Biodegvielas likuma gaidās

Dr.habil.oec. Arnis Kalniņš

Tuvojas beigām Biodegvielas likuma pieņemšana Saeimā (pašreiz tas sagatavots otrajam lasījumam). Par biodegvielu sauc galvenokārt trīs veidus: biodīzeļdegvielu (iegūstot no augu eļļām, vispirms no rapšu eļļas, un dzīvnieku taukiem); bioetanolu, ko pievieno benzīnam (kā atūdeņots etilspirts, iegūstot no lauksaimniecības izejvielām vai blakusproduktiem, vispirms no graudiem) un biogāzi (iegūta kā gāzdegviela no biomasas un bioloģiski noārdāmām atkritumu frakcijām). To visu saražo atbilstošā kvalitātē un piedāvā tirgū, lai varētu izmantot iekšdedzes dzinējos par degvielu.

Jāpiebilst, ka tuvākajos gados kā motoru degvielu nelielos daudzumos varētu lietot arī tīru rapšu eļļu, attiecīgi pārkārtojot dzinējus. Šāda plaša programma par tīras rapšu eļļas lietošanu kopš 2002.gada tiek testēta praksē Vācijā dažādu marku traktoros, un 2006.gadā jau tiks apstiprināts attiecīgs valsts standarts.
Saeimā izskatāmā likuma mērķis ir veicināt biodegvielas apriti, tādējādi atbalstot videi nekaitīgu, drošu un atjaunojamu energoresursu izmantošanu. Lai gan jau 2003.gada nogalē Ministru kabinetā tika pieņemta programma “Biodegvielas ražošana un lietošana Latvijā (2003–2010)” un atbilstošs rīcības plāns, tomēr vēl līdz šim nav noteikta institūcija, kam jākoordinē kompleksās programmas izpilde. Te nepieciešams noteikt biodegvielas apritē (no izejvielu ražošanas līdz galapatērētājam) iesaistīto personu kompetenci, tiesības, pienākumus un atbildību. Izveidojama arī kārtība, kādā veicama biodegvielas atbilstības novērtēšana, marķēšana un realizācija.
Nosakāms arī ekonomiski pamatots finansējums šā likuma mērķa sasniegšanai. Ministru kabinetam jāizstrādā arī kārtība, kā šis finansējums kvotējams starp biodegvielas veidiem un biodegvielas ražotājiem.
Saskaņā ar Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu vides aizsardzībai (2001/C 37/03) E.3.3. pantu, atbalstu piešķir atjaunojamās enerģijas ražošanas veicināšanai. Kopienas pamatnostādņu 56.punktā ir noteikts: “Darbības atbalsts šeit var būt pamatots, lai segtu starpību starp enerģijas ieguves izmaksām no atjaunojamiem enerģijas avotiem un šīs enerģijas tirgus cenām. Šāda veida atbalsts var būt dažāds atkarībā no iesaistītā enerģijas veida un no dalībvalsts izstrādātā atbalsta mehānisma.” Aptuveni mūsu aprēķini rāda, ka pie esošām tirgus cenām šāds ekonomiski pamatots atbalsts atbilstoši šā gada saimnieciskajai situācijai būtu vismaz 100 latu par katriem 1000 litriem saražotās biodīzeļdegvielas un 80 latu par katriem 1000 litriem saražotā bioetanola jeb attiecīgi 10 un 8 santīmi par vienu litru (14 un 11 eiras centu par vienu litru).
Otrs atbalsta veids ir akcīzes nodokļa atlaide, kas jau lielā mērā iestrādāta un pieņemta likumā “Par akcīzes nodokli”. Likumdošanā patlaban noteikti trīs dažādi veidi biodīzeļdegvielas lietojumā: ja biodīzeļdegvielu pievieno 5 līdz 30 procentu apjomā fosilajai dīzeļdegvielai; ja vismaz 30 procentus biodīzeļdegvielas pievieno fosilajai dīzeļdegvielai; ja izmanto tīru biodīzeļdegvielu, kura pil-nībā iegūta no rapšu sēklu eļļas un kurai nav pievienota fosilā dīzeļdegviela. Tam atbilst arī trīs akcīzes nodokļu likmes – 155 lati par 1000 litriem maisījuma (5% līdz 30% biodīzeļdegviela), 114 latu par 1000 litriem (vismaz 30% biodīzeļdegviela un vairāk) un “0” procentu likme (biodīzeļdegvielas pielietojums tīrā veidā – 100%). Fosilajai dīzeļdegvielai akcīzes nodoklis ir 164 lati par katriem 1000 litriem.
Arī benzīnam jau tagad Latvijā piemēro divas atšķirīgas nodokļu likmes: vienu – svinu nesaturošam benzīnam 192 lati par 1000 litriem un otru – svinu saturošam benzīnam 281 lats par 1000 litriem. Vienlaikus noteikts arī samazināts akcīzes nodoklis 182 lati par 1000 litriem benzīna ar etilspirta (iegūts no lauksaimniecības izejvielām) piedevu no 4,5 līdz 5 procentiem vai etilspirta atvasinājuma ETBE piedevu no 10 līdz 12 procentiem.

