Vienoti. Bijām, esam, būsim

Šodien, 24. februārī, Igaunijas Republikas valsts svētki - Neatkarības diena

Tomass Luks, Igaunijas Republikas vēstnieks, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Valstiskuma izpausmes diena

– Domāju, jums, igauņiem, atskats uz savas valsts pirmsākumiem ir tik pat saviļņojošs, kā latviešiem 18. novembris. Mūsu valstis taču radās bezgala sarežģītā vēstures mirklī. Radās uz Pirmajā pasaules karā sabrukušu impēriju drupām. Ko 24. februāris, Igaunijas valsts svētki, nozīmē jūsu tautai?

– Igaunijas valstiskās neatkarības ideja neradās pēkšņi. Valsts politiskie mērķi attīstījās ilgākā laika posmā, kas rezultātā noveda pie Igaunijas neatkarības manifesta izsludināšanas 1918. gada 24. februārī. Neatkarības manifests ir ļoti svarīgs konstitucionāls akts, kas noteica pamatus, uz kuriem vajadzēja izveidot topošo Igaunijas valsti. Manifests pasludināja Igauniju par neatkarīgu, demokrātisku republiku, kurā visi pilsoņi likuma priekšā ir vienlīdzīgi un kurā uz visiem attiecas visas pilsoņu brīvības.
Ārpolitiski tas pirmām kārtām nozīmēja, ka turpmākā cīņa par valstisko neatkarību tika pacelta starptautiskā līmenī. Iekšpolitiski tas nozīmēja neatkarības ideju atzīšanu visā tautā un to izvirzīšanu par nākamās cīņas mērķi.
Tātad 24. februāris ir diena, kas Igaunijas Republiku iezīmēja pasaules kartē, noteica valsts demokrātisko attīstības virzienu un radīja pamatu Igaunijas tautas un tās kultūras saglabāšanai un tālākai attīstībai. Šajā dienā iz-paužas Igaunijas valstiskums.

Kaimiņi un sabiedrotie

– Pagājušais gads visām trim Baltijas valstīm atnesa lielas pārmaiņas mūsu starp-tautiskajā stāvoklī – Latvija, Igaunija un Lietuva tika uzņemtas Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Mēs kopīgi sasniedzām mērķus, uz kuriem bijām gājuši kopš deviņdesmito gadu vidus. Kāds ir jūsu viedoklis par mūsu valstu divpusējām attiecībām tagad, kad Latvija un Igaunija ir arī sabiedrotās ES un NATO?

– Neapšaubāmi, Igaunijai un Latvijai pagājušā gada vissvarīgākie notikumi bija pievienošanās NATO un Eiropas Savienībai. Dalība NATO nosaka mūsu valstu atrašanās vietu pasaules drošības politiskajā kartē, taču dalība Eiropas Savienībā ievērojami paplašina mūsu pilsoņu un uzņēmēju iespējas, pirmām kārtām caur Eiropas Savienības četrām brīvībām – darbaspēka, kapitāla, personu un pakalpojumu brīvu kustību. Atrašanās NATO un Eiropas Savienībā – uz vienotām vērtībām balstītās savienībās – vēl vairāk satuvina Igauniju un Latviju. Nešaubos – Igaunijas un Latvijas draudzīgās attiecības turpmāk būs vēl ciešākas un aktīvākas.

Delikātā tēma

– Pēdējos mēnešos Baltijas valstis vai ik dienu tiek minētas ārvalstu medijos sakarā ar 9.maijā Maskavā paredzētajām Uzvaras svētku svinībām un Krievijas Federācijas prezidenta uzaicinājumu tajās līdz ar daudzu citu valstu līderiem piedalīties arī Baltijas valstu prezidentiem?

– Nav šaubu, ka uzvarai pār nacistisko Vāciju 20. gadsimta vēsturē bija būtiska nozīme. Tajā pašā laikā mūsu piedalīšanās 9.maija Uzvaras svētkos Maskavā ir delikāta tēma, jo vienas okupācijas beigas Igaunijai un arī citām Baltijas valstīm nozīmēja otras, gandrīz pusgadsimtu ilgušās okupācijas sākumu. Braukšana uz Maskavu minētajā laikā tiks izlemta Igaunijas politisko institūciju kopējās konsultācijās tuvākajos mēnešos.

– Kā Igaunijas puse vērtē Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas lēmumu pieņemt šo ielūgumu, lai paustu starptautiskajai sabiedrībai patiesību par Baltijas valstu atkārtoto okupāciju 1945.gada maijā?

– Igaunija respektē Latvijas prezidentes lēmumu un viņas izvēlēto ceļu Baltijas valstu vēstures izskaidrošanai starptautiskajai sabiedrībai. Uzskatu, ka tās ir ne tikai mūsu tiesības, bet arī pienākums – izskaidrot pasaules sabiedrībai Eiropas sarežģīto vēsturi, kurā Otrā pasaules kara beigas ne visām valstīm nozīmēja to atbrīvošanu.

Stiprāka, nekā kāds to vēlas vai redz

– Krievijas un arī dažos rietumvalstu plašsaziņas līdzekļosos izskanējis viedoklis, ka šis Latvijas puses lēmums esot iedragājis Baltijas valstu vienotību.

– Baltijas valstu vienotībai un sadarbībai nevar kaitēt dažādi taktiski lēmumi, kas pieņemti vienota mērķa sasniegšanas vārdā. Mēs esam viena reģiona atsevišķas valstis, kas pieņem lēmumus, pirmām kārtām vadoties no savām nacionālajām interesēm, bet arī cieši konsultējoties savā starpā. Baltijas valstu vienotība ir daudz stiprāka, nekā kāds to vēlas vai redz. Tādēļ es nepiekrītu tādai jautājuma nostādnei.

Baltijas valstu virsnieki Sarkanajā laukumā pagājušā gadsimta 30. gados	Igauņu armijas bruņuvilciens “Tēvocis Toms” brīvības cīņu laikā Foto no “Baltijas valstu vēsture”, Zvaigzne ABC, 2000

– Kuri, jūsuprāt, pašlaik ir aktuālākie uzdevumi mūsu valstu divpusējo attiecību attīstībā?

– Mūsu vēstniecības darba būtiskākā daļa ir divpusējo attiecību veicināšana. Šajā kontekstā katrs notikums ir pieredze pati par sevi, kas dod iemeslu pārdomām, kur un ko varētu darīt vēl labāk. Uzdrošinos apgalvot, ka šodien Igaunijas un Latvijas divpusējās attiecības ir ļoti labas – tām ir stingrs pamats, tās ir dinamiskas un abpusēji izdevīgas. Tajā pašā laikā es redzu vairākus, īpaši no mūsu valstu dalības Eiropas Savienībā un NATO izrietošus uzdevumus, kurus būtu lietderīgi risināt savstarpējā ciešā sadarbībā. Lai tie šoreiz paliek neuzskaitīti, jo vairāki projekti ir sagatavošanas vai plānošanas stadijā, tādēļ būtu priekšlaicīgi par tiem šodien runāt.

Arī piemiņas zīmes runā

– Kā jūs, igaunis citā zemē, jūtaties savu valsts svētku dienā?

– Igaunijas Republikas gadadienas svinēšana mūsu vēstniecībai vienmēr ir saspringta darba laiks. Arī šā gada 24.februāris būs pasākumiem bagāts. Papildus tradicionālajai gadadienas pieņemšanai, ziedu nolikšanas ceremonijai pie Brīvības pieminekļa un piemiņas vietās, kas saistītas ar igauņiem, sadarbībā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas vadību, Latvijas aizsardzības spēku pārstāvjiem, Kara muzeja zinātniekiem un daudziem citiem Juglā atklāsim Strazdumuižas pamiera – starp latviešiem un igauņiem no vienas puses un vācu landesvēru un dzelzsdivīzijas daļām no otras – noslēgšanai 1919. gada 3. jūlijā veltītu piemiņas akmeni. No tā izriet arī mans svētku vēlējums – lai mūsu tautu draudzība un vienprātība, kas norūdījusies kopējās cīņās un ko apliecina arī daudzās klusējošās piemiņas zīmes visā Latvijā, pastāvētu mūžīgi.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv