamā prezidija priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3721, un tas būs likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”, kas sagatavoti otrajam lasījumam.
1.priekšlikums – ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
2. – ekonomikas ministra priekšlikums. Viedoklis – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
3. – Radzeviča kunga priekšlikums. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
4. – deputātes Seiles un deputāta Kalniņa priekšlikums. Viedoklis ir neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
5. – ekonomikas ministra priekšlikums, kuru es ar parlamentārā sekretāra tiesībām atsaucu, un aicinu balsot par 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumu, bet šis priekšlikums ir izklāstīts uz šīm lapām, kas bija izliktas šodien uz galda kā 15.a un 16.a lappuses. Komisijas viedoklis ir atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Pret 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumu – deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
9. – ekonomikas ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
10. – ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
11. – ekonomikas ministra priekšlikums. Viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
13. – ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
Dz.Zaķis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 22.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 22.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Komisija ir saņēmusi 11 priekšlikumus, kuri ir izskatīti komisijas sēdē.
1.priekšlikums. Iesniedza Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
2.priekšlikums. Komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
3.priekšlikumu iesniegusi komisija. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
4.priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
5.priekšlikums. Aizsardzības ministra Einara Repšes priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
6.priekšlikums. Komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
7.priekšlikums. Komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
8.priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
9.priekšlikums. Iesniedza Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
10.priekšlikums. Tieslietu ministres Vinetas Muižnieces priekšlikums. Priekšlikums atbalstīts 11.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītāja.
Pret 10. un 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 28.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 28.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Pēteris Kalniņš.
P.Kalniņš (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija minētajā likumprojektā – “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” – saņēma un izskatīja 29 priekšlikumus, no kuriem 1. iesniedza Ministru kabinets. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
2. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
3. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
4. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem pret minētajiem priekšlikumiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
6. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
8. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
9. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
10. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
11. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
12. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot 13.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem pret minētajiem priekšlikumiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
14. – Ministru kabineta priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāte Ināra Ostrovska.
I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Cienījamie deputāti! 14.priekšlikumā Ministru kabinets ir izvirzījis tiešām ļoti prātīgu šo priekšlikumu. Būtībā tur ir pateikts, ka šie dzīvnieki, kuriem nav saimnieka, bet kuri ir sterilizēti un kuri uzturas dzīvojamo māju tuvumā ne tālāk par 200 metriem, nav uzskatāmi par klaiņojošiem dzīvniekiem.
13.pantā ir pateikts, ka pašvaldība un speciālie dienesti var izķert šos dzīvniekus. Bet atcerēsimies to, ka cilvēki, kuriem nav šo dzīvnieku, bet viņi kopj šos dzīvniekus, tos, kuriem jau ir veikta šī sterilizācija, tomēr es aicinu šos dzīvniekus saglabāt, atbalstīt šo likumu.
Aicinu jūs būt visiem līdzjūtīgiem. Nevarētu būt tā, ka šodien tomēr mums nav daudz šo speciālo dienestu, cilvēki nav apmācīti. Un, ja tas dzīvnieks ir ticis ārā un viņš ir sterilizēts, viņš nevairo savu nākamo paaudzi un atrodas turpat pie mājas, saglabāt šiem dzīvniekiem šo dzīvību.
Es aicinu būt saprotošiem, tomēr piekrist šim Ministru kabineta priekšlikumam un to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Jā, es pilnīgi piekrītu Ostrovskas kundzes argumentiem. Un patiešām īsti nav skaidrs, kāpēc šis pilnīgi prātīgais priekšlikums tika noraidīts. Un tas ir patiešām ļoti būtiski. Jo, ja mēs pareizi izpratīsim komunismu un pratīsim aizstāvēt dzīvniekus, tad ir lielas cerības, ka arī pret cilvēkiem mēs iemācīsimies attiekties līdzīgi. Ja jau šobrīd ir ļoti labi, ka labējās partijas rūpējas par dzīvniekiem vairāk nekā par dažām cilvēku kategorijām, tad tas ir solis pareizajā virzienā.
Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt Ministru kabineta piedāvāto priekšlikumu! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 14. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 3. Priekšlikums ir atbalstīts.
P.Kalniņš.
15. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
16. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
17. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
18. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot 19. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
20. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
21. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
22. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
23. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
24. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
25. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot 26. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
27. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
28. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
29. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
Lūdzu kolēģus atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
P.Kalniņš.
28.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 28.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” un alternatīvais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, un komisija diezgan lielā vienprātībā atbalstīja tādu priekšlikumu, ka jāsagatavo alternatīvais priekšlikums, jo piedāvājums – nodefinēt par mazo alus darītāju, ražotāju tādu, kuram ir ražošanas apjoms gadā 200 000 hektolitru, – tas ir pārspīlēts, jo faktiski tas nozīmē, ka Latvijā ir tikai pāris alus darītavu, kuras nepakļautos šai samazinātajai akcīzes likmei, kā arī spēkā stāšanās termiņi un arī kārtība, kas būtu jānosaka Ministru kabinetam, nebija paredzēta. Līdz ar to komisija noraidīja grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”. Tas ir dokuments nr.1040.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Mums ir jābalso par abiem likumprojektiem. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, ko iesnieguši deputāti. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 65, atturas – 5. Likumprojekts nav atbalstīts.
Lūdzu deputātus balsot par alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pirmajā lasījumā, ko iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Alternatīvais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
A.Slakteris.
22.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 22.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par cīņu pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas apdraud to finanšu intereses”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Šis nolīgums aptver administratīvo palīdzību un tiesisko sadarbību, aizsargājot Kopienas finansiālās intereses un noteiktās dalībvalstu finansiālās intereses.
Es jūs aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā komisijas vārdā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
I.Solovjovs.
Tātad 18.februāris…23.
Sēdes vadītāja.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 23.februāris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos Protokolu par smagajiem metāliem”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Nu pats nosaukums pats par sevi jau izsaka visu savu būtību. Tātad Ārlietu komisija izskatīja šo jautājumu pirmajā lasījumā, un es aicinu komisijas vārdā atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
I.Solovjovs.
Arī 28.februāris.
Sēdes vadītāja.
23.februāris?
I.Solovjovs.
23.februāris, piedodiet!
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 23.februāris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Pirms mēs tālāk izskatām sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jāņa Lagzdiņa, Mihaila Pietkeviča, Dzintara Jaundžeikara, Elitas Šņepstes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu – izskatīt Saeimas 2005.gada 17.februāra sēdes darba kārtību bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Turpinām darba kārtības izskatīšanu.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā”.
1. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisijas lēmums – neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie deputāti! Es aicinu pievērst uzmanību manam necilajam priekšlikumam, kurš varbūt būtu Latviju paglābis no ļoti daudzām nelaimēm, ja, piemēram, šāds likums darbotos 1940.gadā.
Mans priekšlikums faktiski ir jāuzskata kā mazs brīdinājums tiem cilvēkiem, kuri saņem īslaicīgu uzturēšanās atļauju Latvijā, jau zinot, ka viņi lūgs šo atļauju pagarināt, mēs zinām, ka mums ir termiņa uzturēšanās atļaujas līdz pieciem gadiem un līdz desmit gadiem. Un mēs zinām arī, ka, lai paliktu, teiksim, un pretendētu uz pilsonību vai dzīvotu ilgāk, ir jābūt valodas zināšanām, kuras tiek pārbaudītas komisijā, bet, lai pašā sākumā dažiem cilvēkiem nebūtu ilūziju, ka Latvija ir iebraucamā vieta, ka tiem, kas šeit grib uzturēties, teiksim, ilgāk vai nu par trīs mēnešiem, varbūt par mēnesi ilgāk, jo es aicinu manu šo 1.priekšlikumu skatīt kopā arī ar 10.priekšlikumu – Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā šī deklarācija tiek izstrādāta un pieprasīta, es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, lai cilvēks, kas domā šeit, Latvijā, dzīvot, nebūdams pilsonis, ievērotu trīs elementāras lietas – viņš mācītos valsts valodu, vismaz censtos to mācīties, kā arī censtos cienīt Latvijas likumus un tradīcijas.
Kāpēc es šeit esmu ierakstījis – Latvijas Republikas likumus, tradīcijas un kultūru? Ja šāda deklarācija būtu spēkā, tad tie Latvijas iedzīvotāji, kas atceras, ka, piemēram, pirms kara Latvijas Pareizticīgo baznīca svinēja savus svētkus pēc jaunā stila, nenāktu šeit ar priekšlikumiem, kas tiek ievazāti no citām valstīm, piemēram, un jauc mūsu ierastās tradīcijas un kārtību, un piedāvā svinēt veselu rindu valsts svētku pēc cita kalendāra. Mēs zinām, ka katrā valstī ir savas tradīcijas. Ķīnieši svin savu jauno gadu, musulmaņi svin ramadanu, bet nevajadzētu pārnest uz Latviju visas pasaules tradīcijas un kultūru, un tāpēc es aicinu atbalstīt manu projektu un neuztraukties, jo man, es vēlreiz uzsveru, 10.priekšlikumā ir teikts, ka Ministru kabinets izteiks sīkāk, kādā veidā tiek sakārtotas visas šīs lietas.
Paldies! Aicinu atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Savukārt es aicinu neatbalstīt deputāta Kiršteina priekšlikumu, jo priekšlikumam nav nekādas juridiskas slodzes. Nav skaidrs, par kādu deklarāciju ir runa, un nedrīkst prasīt no tā sauktajiem nesenajiem imigrantiem tās pašas prasības un to pašu, ko mēs prasām no Latvijas pilsoņiem. Tas būtu nepareizi un būtu absurds.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par
1. – deputāta Kiršteina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 17, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
E.Jaunups.
2. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijas lēmums – neatbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Jaunups.
3. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijas lēmums – neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mana priekšlikuma būtība ir šāda: aizvietot pretendentam uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju obligātos eksāmenus valodā ar obligātu valodas kursu, kurus organizē valsts, apmeklēšanu.
Un šeit var redzēt divas pilnīgi pretējas pieejas sabiedrības integrācijai. Pirmā – trula pieeja kazarmu disciplīnas garā, kuru piedāvā Saeimas vairākums. Otrā – civilizēta eiropeiska pieeja, kuru kolēģiem deputātiem bija iespēja novērot viņu iecienītajos ārzemju komandējumos.
Cilvēku, kurš nav nokārtojis eksāmenu, var vardarbīgi izšķirt ar dzīvesbiedri vai vecākiem. Lielisks līdzeklis, kas ļaus ieaudzināt mīlestību pret latviešu valodu, līdzeklis, kas jau daudzkārt tika pielietots attiecībā pret nepareizas tautības Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem. Līdzeklis, kuru droši var klasificēt kā krimināli sodāmu rīcību, kas kurina starpnacionālo naidu.
Es pat nerunāju par turpmākajiem grozījumiem tajā pašā likuma pantā, kurus iesniedza kolēģi no TB/LNNK. Viņu būtība ir vienkārša. No eksāmeniem tiek atbrīvoti mirušie un tie, kuri atrodas uz nāves robežas. Kārtību, saskaņā ar kuru mirušie tiek atbrīvoti no obligātās pārbaudes, nosaka Ministru kabinets. Un šādus grozījumus atbalstīja atbildīgā komisija.
Dāmas un kungi! Neticiet tam, ka TB/LNNK atrodas opozīcijā. Neņemiet vērā strīdus par vietu Saeimas Prezidijā. Patiesībā TB/LNNK ir vienīgā Latvijas partija, kurai mūsu valstī pieder reālā vara.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Kā redzat, šis te 24.panta 5.daļas teksts ietver jēdzienu “ārzemnieks”. Ārzemnieks ir ārzemnieks. Viņam var būt dažādas tautības, un nevajadzētu šeit nākt un vienmēr uzsvērt kaut kādu naidu pret kaut kādu tautību un visu laiku runāt par tautībām. Vienreiz vajadzētu saprast, ka dažādu tautību pārstāvji var būt vienas valsts pilsoņi, un šķiet, ka tas nav nekas jauns.
Tālāk. Ārkārtīgi īpatnējs priekšlikums. Iedziļinieties, lūdzu, tekstā!
Dosim tādam ārzemniekam pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja viņš ir apmeklējis valsts rīkotos valsts valodas kursus. Ko viņš tur ir darījis, tam nav nekādas nozīmes. Viņš ir apmeklējis.
Savā laikā PSRS bija tādi virsnieku mūžīgie kursi, no kuriem katrs centās izvairīties, kā mācēja. Bet, ja nu viņš tur piedalījās šajos kursos, tad bieži vien galvenais bija atzīmēties ar krustiņu un pēc tam kaut kādā veidā aizmukt prom no turienes.
Tā ka ir ārkārtīgi jocīgi. Kāda ir jēga no apmeklēšanas? Ko viņš ir ieguvis pēc šīs apmeklēšanas? Par to šinī priekšlikumā runas nav.
Un šķiet, ka 5.daļas tekstā skaidri ir pateikts: “...turklāt apguvis vispārējās vidējās izglītības pilnu programmu, mācoties valsts valodā.” Apguvis programmu, nevis apmeklējis! Ir liela starpība starp šiem diviem vārdiem.
Un es tiešām aicinu... Labi, te ir dažādi domājoši deputāti. Bet, ja jūs gribat pierādīt savu taisnību, tad vajag tomēr ar kaut kādu pamatojumu. Jo šāds te priekšlikums gribot negribot izraisa domas par to, ka cilvēks tēlos, ka viņš mācās, tāpat kā viens otrs diemžēl reizēm saņem dokumentu, kas apliecina kaut kādas viņa zināšanas, kuru faktiski nav.
Tātad šis priekšlikums varētu būt iztulkots kā tāds, kas aicina uz fiktīvu dokumentu saņemšanu un uz zināšanu viltus demonstrēšanu, nevis uz patiesu vēlēšanos apgūt valsts valodu.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Ja nē, lūdzu deputātus balsot par 3. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 66, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Jaunups.
4. – deputāta Rasnača priekšlikums. Komisijas lēmums – atbalstīt.(Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 17, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.
E.Jaunups.
Līdz ar to ir atbalstīts faktiski arī 5. – deputāta Grīnblata priekšlikums, kurš bija iekļauts 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
6. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijas lēmums – neatbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 70, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Jaunups.
7. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijas lēmums – neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
8. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisijas lēmums – neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie deputāti! Mans priekšlikums radās kā atbildes reakcija uz 34.pantu, kurā ir teikts, kas nevar saņemt uzturēšanās atļauju. Un 34.pantā bija precīzi teikts, ka ārzemnieks, ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu kāda nozieguma izdarīšanā, nevar saņemt šo atļauju. Bet tālāk ir teikts: “...ja viņam nav dzēsta sodāmība.”
Un, tā kā es neesmu šeit pierakstījis, ka ir dzēsta sodāmība, tad es lūdzu noņemt... es noņemu savu priekšlikumu un iesniegšu uz trešo lasījumu to sakārtotu, pilnveidotu.
Paldies! Bet ideja ir tāda, ka, ja jau nevar ārzemnieks iebraukt, bandīts, kas ir sēdējis cietumā, tad arī uzaicinātājs bandīts nevar šo uzaicinājumu sūtīt. Tāda ir ideja. Vai nu abi bandīti, vai neviens. Tāpēc es sakārtošu uz trešo lasījumu.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs. Sāk debates.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Ir vispārzināmi juridiskie principi: cilvēku var sodīt tikai saskaņā ar tiesas spriedumu. Tikai tiesa var atzīt cilvēku par vainīgu, un sods var būt tikai tāds, kāds ir paredzēts tiesas spriedumā.
Šeit Kiršteina kungs faktiski ierosina paredzēt vēl papildu sodu cilvēkam, kas tika notiesāts. (Starpsauciens: “Viņš noņēma priekšlikumu!”) Tā ka ļoti labi, ka tas ir noņemts, bet ļoti slikti, ka šādi priekšlikumi tiek iesniegti. Jo, protams, nu, mums tomēr jātur prātā kaut kādi vispārējie juridiskie principi. Un es domāju, ka šādi priekšlikumi... nu vienkārši tas ir kauns mūsu parlamentam, ka mums jāskata nopietni šādi priekšlikumi.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu ieslēgt viņam mikrofonu! Par procedūru.
A.Kiršteins (TP).
Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ja es esmu noņēmis savu priekšlikumu, tad debates vairs par to nenotiek. Un es gribētu arī Cileviča kungam atgādināt, ka es esmu ierakstījis “saskaņā ar tiesas spriedumu”. Tā ka nevajag nākt šeit un muļķot!
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Tā kā debates vēl nebija slēgtas, debates varēja arī turpināt. Un tagad debates mēs slēdzam.
Vai komisijai ir kaut kas piebilstams vai nav? Paldies.
E.Jaunups.
9. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijas lēmums – neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
10. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisijas lēmums – neatbalstīt. Lūdz balsot!
Sēdes vadītāja.
Aleksandrs Kiršteins (Zālē troksnis.) (No zāles deputāts A.Kiršteins:Noņemu!”) Jūs nevēlaties... Jūs noņemat?
Atklājam debates. Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Tātad, ja es pareizi sapratu, šo priekšlikumu Kiršteina kungs nenoņem. Ziniet, es domāju, ka mums jābūt pilnīgi skaidram priekšstatam par to, kas šobrīd notiek. Šeit ir paredzēts, ka Ministru kabinetam būs jāpieņem noteikumi, kā būtu jārīkojas ar šādām deklarācijām. Protams, es pilnīgi piekrītu Agešina kungam, ka nekādas juridiskas nozīmes šādām deklarācijām nav un nevar būt.
Faktiski ir paredzēts, ka jebkurš cilvēks, kas nebūt nepretendē uz Latvijas pilsonību, bet pretendē tikai uz uzturēšanās atļauju, parakstās, ka viņš izpildīs praktiski tādus pašus nosacījumus, kas tiek izvirzīti, lai iegūtu Latvijas pilsonību, jo palasiet, kas te ir rakstīts! Ka viņš apgūs valsts valodu, ka viņš cienīs tradīcijas, bet ar to arī pietiek, lai nokārtotu naturalizācijas eksāmenus un iegūtu Latvijas Republikas pilsonību. Tātad faktiski notiek tā, ka mēs nosakām absolūti vienlīdzīgus nosacījumus gan Latvijas pilsonības iegūšanai, gan arī uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Protams, var tur strīdēties par interpretāciju un tā tālāk, bet nu faktiski tā tas ir. Un kas notiks tālāk? Kārtējo reizi Ministru kabinetam būs jālabo mūsu brāķis.
Es gribu jums atgādināt, kas notika pavisam nesen. Pagājušajā nedēļā, ja nemaldos. Ministru kabinets pieņēma jaunu noteikumu redakciju par valodu lietošanu informācijā. Un faktiski Ministru kabinetam bija arī šajā gadījumā jālabo tas brāķis, ko pieļāva iepriekšējā Saeima, jo mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, saskaņā ar Eiropas Savienības nosacījumiem nevar būt nekāda diskriminācija arī pēc valodas principa zināmos jautājumos. Tie noteikumi, kurus mēs pieņēmām un it kā saskaņojām ar Eiropas Komisiju, tomēr tagad izrādījās, ka nebūt neatbilst Eiropas Savienības principiem. Tas jau negāja caur parlamentu. Tas bija diezgan klusi, nemānāmi Ministru kabineta līmenī, un bija jālabo šis nosacījums, lai novērstu to diskrimināciju, ko Eiropas Savienība aizliedz. Arī šī redakcija nemaz tik būtiski neatšķiras no iepriekšējās redakcijas, bet tomēr es domāju, ka mums būtu jāpievērš uzmanība šādai situācijai.
Un, ja jau Kiršteina kungs tik ļoti grib karot par valsts valodas pozīcijām, tad varbūt viņam vajadzētu apstrīdēt šo noteikumu jauno redakciju, ko pieņēma Ministru kabinets.
Faktiski, atbalstot šo priekšlikumu, mēs vēlreiz provocējam absolūti līdzīgu situāciju. Kas ir šī deklarācija? Vai tas ir paredzēts Eiropas Savienības kopējā migrācijas un patvēruma politikā. Es domāju, ka tas var izraisīt ļoti lielas problēmas. Varbūt ne rīt, varbūt parīt, varbūt nākamgad, bet mēs atkal šeit nostādām jaunas mīnas un atkal apgrūtinām sev dzīvi. Un atkal, nu faktiski, ja sauktu lietas īstajā vārdā, tas būtiski bojā Latvijas imidžu mūsu Eiropas Savienības partneru vidū.
Un es uzreiz gribu pateikt: ja Kiršteina kungs ar viņam piemītošo ignoranci tūlīt šeit nāks un arī stāstīs, ka tur nekādu pretrunu nav, nu kārtēji reizi dzīve parādīs, ka tās ir muļķības, ka Kiršteina kungs atkal nezina to priekšmetu, par ko viņš spriež.
Tātad kas notiks tālāk? Ministru kabinets būs spiests pieņemt kaut kādus noteikumus, varbūt to novilcinās, bet noteikti tās deklarācijas, kas būs paredzētas Ministru kabineta noteikumos, nu būs kaut kāds tukšs papīrs, kas it kā būs jāpilda. Bet viņi kaut ko izdomās, lai to likumu kaut kā apietu, mūsu pieņemtās muļķīgās normas.
Bet, protams, es saprotu, ka pirms vēlēšanām visi labējie deputāti grib demonstrēt savu patriotisko nacionālo stāju. Nu dariet to! Bet jūs faktiski apgrūtināt dzīvi paši saviem ministriem. Un tas ir viss!
Tā ka es domāju, ka vēl nav par vēlu labot savas kļūdas, ja ne šobrīd, tad mums tāpat būs jālabo pēc kāda brīža vai Ministru kabinetam būs jātiek galā ar šo papildu problēmu. Nu ja izliksimies, ka mēs esam tik lieli patrioti, ka mēs visu labāk par visiem zinām. Nu bet diemžēl tā būs kārtējā mūsu muļķība.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Bija trīs lietas, deputātu kungi un dāmas, bet nu ir četras. Pirmkārt, Cileviča kungs visu zina labāk, kā jūs sapratāt. Otrkārt, Cileviča kungs, šī nav mana ideja. Šī deklarācija ir līdzīga. Līdzīgs dokuments ir jāparaksta Austrijā. Tie cilvēki, kas strādā Latvijā, piemēram, starptautiskajos uzņēmumos vai Western Union, vai kādā bankas filiālē, tiek pārcelti darbā uz gadu uz Vīni, un es biju ārkārtīgi pārsteigts, ka pirmais, kas viņiem ir jādara, ir jāparaksta deklarācija, ka viņi iemācīsies vācu valodu, cienīs Austrijas tradīcijas un kultūru. Tas ir pirmkārt.
Otrkārt, Cileviča kungs, šādu deklarāciju es ieteiktu Ministru kabinetam likt parakstīt pēc trīs mēnešiem. Lai kļūtu par pilsoni, ir jānodzīvo pieci gadi, kā jūs zināt, nevar būt tiesāts un tā tālāk. Tā ka ir atšķirības.
Un trešais, ko es vēl gribēju pateikt. Ja šāda deklarācija būtu LPSR laikos, tad Latvijai cauri pēc Otrā pasaules kara nebūtu izbraukuši četrarpus miljoni. Četrarpus miljoni cilvēku, pēc statistikas datiem LPSR īsāku vai ilgāku laiku dzīvoja Latvijā, nemācoties latviešu valodu, necienot vietējo kultūru, uzspļaujot vietējām tradīcijām. Tā ka nebaidiet, Cileviča kungs, mūs! Aizbrauciet uz Austriju, paskatieties, kā tur darbojas šī sistēma, un tad mēs runāsim.
Paldies. Aicinu atbalstīt! Jo mēs jau esam nobalsojuši 1.priekšlikumu, tad mēs nevaram vairs nobalsot pret 10. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Komisijas vārdā kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 10. – deputāta Kiršteina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 20, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
E.Jaunups.
Līdz ar to arī visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti, aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 13, atturas – 7. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
E.Jaunups.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 25.februāris. Paldies.
Pirms mēs tālāk izskatām sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu – izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 17.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa maiņu likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” trešajam lasījumam, nosakot to līdz šā gada 22.februārim”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Sēdes darba kārtība izmainīta.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi Ministru kabineta izstrādāto un Saeimā iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” un aicina Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
E.Jaunups.
25.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Komercķīlas likumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi un izskatījusi Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Komercķīlas likumā” un aicina Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
E.Jaunups.
25.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 25.februāris.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas likums”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Izskatām uz otro lasījumu iesniegtos priekšlikumus.
1.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
2.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts priekšlikumā nr.4 tāpat kā 3.priekšlikums.
Sēdes vadītāja.
Pret 2., 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
5.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
6.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
7.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
8.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
9.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
11.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
12.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
13.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
14.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
15.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
16.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
17.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
18.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Runājot par 18.priekšlikuma būtību, man gribētos pateikt, ka mēs piedāvājam paplašināt to personu loku, kurām ir tiesības uz zaudējumu atlīdzinājumu, proti, izteikt 6.panta 2.daļu šādā redakcijā: tās personas nāves gadījumā, kurai ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šā likuma noteikumiem, tiesības uz zaudējumu atlīdzību pāriet šīs personas mantiniekiem. Lieta ir tāda un mūsu pamatojums ir tāds, ka absolūti identiska norma jau eksistē. Eksistē likuma “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarītu zaudējumu atlīdzināšanu” 1.pantā.
Un līdz ar to lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nē, lūdzu deputātus balsot par 18. – deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 56, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
19.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
20.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
21.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
22.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
23.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 61, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
24.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
25.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
26.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
27.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
28.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
29.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
30.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
31.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
32.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
33.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
34.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
35.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
36.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
37.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
38.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
39.priekšlikums. Iestrādāts 46.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 39.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
40.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
41.priekšlikums. Atbalstīts un iestrādāts 46. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
42.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
43.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 62, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
44.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
45.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
46.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
47.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
48.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
49.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
50.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
51.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
52.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
53.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
54.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
55.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
56.priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādāts 58.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
57.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
58.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
59.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
60.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
61.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti... Atklājam debates par 61.priekšlikumu. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Mēs piedāvājam izslēgt 20.panta trešajā daļā vārdus “šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams”. Mēs uzskatām, ka iekļaut likumā šādus vārdus ir vienkārši likumdevēja slikts tonis un tas ir pretrunā ar Satversmes 92.pantu, kurā ir teikts, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā, kas nozīmē arī, ka ikvienam ir tiesības pārsūdzēt lēmējiestādes lēmumu.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē. Lūdzu deputātus balsot par 61. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 63, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
62.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
63.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
64.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
65.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
66.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
67.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
68.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
69.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
70.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
71.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
72.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
73.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
74.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
75.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
76.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
77.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
78.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
79.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
80.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
81.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
82.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
83.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
84.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
85.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
86.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
87.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
88.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 66, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
89.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
90.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
91.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
92.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
93.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
94.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
95.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
96.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
Priekšlikumi izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
M.Segliņš.
23.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 23.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputātes Lindas Mūrnieces atsaukšanu no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 8, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputātes Lienes Liepiņas ievēlēšanu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 2, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa maiņu likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” trešajam lasījumam, nosakot to līdz šā gada 22.februārim”.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Jāņa Porieša 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Pāvels Maksimovs.
P.Maksimovs (LPP).
Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi Andra Ārgaļa iesniegumu par to, ka viņš noliek deputāta mandātu.
Nākamais deputāta kandidāts no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Vaira Paegle. Vairai Paeglei ir apstiprinātas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Vaira Paegle ir piekritusi saņemt pastāvīgo mandātu.
Līdz ar to Saeimai jālemj jautājums par deputāta pilnvaru apstiprināšanu nākamajam deputāta kandidātam no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.
Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamais deputāta kandidāts Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabalā ir Kārlis Greiškalns. Komisija saņēmusi iesniegumu, kurā Kārlis Greiškalns atsakās pildīt 8.Saeimas deputāta pienākumus.
Nākamais kandidāts šajā sarakstā ir Aivars Tiesnesis, kurš arī ir atteicies uzņemties 8.Saeimas deputāta pienākumus.
Nākamais deputāta kandidāts no tā paša kandidātu saraksta ir Jānis Porietis. Komisija ir saņēmusi Jāņa Porieša iesniegumu, kurā viņš piekrīt uzņemties 8.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Komisija lūdz atbalstīt lēmuma projektu “Par Jāņa Porieša 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.”
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Jāni Porieti dot Svinīgo solījumu!
J.Porietis (TP).
Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas.
Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 98, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Es apsveicu mūsu jauno kolēģi Jāni Porieti un lūdzu ieņemt vietu Saeimas sēžu zālē!
Es gribu izteikt vislielāko pateicību mūsu kolēģim Andrim Ārgalim, kas diemžēl acīmredzot turpinās darbu kādā citā institūcijā un novēlēt viņam veiksmi un vēlētāju atbalstu!
Paldies! (Aplausi.)
Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Vairai Paeglei!
V.Paegle (TP).
Cienījamie kolēģi! Lūdzu uz īsu sēdi blakus zālē Kanādas un Latvijas parlamentāriešu atbalsta grupu.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (TP).
Ārlietu komisijas dalībniekus lūdzam uz sēdi Ārlietu komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Lindai Mūrniecei!
L.Mūrniece (JL).
Cienījamie kolēģi no Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas! Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas sēde pulksten 12.30 komisijas sēžu zālē!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei!
J.Stalidzāne (LPP).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 11.30 komisijas telpās!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Guntim Bērziņam!
G.Bērziņš (JL).
Godātie kolēģi! Mūsu neformālo darba grupu sakarā ar Komunisma totalitārisma nosodīšanas deklarāciju lūdzu pulksten 11.30 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Marekam Segliņam!
M.Segliņš (TP).
Cienījamie Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti! Mums šodien ir tikšanās pulksten 12.45 komisijas telpās ar NATO Eiropas spēku komandieri.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam vēlreiz deputātam Marekam Segliņam!
M.Segliņš (TP).
Juridiskajai komisijai Juridiskās komisijas sēde. Tūlīt.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ausmas Ziedones–Kantānes iesniegumu ar paziņojumu, ka, balsojot par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” par 1.priekšlikumu (dokumenta nr.3746), viņa ir kļūdījusies, un viņas balsojums ir bijis “pret”.
Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Pēteris Kalniņš, Jānis Lagzdiņš, Ināra Ostrovska, Atis Slakteris, Kārlis Šadurskis, Elita Šņepste, Arvīds Ulme, Dzintars Zaķis. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Līdz ar to Saeimas 17.februāra sēde ir slēgta. Paldies.