Nepieciešamas nodokļu atlaides

Tomēr Biodegvielas likumā būtu lietderīgi fiksēt normu, ka biodegviela tiek atbrīvota no akcīzes nodokļa apjomā, kādā tā tiek izmantota kā iekšdedzes dzinēju degviela un kurināmais gan tīrā veidā, gan daļā, kādā tā pievienota fosilajai degvielai. Šo samazināto akcīzes nodokļa likmi var piemērot, pamatojoties uz Padomes 2003.gada Direktīvu 2003/96/EK par nodokļiem enerģētikas nozarē, ar ko restrukturizē Kopienas pamatnostādnes par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai. Minētās direktīvas 16.pants ļauj dalībvalstīm piemērot pazeminātu akcīzes nodokli un atbrīvojumus produktiem, kas ražoti no biomasas, ievērojot noteiktus nosacījumus. Minētās direktīvas 28.panta 2.punkts noteic, ka dalībvalstis var piemērot 16.panta noteikumus nodokļa samazināšanai un atbrīvojumiem biodegvielām, sākot ar 2003.gada 1.janvāri.
Tātad Eiropas Savienībā ir izveidots tiesiskais pamats šādam iepriekš minētajam divu veidu atbalstam, kamēr salīdzinājumā ar fosilo dīzeļdegvielu un benzīnu biodīzeļdegvielas un bioetanola ražošanas izmaksas ir augstākas un tās enerģētiskā vērtība ir zemāka, lai varētu konkurēt degvielas tirgū. Piemēram, šāds atbrīvojums no akcīzes nodokļa ir arī Vācijā un vairākās citās ES valstīs. Vācijā ar likumdošanu tas noteikts pat līdz 2009.gadam ieskaitot, un pēc tam, izvērtējot degvielas tirgus situāciju un izmaiņas biodegvielas ražošanas pašizmaksas līmenī, lems par turpmākiem akcīzes nodokļa atbrīvojuma termiņiem.
Latvijā ik gadu jānosaka pasākumi, kuri nodrošinātu, lai līdz 2005.gada 31.decembrim biodegviela veidotu ne mazāk kā 2% no kopējā tautsaimniecībā esošās degvielas daudzuma, kas paredzēts transportam, bet līdz 2010.gada 31.decembrim – ne mazāk kā 5,75%, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 8.maija direktīvas 2003/30/EC “Par biodegvielu un citu atjaunojamo degvielu izmantošanas veicināšanu transportā”. Katru gadu jāsagatavo un jāie-sniedz Eiropas Komisijai ziņojums par biodegvielas ieviešanas pasākumiem, biodegvielas apriti un minēto kontrolskaitļu izpildi.
Eiropas Savienības Komisija informē, ka 2005.gadā biodegvielas patēriņa īpatsvars kopējā degvielas izlietojumā sasniegs ap 1,6 procentus (nebūs vēl sasniegts 2 procentu līmenis), bet visaugstākais biodegvielas īpatsvars sagaidāms Čehijā – 3,3%, Zviedrijā – 3,0%, Austrijā – 2,5%, Vācijā, Francijā, Nīderlandē, Spānijā un Grieķijā – 2%, bet Latvijā – tikai 0,3 procentus.
Vienīgā biodīzeļdegvielas ražotne Latvijā pagaidām kopš 2001.gada ir Naukšēnos SIA “Delta Rīga” ar jaudu 5000 tonnu gadā, lai gan saskaņā ar akceptēto Biodegvielas programmu Latvijā šogad vajadzētu saražot ap 11 000 tonnu biodīzeļdegvielas. Savukārt bioetanola ražošanu uzsākusi SIA “Jaunpagasts Plus”, un, lai izpildītu ieteikto 2 procentu daļu, šajā gadā būtu jāsaražo ap 9 000 tonnu bioetanola. Saražotajam un Latvijas tirgū piedāvātajam biodegvielas kopapjomam šajā gadā vajadzētu sasniegt ap 20 000 tonnu (11 000+9 000 tonnas), kura ieguvei būtu jāpārstrādā 32 tūkstoši tonnu rapšu sēklas (no 15 000 hektāru rapšu sējumu platības) un 33 tūkstoši tonnu graudu (no 10 000 hektāru graudaugu sējumu platības).
Pēdējos gados Latvijā ir ievērojami palielinājušās degvielas realizācijas cenas, gan degvielas tirgotājiem paaugstinot bāzes cenas, gan palielinoties akcīzes nodoklim, gan nosakot degvielai paaugstinātas kvalitātes prasības. Cenas starp ES valstīm tuvinās. Latvijā degvielas bruto cena (degvielas uzpildes stacijā) vēl ir zemāka par ES vidējo, pateicoties zemākam akcīzes nodoklim (sk.tabulu).
Savukārt neto cena ir ievērojami izlīdzinātāka, kura noteikta, kad no tirgus cenas – bruto cenas – ir atskaitīti nomaksātie nodokļi – akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis. Neto cena ir degvielu tirgotāju reālie ieņēmumi par degvielas pārdošanu.
Neto cena ir visai dažāda starp valstīm: starpība ir apmēram 10–12 eiras centi par litru dīzeļdegvielas un benzīna EuroSuper 95. Bruto cenas atšķirības ir ievērojami lielākas, jo stipri dažāds vispirms ir akcīzes nodoklis starp atsevišķām valstīm.
Taču te gan jāpiebilst, ka degvielas tirgotāji Latvijā realizē benzīnu (EuroSuper 95) pat par augstāku cenu nekā vidēji Eiropā – attiecīgi 35,5 un 33,4 centi par litru (Vācijā – 30,5), bet dīzeļdegvielu tuvu ES vidējam līmenim – attiecīgi 38,3 un 38,8 (Vācijā – 36,5 centi par litru).

