Latvijas cilvēks aci pret aci ar korupciju

Vidusmēra Latvijas iedzīvotāja personīgā saskare ar korupciju un iespējamā rīcība, nonākot aci pret aci ar korupcijas gadījumu, – tāds bija Korupcijas un apkarošanas biroja (KNAB) pasūtītā pētījuma uzstādījums. Aptuveni piektdaļa aptaujāto iedzīvotāju apgalvo, ka bijuši spiesti veikt neoficiālus maksājumus, lai atrisinātu savas problēmas. Savukārt puse pēdējos divos gados personīgi ar korupciju nav saskārušies.

Aleksejs Loskutovs: “Aptauja liecina, ka iedzīvotāji būtu gatavi maksāt par drošību, pārliecību, laiku un kvalitāti.” Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Latvijas iedzīvotāju aptauja “Pieredze saskarsmē ar korupcijas problēmām”, kurā aptaujāti 1003 cilvēki, liecina par pozitīvām vēsmām. Proti, salīdzinot 1999.gadā un šogad veikto pētījumu datus, vērojams, ka pēdējos gados palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri, lai panāktu kādu sev vēlamu rezultātu valsts un pašvaldību institūcijās, nav devuši kukuļus, nav izmantojuši paziņas vai izmantojuši citas koruptīvas attiecības, vakar, iepazīstinot ar aptaujā atspoguļoto kopainu, uzsvēra KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs.

Naudā, graudā vai pa draugam

Atgādinām, ka, pēc pērnā gada nogalē publiskotā organizācijas “Transparency International” starptautiskā korupcijas barometra, Latvijas iedzīvotāju skatījumā viskorumpētākās institūcijas valstī ir politiskās partijas, tiesu sistēma un muita. Tāds bija sabiedrības priekšstatu spogulis.
Savukārt janvārī veiktajā pētījumā akcentēta Latvijas iedzīvotāju personīgā pieredze.
Izmantota pazīšanās un sakari, lietā likti neoficiāli maksājumi, dāvanas, barterdarījums – tie ir iedzīvotāju minētie paņēmieni problēmu risināšanā. 95 procenti aptaujāto iztikuši bez minētajiem neoficiālajiem paņēmieniem, kārtojot pases iegūšanu, apmaiņu vai uzturēšanās atļauju, kā arī izsaukumu. Otro augstāko pozitīvo novērtējumu guvusi saskare ar Valsts ieņēmumu dienestu (86,4 procentiem nav bijušas koruptīvas attiecības). A.Loskutovs pieļāva, ka pavērtos cita aina, ja, piemēram, aptaujātu tikai uzņēmējus. Tā kā ikdienā skaitliski maz iedzīvotāju saskaras ar VID, uz vispārējā fona dienests ir labās pozīcijās. Trešo augstāko novērtējumu guvusi autotransporta reģistrācija un tehniskā apskate, ceturto – lietu kārtošana pašvaldībās, tad seko Valsts policija, iekārtošana skolā, bērnudārzā un iestāšanās augstskolā, kā arī jautājumu izskatīšana tiesā. Arī nekustamo īpašumu lietu kārtošana un muita ir virs 60 procentiem. Par Valsts policiju, tiesu un muitu jābilst, ka pēdējos divos gados ar tām bija saskāries mazāk nekā katrs desmitais aptaujātais, tādēļ vērtējumu par negatīvo pieredzi teorētiski varēja sniegt tikai ļoti šaurs cilvēku loks.
Ārstējoties poliklīnikā vai slimnīcā, tikai 58,7 iztikuši bez neoficiāliem paņēmieniem, vēl nedaudz bēdīgāka pieredze ir atļauju un licenču saņemšanā uzņēmējdarbībai un būvniecībai, iekārtojoties darbā valsts vai pašvaldību iestādēs, kā arī darba vietas vai firmas dalībā iepirkumos, lai iegūtu valsts un pašvaldību pasūtījumu. Līdere ir Ceļu policija – tikai 40,6 procenti respondentu nav devuši kukuli vai likuši lietā kādu citu neoficiālu paņēmienu. Situācija kopš 1999.gada gan nedaudz uzlabojusies.
Dažādu problēmu risināšanā izmantotie paņēmieni atšķiras. Piemēram, saskarē ar Ceļu policiju dominē neoficiālie maksājumi. 10 procentos gadījumu tiek izmantoti sakari, 3 procentos – barterdarījums. Raksturojot iedzīvotāju negatīvo pieredzi, ārstējoties poliklīnikā vai slimnīcā, KNAB vadītājs atzīst, ka kopš 1999.gada nekas nav mainījies pozitīvā virzienā. Gluži otrādi – tā sauktā sarunāšanas principa izplatība sarukusi, un tagad dominē princips “naudā vai graudā”, proti, 32 procenti aptaujāto pēdējos divos gados devuši kukuli.
Nedaudz samazinājusies nepieciešamība pēc koruptīviem darījumiem, kandidējot uz darbu valsts vai pašvaldības iestādēs, kaut tomēr 11% iedzīvotāju atzinuši, ka veikuši neoficiālos maksājumus. Visbiežāk izmantoti sakari, resp., radu un draugu palīdzība – 35% gadījumu. Tas vērtējams divējādi, pieļauj A.Loskutovs. No vienas puses, darbinieku atlasei jābūt iespējami atklātākai un pārredzamākai, bet ir saprotama arī vadītāju vēlme pieņemt darbā cilvēkus, uz kuriem var paļauties.

