Mūziķu pilsētas prātīgais pragmatisms

Uldis Sesks, Liepājas domes priekšsēdētājs, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Uldis Sesks Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Nemainīgā virzienā peldošs kuģis

– Ar kādām domām gaidāt 12.martu?

– Pēdējais mēnesis īpaši liek atskatīties uz aizvadītajiem četriem gadiem. Paraudzīties, kas no solītā izdarīts. Runa ir par domes koalīcijas partiju rīcības programmu.

– Un kādi ir secinājumi?

– Objektīvi vērtējot, aptuveni 70 procentus no iecerētā esam īstenojuši. Liepājas domē strādāja sešu partiju sarakstu deputāti. Pozīcijas un opozīcijas attiecības bija konstruktīvas. Deputātu vidū ir labi juristi, uzņēmēji. Tas ļāva profesionāli raudzīties uz lēmumu projektiem, pirms balsojuma tos izvērtēt, mainīt redakciju. Tā tika pieņemti pareizi un tālredzīgi lēmumi.

– Vai Liepājas dome ir nodrošinājusi lēmumu nemainību?

– Liepāju var salīdzināt ar lielu kuģi, kas nemainīgi peld Eiropas Savienības (ES) un attīstības virzienā. Protams, visi domes deputāti vēlas redzēt Liepāju kā modernu Eiropas ostas pilsētu. Var runāt par to, cik ātri vai dažbrīd lēnāk ir peldējis šis kuģis, taču kursu tas nav mainījis. Pretēji tam – valsts valdību maiņa un politiskās svārstības, kas nenovēršami iespaido valsts attīstību.

Labie darbi saulē ceļ, nepadarītais kremt

– Nosauciet, jūsuprāt, lielākos četru gadu sasniegumus!

– Vispirms ir panākts līdzsvars pilsētas ikdienas dzīves nodrošināšanā. Katru gadu apmēram 20 līdz 30 procenti no pašvaldības budžeta ir novirzīti attīstībai. Investīcijas, uzlabojumus saņēmušas visas nozares. Šogad īstenosim slimnīcas dzemdību nodaļas rekonstrukciju. Daudz paveikts Liepājas Latviešu biedrības nama un Liepājas teātra atjaunošanā, un iesāktais jāturpina. Parkā izbūvēts bērnu rotaļu laukums. Esam remontējuši skolas, pievērsušies seno ielu rekonstrukcijai. Turpinās darbi Vecās ostmalas promenādē, pilsētas nomalēs tiek īstenots ielu apgaismošanas projekts, sakārtota atkritumu savākšanas saimniecība. Ir izveidoti pirmie dienesta dzīvokļi jaunajiem speciālistiem, daudz darīts sociālās sfēras sakārtošanai. Liepājas ostā izbūvēti jauni termināļi, top mūsdienīgas zivju un gaļas pārstrādes fabrikas utt.

– Un kas, paškritiski vērtējot, nav izdevies ?

– Nav izdevies panākt straujus uzlabojumus Liepājas siltumražošanas sistēmā. Neesmu apmierināts ar ielu remontiem, bet to ierobežo budžeta iespējas. Taču daudz kas vēl ir procesā ar saredzamu rezultātu: tas ir gan mājokļu jautājums, gan transporta kustības sakārtošana pilsētā, gan mūsdienīga un daudzfuncionāla sporta kompleksa būvniecība.

– Siltumapgāde ir nozīmīga katras pašvaldības darba mēraukla. Akciju sabiedrība “Liepājas siltums” jau septiņus gadus atrodas maksātnespējas statusā. Bezgalīgi šis process nevar vilkties, kādi ir risinājumi?

– Uzņēmums “Liepājas siltums” jau dibināšanas brīdī bija ar 5 miljonu latu parādu. Tobrīd svarīgi bija saglabāt uzņēmumu, lai atjaunotu stabilu pakalpojuma piegādi. Morāli šo solījumu esam izpildījuši. Liepājas domei pieder 39 procenti uzņēmuma akciju. Problēmas ir. Risinājums – vai nu uzņēmuma bankrots, vai sanācija. Stratēģiskais investors lēmumu pieņems šīs apkures sezonas beigās. 2004.gadā ir izdevies izstrādāt vairākus projektus, lai uzņēmums pretendētu un saņemtu ES struktūrfondu līdzekļus attīstībai. Trīs gados, piesaistot ES piešķirto naudu, ir iespējams veikt nozīmīgus uzlabojumus siltumapgādes rekonstrukcijā. Tas ir objektīvs un izskaitļots laika posms. Protams, domei kā akcionāram bija iespējas uzņemties kredītsaistības, taču tad būtu jāpalielina siltumtarifs.

– Cik apjomīgi ir projekta laikā veicamie uzlabojumi? Vai tie skar siltumtrašu rekonstrukciju, varbūt paredzēta dzīvojamo māju siltināšana?

– Tehniskā situācija uzņēmumā, lai nodrošinātu ražošanas procesu, ir apmierinoša. Problēmas ir ar sadales tīkliem, siltumuzskaiti un regulēšanu. Šobrīd siltuma regulēšanas sistēma ir uzstādīta vairāk nekā 200 daudzdzīvokļu mājās. Projekta pirmā prioritāte ir uzstādīt siltumskaitītājus un regulēšanas sistēmu visās patērētāju mājās.

– Vai ir izdevies atrisināt konfliktu Liepājas teātrī?

– Tagad Liepājas teātris pamatoti var lepoties ar savu ēku un iekšējo veidolu. Pašvaldība tā labiekārtošanā ir ieguldījusi lielus līdzekļus. Radošos kolektīvos konflikti nav retums. Iepriekšējā direktore veiksmīgi vadīja teātra saimniecisko darbību, bet sadarbība ar māksliniecisko kolektīvu neveicās. Tādēļ Liepājas teātrim šobrīd ir cits juridiskais statuss, jauna padome, jauna valde. Šāds uzņēmuma darbības modelis ir demokrātiskāks un mūsdienīgāks. Statusa maiņa dos vairāk iespēju veiksmīgāk piesaistīt papildu līdzekļus no uzņēmējiem uz savstarpēju partnerattiecību pamata. Teātra galveno režisoru konkursa rezultātā esam atraduši Lietuvā. Lai novērtētu pārmaiņas, vispirms jāļauj strādāt.

– Vai, pieaugot bezdarbam, pašvaldībai ir nācies no budžeta atvēlēt lielākus līdzekļus sociālajiem pabalstiem?

– Statistikas rādītāji liecina, ka salīdzinājumā ar pērno gadu bezdarbs pilsētā ir samazinājies par 1,9 procentiem. Liepājā bezdarbnieki aktīvi reģistrējas, jo tikai iegūtais statuss ļauj saņemt sociālo palīdzību. Uzskatu, ka bezdarbnieku skaits mums nav atbilstošs reālajai situācijai. Pašvaldībā sociālās palīdzības sistēma ir izstrādāta, lai pabalstus saņemtu gan mazturīgie, gan pensionāri, gan īslaicīgās grūtībās nonākušie pilsētnieki.

– Kāds Liepājā noteikts garantētā minimālā ienākumu līmeņa sociālais pabalsts?

– Liepāja ir vienīgā pašvaldība Latvijā, kura jau pirms laika noteica augstāku garantēto minimālo ienākumu līmeni – 21 latu, nevis likumā noteiktos 15 latus. Tāds tas saglabājies arī šobrīd.

– Vai pašvaldība ir spējusi ietekmēt pieaugošo migrāciju?

– 1991.gadā Liepājā bija 117 tūkstoši iedzīvotāju, bet 1995. gadā vairs tikai 90 tūkstoši. 2004.gadā situācija mainījās – migrācijas rādītāji iet pozitīvā virzienā. Manuprāt, iedzīvotāju skaits ir palielinājies uz tuvākā reģiona rēķina. Uz Liepāju pārvācas cilvēki no lauku teritorijām.

Uzņēmējdarbība rūpniecības tradīciju garā

– Liepāja Latvijas sabiedrībai nepārprotami asociējas ar daudziem pazīstamiem mūzikas māksliniekiem, arī ar diviem lieliem uzņēmumiem – “Liepājas metalurgu” un “Laumu”. Kā domei izdevies sekmēt uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu grupā?

– Mēs sakām: Liepāja turas uz pieciem vaļiem. Viens no tiem – rūpniecība. Pilsētā uz vienu iedzīvotāju tiek saražots visvairāk rūpniecības produkcijas visā valstī. Metālapstrādes uzņēmumi ir mūsu spēcīgā nozare, un attīstījušies ir vairāki metālapstrādes uzņēmumi, ne tikai “Liepājas metalurgs”. Tas pats sakāms par tekstilrūpniecību. “Lauma” ir Liepājas lielākais, bet ne vienīgais tekstiluzņēmums. Tā darbība pilsētā veicinājusi vairāku mazāku uzņēmumu veidošanos. Arvien vairāk nozare izjūt laba darbaspēka trūkumu. Ja paskatāmies kaut vai Liepājas reģionālajā laikrakstā, cik ir darba meklētāju un cik darba piedāvātāju sludinājumu, acīm redzami dominē otrie. Problēmas visur ir vienādas – trūkst cilvēku, kam būtu atbilstoša izglītība, maz izmanto piedāvātās pārkvalifikācijas iespējas, un trūkst strādātgribētāju. Mazo un vidējo uzņēmēju atbalstam pašvaldība pērn organizēja projektu konkursu, kura ietvaros uzņēmējs var pretendēt uz atbalstu darbinieku apmācībai un darba apstākļu uzlabošanai. Pašvaldība regulāri atbalsta šo uzņēmumu dalību dažādās izstādēs, kontaktējamies par ES fondu līdzekļu piesaistes iespējām utt.

