Nevaldāmas līnijas, dzejiskas noveles

Mākslinieki Kati Kovāča (no labās) un Timo Makela izstādes atklāšanā galerijā “Bastejs” 2005.gada 22.februārī Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Galerijā “Bastejs” 22.februārī atklāja mūsdienu somu komiksu izstādi un ar skatītājiem tikās eksponēto darbu autori – Somijā populārākie šā žanra mākslinieki Kati Kovāča un Timo Makela. Iejusties daudzveidīgajā komiksu pasaulē palīdzēja Somijas izdevniecību “Arktiken Banaani” un “Bulls Press” pārstāvji, kā arī somu žurnālists un rakstnieks Juka Rislaki, kurš jau labu laiku dzīvo Latvijā un latviešu lasītājiem kļuvis pazīstams ar vairākām grāmatām.
Pirms izstādes tika piedāvāta lekcija par somu komiksu tradīcijām. Somijā tas ir ļoti populārs mākslas veids. Tos publicē gandrīz visi laikraksti, tiek izdoti komiksu albumi un uzņemtas filmas. Gandrīz miljons somu atzinuši, ka viņi ik dienas lasa komiksus, jo tas kļuvis par ieradumu, neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Komiksi var būt visdažādākie – viena rindiņa, viena lappuse vai pat romāns. Tajos var būt humors, var būt nopietnas lietas un nenoteiktas lietas. Pērn somi svinējuši simto gadadienu kopš pirmo komiksu parādīšanās. Tā ir “Amerikāņu bilžu grāmata” ar 1904.gadā izdarītu atzīmi, ka cariskā cenzūra atļāvusi to drukāt.
Pirmais somu komiksu izdevums ir Ilmari Vainio 1911.gadā publicētā “Profesora Itikainena pētniecības ekspedīcija”. Pasaulē visplašāk pazīstamais somu komikss joprojām ir Tūves Jansones “Mumini”, kas svin jau 50 gadu jubileju.
Sevišķu uzplaukumu komiksu māksla piedzīvojusi pagājušā gadsimta 70.gados. Kopš 1979.gada notiek komiksu svētki, bet kopš 1981.gada – starptautisks komiksu festivāls.
Kati Kovāču kolēģi raksturo kā “nevaldāmās līnijas locītāju”. Ungāru izcelsmes māksliniece kopš 1986.gada dzīvo Romā, taču “viņas dzīvesstāstu veido somu sirds izjūtas”. Viņas darbos jūt “lielpilsētas straujuma garšu, piparotu izteiksmi un somisku untumainību”. Kati Kovāčas komiksi neskaitāmos izdevumos publicēti Somijā, Itālijā, Francijā, Zviedrijā un Honkongā. 1994.gadā apgāds “Like” izdeva viņas albumu “Zaļā rapsodija”. Apgāds “Artiken Banaani” (kā saka tā vadītājs, Somijā viss ir iespējams, arī arktiski banāni) šo albumu nesen atkārtoti laidis klajā cietos vākos un izdevis albumu “Veiksmes dāvanas” ar viņas zīmējumiem un Pauli Kallio tekstu.
Vaicāta, kas komiksu autoram svarīgāk – būt labam zīmētājam vai labam stāstniekam, māksliniece teic, ka svarīgi ir gan viens, gan otrs, tomēr stāstītāja dotības vajadzīgas katrā ziņā: “Lai cik labi jūs arī zīmētu, nevienam tas nebūs interesanti, ja jums nebūs ko stāstīt. Ja ir labs stāsts, par to var pavēstīt arī primitīvāks zīmējums.”
Timo Makelu tautā mīļi sauc par Timpu, jo viņam labāk par citiem savos darbos izdodas atklāt somu tautas raksturu. Kāds tas ir?
Mākslinieks atbild, ka somi ir labsirdīgi, patstāvīgi, vairāk darītāji nekā runātāji. “Komiksu autoram tas ir izdevīgi: vieglāk uzzīmēt cilvēku darbībā nekā domās nogrimušu.” Par Timpu saka: “Viņa zīmulis pārvērš par komiksiem gan mežonīgos ļaundaru tēlus, gan dzejiskus stāstus, arī sižetus no pasaules literatūras klasikas.” “Kansan Uutiset” un Helsinku vakara avīze regulāri publicē viņa politiskās karikatūras un komiksus. Izdoti jau desmit Timo Makelas komiksu albumi. Bet viņa “Rozā mākonis”, kas iznāca 2001.gadā, bija viens no pirmajiem somu komiksu romāniem.
Juka Rislaki uzskata, ka visaugstāko līmeni komiksu māksla sasniegusi Francijā un Beļģijā. Viņam, tāpat kā visiem somiem, komiksi ļoti patīk. Somu lasītāji jau šogad saņemšot grāmatu par viņa vismīļāko komiksu varoni Kokpauri Peku un šā tēla radītāju. “Tas ir Olli Fogelbergs. Viņš dzīvoja no 1894. līdz 1952.gadam un visu mūžu zīmēja komiksus par Kokpauri Peku. Šis viņa radītais vīrs ir īsts soms, drusku dulls un ļoti labsirdīgs. Viņš visiem grib palīdzēt, ļoti cenšas, bet parasti no tā visa nekas neiznāk. Par Peku uzņemtas 15 filmas, un tām ir liela piekrišana.”
Juka Rislaki izsaka nožēlu, ka Latvijā komiksi nav visai populāri. “Nevajag domāt, ka somi palikuši dumjāki, lasīdami komiksus, un ka somu bērnu vārdu krājums ar tiem kļuvis nabadzīgāks. Tieši otrādi: komiksi valodu bagātina, jo tiek izdoti arī dažādo Somijas novadu izloksnēs un dialektos.”
Izstāde būs atvērta līdz 13.martam.

Aina Rozeniece, “LV”

aina.rozeniece@vestnesis.lv