Satrauc godaprāta trūkums

Pētījumā noskaidroti arī uzskati par korupcijas pastāvēšanas iemesliem. Vairāk nekā puse aptaujāto par ļoti nozīmīgu iemeslu uzskata izveidojušos sistēmu personiskā labuma gūšanai. Par nozīmīgiem faktoriem, kas izraisa vai veicina korupciju, cilvēki uzskata arī zemās prasības ierēdņiem, kontroles trūkumu, valsts augstākā līmeņa vadītāju slikto piemēru, zemo savu tiesību zināšanu līmeni iedzīvotāju vidū un politisko lēmumu pieņēmēju morālās stājas trūkumu. Tikai 16% aptaujāto par iemeslu korupcijai minēja valsts ierēdņu zemo atalgojumu, kas savukārt pašu amatpersonu vidū, iespējams, būtu viens no galvenajiem minētajiem iemesliem, skaidro A.Loskutovs. Tātad iedzīvotāju skatījumā korupcija ir godaprāta trūkuma problēma.
Jautāti, vai būtu gatavi ziņot par konkrētu gadījumu, atklāti to darītu 21 procents, anonīmi – 34 procenti, neziņotu 22 procenti. Savukārt piektdaļa šaubās, tādēļ, kā uzskata KNAB vadītājs, birojam un citām attiecīgām iestādēm paveras plašs darba lauks, lai iemantotu cilvēku uzticību. Tajā pašā laikā aptauja atklāj, ka iedzīvotāji kļuvuši izglītotāki – pirms pieciem gadiem labi ja trešdaļa zināja, kur var ziņot par korupcijas gadījumiem, tagad jau teju puse, turklāt vairums no viņiem vērstos tieši KNAB.
Izvērtējot dažādu institūciju lomu korupcijas novēršanā, visaugstāko iedzīvotāju novērtējumu guvis KNAB, plašsaziņas līdzekļi un nevalstiskās organizācijas. Skeptiskāk aptaujātie vērtējuši tiesu sistēmu, bet viszemāk – kā kavējošas – tiek vērtētas politiķu aktivitātes.

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv

Uzziņai

Biežāk minētie iemesli, kuru dēļ varētu izšķirties dot kukuli:
* pārliecība, ka tiks panākts vēlamais rezultāts (53%);
* jautājums vai problēma tiks izskatīta ātrāk (42%);
* ir lielāka drošība, ka problēma vispār tiks risināta (39%);
* nedrošība, ka citādi nav garantēta kvalitatīva izpilde (28%).