Biodegvielai jābūt lētākai

Biodegvielas tirgus attīstības tendences var prognozēt, ņemot vērā uzkrāto praksi, kā to iepriekšējos gados īstenojis SIA “Delta Rīga”, kā arī citu valstu, it sevišķi Vācijas, pieredzi. Vācijā biodīzeļdegvielu tirgo (bioetanolu šajā valstī sāks pārdot šogad, kad ekspluatācijā nodos trīs lieljaudas bioetanola rūpnīcas ar kopējo jaudu 470 000 tonnu gadā) patlaban ap 1900 degvielas uzpildes stacijās. 2005.gada janvārī vidējā cena, iepērkot pie biodīzeļdegvielas ražotāja/tirgotāja atbilstoši AGQM kvalitātei, bija 68,04 centi par vienu litru, bet degvielas uzpildes stacijās, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, tā tika pārdota par 88,52 centiem litrā. Bet fosilās dīzeļdegvielas cena šā paša gada janvārī vidēji Vācijā bija 96,56 centi. Tātad biodīzeļdegvielas cena bija par 8,04 centiem litrā zemāka nekā fosilās dīzeļdegvielas cena. Kā rāda iepriekšējo gadu pieredze, lai notiktu biodīzeļdegvielas brīva apgrozība tirgū, pirmajos gados biodīzeļdegvielas cena parasti tiek uzturēta apmēram par 10–12 centiem zemāka nekā fosilās dīzeļdegvielas cena.
Latvijā ir visas iespējas saražot nepieciešamo biodegvielas daudzumu vietējam tirgum (ES ieteikumu līmenī), kā arī pārdot citu ES valstu tirgos, tajā skaitā arī biodegvielas izejmateriālu – rapšu eļļu. Piemēram, firma “SBE BioEnergie Handelsgesellschaft” Vācijā piedāvā minimāli katru mēnesi iepirkt ap 1200 tonnas biodīzeļdegvielas par cenu 62 centi litrā un 2000 tonnas rapšu eļļas biodīzeļdegvielas ražošanai par cenu 530 eiras tonnā (ar svārstībām ±20 eiras par tonnu). Tas ir pirmais iespēju faktors – tirgus tuvums tajās valstīs, kur energonesēju ražošanai atvēlamo zemju platības ir ierobežotas. Otrs faktors – Latvijā ir prāvas neizmantotās lauksaimniecībai derīgās zemes. Treškārt, mūsu valsts uzņēmēji biodegvielas ražošanā var lietot līdzvērtīgas tehnoloģijas, kādas tiek izmantotas citās valstīs, un ieguves pašizmaksa var būt konkurējoša. Ceturtkārt, fosilās degvielas cena degvielas uzpildes stacijās Vācijā, Nīderlandē, Lielbritānijā un citās valstīs (sakarā ar augstāku akcīzes nodokli) ir augstāka nekā Latvijā, kas ļauj tirgot biodīzeļdegvielu tur par augstāku cenu nekā Latvijā. Protams, ņemot vērā papildu transportēšanas izmaksas, kuras iznāktos segt. Šādu ienesīgu praksi veiksmīgi īsteno Čehijas un Austrijas biodīzeļdegvielas ražotāji, realizējot šo savu saražoto produkciju degvielas tirgotājiem Vācijā, Itālijā un Šveicē.
Šādas stratēģijas īstenošanai vēlama Latvijas atsevišķo rapšu eļļas un biodīzeļdegvielas ražotāju kooperācija, lai varētu pārdot lielākas eļļas un biodīzeļdegvielas partijas katru mēnesi un visu gadu.
Vienlaikus jāuzmanās arī no iespējama nekvalitatīvas biodegvielas importa vai arī par dempinga cenām. Par novērotiem traucējumiem biodegvielas tirgū, it sevišķi no trešo valstu puses, un priekšlikumiem tā novēršanai Latvija var arī informēt Eiropas Kopienas Komisiju.

Degvielas neto un bruto cenas Eiropas Savienībā

(par vienu litru, 2005.gada 31.janvārī)