Par izglītības reformas problēmām

– Lielās pilsētas, īpaši piejūras pilsētas, saskaras ar narkotiku tranzīta problēmām. Kā vērtējat pašvaldības iespējas ierobežot narkotiku izplatību, ja ņem vērā, ka Liepājas pašvaldības policijā strādā pāri par 200 darbinieku?

– Baidos prognozēt noziedzības līmeni Liepājā, ja pašvaldības policijas nebūtu. Esam izvirzījuši mērķi kļūt par drošu pilsētu. Lai to sasniegtu, pašvaldība ir daudz ieguldījusi un daudz plāno darīt. Piemēram, uzstādot videonovērošanas sistēmas vietās, kur apgrozās narkodīleri, noziedzības līmenis būtiski samazinājies. Videonovērošanas sistēmas tiek un tiks uzstādītas arī skolās. Ikdienā skolās dežūrē pašvaldības policisti.

– Liepājā līdzīgi kā Rīgā sakarā ar bilingvālās izglītības ieviešanu uzliesmoja protesta akcijas.

– Uzskatu, ka izglītības reforma notika nepārdomāti. Process dažu gadu laikā, ejot pakāpeniski vēlamajā virzienā, būtu veiksmīgi sakārtojies. Bilingvālā izglītība Liepājā sākās jau pirms vairākiem gadiem, un daudzās skolās process veiksmīgi turpina attīstīties.

–Kas, jūsuprāt, ir nepārdomāts bilingvālās izglītības reformā?

– Katrai reformai ir jābūt pārdomātai gan laika ietvaros, gan procesa vadībā. Šaubos, vai reformas realizētāji paši būtu spējīgi justies normāli pašreizējo desmito klašu skolēnu vietā, kam pēkšņi smagus mācību priekšmetus vajadzēja sākt apgūt svešvalodā.

Neviens nav konkurents Rīgai

– Kāda ir Liepājas domes administratīvā kapacitāte?

– Liepāja bija pirmā pašvaldība, kas, domājot par iekšējo sakārtotību un pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, ieviesa starptautisko kvalitātes standartu ISSO – 9001. Vienkārši runājot, tas ļauj labajai kājai saprast, ko dara kreisā.
Pieaudzis darba apjoms, klāt nākuši dažādi būvniecības projekti, ES projekti u.c. Arī dome izjūt augsti kvalificētu speciālistu trūkumu. Visvairāk speciālistus mums nosūc Rīga. Salīdzinot ar kaimiņzemi Lietuvu, kur tuvu līdzās ir vairāki vienlīdz attīstīti centri, mums ir viena miljonu pilsēta, bet nākamās pilsētas desmit un vairāk reižu mazākas. Nepietiekams valsts investīciju atbalsts reģionos noved pie tā, ka Rīga strauji attīstās, bet pārējie tikpat strauji atpaliek. Neviena no lielajām pilsētām nav līdzvērtīga konkurente Rīgai.

– Kāds četros gados bijis valsts atbalsts Liepājai?

– Ja salīdzinām gada kopējo valsts investīciju apjomu visām pašvaldībām (un tas ir līdz 10 miljoni latu) ar Liepājas gada budžetu, kas ir 25 miljoni latu, kļūst skaidrs, kā valsts domā par reģioniem. Manuprāt, ir savāda valsts investīciju projektu atbalsta sistēma – kāds jumts kāda pagasta skolai, logi u.tml. Tad uz nenosauktu kritēriju pamata Saeima, apstiprinot valsts budžeta grozījumus, sadala vēl vairākus desmitus miljonu pašvaldībām.
Diemžēl Liepāja nav to iecienīto pilsētu sarakstā, kas būtu dāsni saņēmušas valsts atbalstu. Tomēr nevar teikt, ka valsts nauda līdz Liepājai vispār nav nonākusi. Ir atbalstīti atsevišķi infrastruktūras projekti.

– Vai Liepājas attīstībā kāda loma ir arī lokālajam patriotismam? Vai tam pievēršat uzmanību?

– Reizēm man šķiet, ka lokālā patriotisma ir tik daudz, ka vēl vairāk jau būtu kaitīgi. Liepājnieki, jo īpaši mūziķi, ir lieli savas dzimtās vietas patrioti. Savukārt jauniešiem ir svarīgi, kādus izglītības un darba nosacījumus pašvaldības var piedāvāt. Diezin vai tālredzīgs reģionālās attīstības kontekstā ir izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes lēmums mainīt augstskolu likumu. Ja šīs izmaiņas tiks pieņemtas, ārpus Rīgas nebūs nevienas izglītības programmu ziņā konkurētspējīgas universitātes. Kaut, manuprāt, loģiski būtu veicināt, lai Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī un citur saglabātos reģionālās universitātes.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv