Ministru kabineta 2005.gada 22.februāra sēdē

Pieņemts rīkojums “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas rektora apstiprināšanu”.
Saskaņā ar Augstskolu likumu, profesore Dace Markus apstiprināta par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas rektori.
Akceptēts likumprojekts “Grozījums likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””.
Likumprojektā noteikts, ka ārvalstu bruņoto spēku militārpersonām laikā, kad tās uzturas Latvijas Republikā, ir tiesības nēsāt formas tērpu.
Likumprojekta būtība ir nodrošināt tiesību aktos lietoto terminu konsekvenci, nomainot vārdu “uniforma” ar vārdiem “formas tērps”. Papildus tam likumprojekts paredz izslēgt no 17.panta nosacījumu, ka pie formas tērpiem jābūt piestiprinātām Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas izdotām noteikta parauga zīmēm, jo karavīriem nav tiesību valkāt pie formas tērpa citas valsts simboliku.
Pieņemts rīkojums “Par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu”.
Saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu un Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumiem Nr.129 “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji” un izglītības un zinātnes ministra ieteikumu, Talsu ģimnāzijai piešķirts valsts ģimnāzijas statuss.
Pēc valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas Talsu ģimnāzijas darbību nodrošina valsts budžetā paredzētā finansējuma ietvaros.
Latvijā šobrīd darbojas 14 valsts ģimnāzijas, kas realizē arī reģionālā metodiskā centra funkcijas, koordinējot pedagogu tālākizglītības darbību pilsētā, rajonā vai reģionā. Valsts ģimnāziju tīkls tiek veidots tā, lai šīs izglītības iestādes aptvertu visus Latvijas novadus. Kurzemes novadā valsts ģimnāzijas statuss līdz šim nav piešķirts nevienai izglītības iestādei.
Talsu ģimnāzija piedāvā apgūt izglītību četrās vispārējās vidējās izglītības programmās un divās vispārējās pamatizglītības programmās: Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena izglītības programma; Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena izglītības programma; Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena; Vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētā virziena (komerczinības) izglītības programma; Vispārējās pamatizglītības programma; Vispārējās pamatizglītības (7.– 9.klase) programma. Ģimnāzijas 10. līdz 12.klasē 2003./2004.mācību gadā mācās 212 izglītojamie. Mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos A–C līmenī: 2002./2003.mācību gadā – 79,19% izglītojamo; 2003./2004.mācību gadā – 82,88% izglītojamo. Ģimnāzija veic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas. Izglītības iestāde pilnībā atbilst visiem kritērijiem valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanai, kas noteikti Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumos Nr.129 “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji”.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”.
Likumprojekts noteic, ka pēc lata piesaistes eirai ieguldījumi eirās vairs netiek uzskatīti par ieguldījumiem ar saistībām nesaskaņotās valūtās.
Tiek novērsta pretruna Valsts fondēto pensiju likuma 2. pantā, precizējot, ka valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus nedrīkst ieguldīt nekustamajā īpašumā, jo šāds ierobežojums nepārprotami ir noteikts šā paša likuma 12. panta ceturtās daļas 1. punktā.
Tāpat likumprojektā tiek noteikts, ka jebkāda valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāna reklāma var notikt tikai atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijā reģistrētam ieguldījumu plānam, tiek noteikts, kāda informācija jānorāda, publicējot ieguldījumu plāna reklāmu, kā arī tiek noteikts aizliegums ieguldījumu plāna reklāmā garantēt peļņu vai noteiktu ienesīguma līmeni.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””.
Likumprojekta mērķis ir: precizēt likuma subjektu loku un lietotos terminus; precizēt šajā likumā ietverto pilnvarojumu attiecībā uz naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata sagatavošanas kārtības noteikšanu; saskaņot likumu ar jaunākajām starptautisko grāmatvedības standartu prasībām, ciktāl tas iespējams, nepārkāpjot Padomes 1978.gada 25.jūlija Ceturtās direktīvas 78/660/EEC prasības.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par konsolidētajiem gada pārskatiem””.
Likumprojekta mērķis ir: precizēt šajā likumā ietverto pilnvarojumu attiecībā uz konsolidētā naudas plūsmas pārskata un konsolidētā pašu kapitāla izmaiņu pārskata sagatavošanas kārtības noteikšanu; ietvert likumā atļauju sagatavot konsolidētos gada pārskatus saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem; saskaņot likumu ar jaunākajām starptautisko grāmatvedības standartu prasībām, ciktāl tas iespējams, nepārkāpjot Padomes 1983.gada 13.jūnija Septītās direktīvas 83/349/EEC prasības.
Pieņemti “Noteikumi par koledžas darbības uzsākšanas kritērijiem”.
Koledžu piesaka reģistrācijai Izglītības iestāžu reģistrā, ja tā atbilst šādiem kritērijiem: tās dibinātāja valdījumā esošo vai vismaz uz pieciem gadiem turējumā nodoto koledžas telpu kopējā platība un plānojums nodrošina iespēju kvalitatīvi īstenot pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Vienlaikus notiekošu mācību laikā vienam studējošajam paredzēts ne mazāk kā 4,5 m² mācību telpu. Koledžai nodotās dibinātāja valdījumā vai turējumā esošās kustamās un nekustamās mantas vērtība ir ne mazāka par 180000 latu, un tā nav ieķīlāta vai citādi apgrūtināta ar lietu tiesībām. Nevienam no koledžas dibinātājiem nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, neviens no koledžas dibinātājiem nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas procesā, tā saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta, nav uzsākta tiesvedība par koledžas dibinātāja darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu. Kā arī telpas, kurās tiek īstenotas studiju programmas, ir apdrošinātas vismaz pret ugunsgrēka risku. To apliecina apdrošināšanas līgums, kas noslēgts uz laiku, ne mazāku par gadu; koledžai ir nepieciešamais aprīkojums, lai pedagogi varētu papildināt mācību procesu ar teksta un attēla projekciju, kā arī studējošie varētu mācībām izmantot datoru; koledžā ir bibliotēka, kurā pieejama studiju programmu apguvei nepieciešamā literatūra un informatīvie izdevumi, ir pieslēgums globālajam datoru tīklam (interneta pieslēgums), lai nodrošinātu pieeju Latvijas un starptautiskajiem elektroniskajiem literatūras un periodikas krājumiem, kas nepieciešami patstāvīgajam, zinātniskajam un pētnieciskajam darbam.
Koledžu piesaka reģistrācijai Izglītības iestāžu reģistrā, ja tās personāls atbilst šādiem kritērijiem: koledžas direktoram ir maģistra grāds vai tam pielīdzināts grāds, vismaz piecu gadu pedagoģiskā darba pieredze un vismaz piecu gadu pieredze vadošā amatā; koledžas akadēmiskajam personālam ir doktora vai maģistra grāds; profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta amatu ieņem persona ar augstāko izglītību ar zinātnisko grādu vai ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs; lektora un asistenta amatu ieņem persona ar augstāko izglītību ar zinātnisko grādu vai ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs vismaz piecu gadu praktiskā darba stāžs.
Pirms koledžas pieteikšanas reģistrācijai Izglītības iestāžu reģistrā tās dibinātājs noslēdz darba līgumus ar plānoto koledžas akadēmisko personālu un koledžas direktoru.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā nosakāma maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā dzīvojamās mājas pārvaldnieks nosaka dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašniekam (dzīvokļa īpašnieks) maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas un pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības.
Maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu katram dzīvokļa īpašniekam aprēķina proporcionāli dzīvokļa īpašumā esošajai kopīpašuma domājamai daļai saskaņā ar pārvaldnieka sastādīto izdevumu tāmi kalendāra gadam.
Ja dzīvokļa īpašnieks izmanto dzīvokļa īpašumu komercdarbībai un šāda darbība rada papildu slodzi dzīvojamās mājas dzīves vides kvalitātei un to apstiprina sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja atzinums, dzīvokļa īpašniekam jāsedz papildu izdevumi, kas minētās darbības dēļ rodas dzīvojamās mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā.
Maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu aprēķina par dzīvokļu īpašumu kopējās platības kvadrātmetru. Maksas apmēru veido dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumi un normatīvajos aktos vai līgumos noteiktie obligātie maksājumi. Maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu aprēķina, izmantojot šādu formulu: I = I_aps + I_obl , (kur: I – maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu; I_aps – dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumi; I_obl – normatīvajos aktos vai līgumos noteiktie obligātie maksājumi (piemēram, nekustamā īpašuma nodoklis, zemes nomas maksa).
Maksā par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu papildus šajos noteikumos minētajiem izdevumiem var iekļaut dzīvojamās mājas apdrošināšanas izdevumus (A) un pārvaldnieka peļņu (P). (I = I_aps + I_obl + A + P)
Dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumus (I_aps) aprēķina šādi: ; I_u = I_s + I_tu + I_pa ,
(kur: I_aps – dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumi (lati mēnesī par dzīvokļu īpašumu kopējās platības kvadrātmetru); I_u – dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamie izdevumi (lati gadā); I_s – dzīvojamās mājas un tai piegulošās teritorijas sanitārās kopšanas izdevumi, piemēram, samaksa par sētnieku un apkopēju darbu, deratizācijas, dezinfekcijas, transporta izmaksas (lati gadā); I_tu – dzīvojamās mājas tehniskās uzturēšanas un apkalpošanas izdevumi, piemēram, siltumtīkla un elektroapgādes sistēmas, ūdensvada un kanalizācijas sistēmas tehniskās apkopes izmaksas, papildu pasākumu izmaksas, lai dzīvojamās mājās, kurām ir vairāk par sešiem stāviem, nodrošinātu būvnormatīvos noteikto prasību izpildi, uzkrājumi dzīvojamās mājas remontam un avārijas situāciju novēršanai (lati gadā); I_pa – dzīvojamās mājas pārvaldes izdevumi, piemēram, administratīvo ēku (telpu) uzturēšanas (remonts, maksājumi par pakalpojumiem) vai nomas izmaksas, kancelejas preču, pasta un bankas pakalpojumu izmaksas (lati gadā); Pl_m – dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumu kopējā platība (m²) – mājas inventarizācijas lietā atzīmētā dzīvojamās mājas kopējā platība, kas precizēta, ņemot vērā lodžiju platībai piemērojamo koeficientu 0,5, balkonu un segto terašu platībai – koeficientu 0,3.
Ja dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības pārņem dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona, persondzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākums ir nodot jaunajam dzīvojamās mājas pārvaldniekam neizlietotos uzkrājumus dzīvojamās mājas remontam.
Pieņemts rīkojums ‘’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā’’, kurā iekļauti 483 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 30 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 453 pilsonības pretendentiem 69% ir krievi, 13% – baltkrievi, 7% – ukraiņi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 86 896 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3 016; 1997.gadā – 2 992; 1998.gadā – 4 439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9 844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 1 544 personas.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.
Grozījumi likumā paredz izslēgt no likuma 3.nodaļu “Lietu izskatīšanas pamatprincipi”, kuri ir iekļauti procesuālajos likumos, tādējādi novēršot tiesību normu kolīzijas. Likums tiek papildināts ar normu par izmeklēšanas tiesnešiem, kuri paredzēti Kriminālprocesa likumprojektā. Likumprojektā tiek precizētas rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka un apgabaltiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka funkcijas un kompetence tiesas administrēšanā, kā arī viņu iecelšana amatā.
Tiek precizēta norma par tiesneša amata kandidāta stažēšanās laiku un paredzēts, ka atkārtoti kandidēt uz tiesneša amatu iepriekš kandidējusi persona varēs tikai pēc viena gada. Gada termiņu paredzēts sākt skaitīt no dienas, kad tiesneša amata kandidātam ir paziņots par atteikumu tālākai virzīšanai uz tiesneša amatu.
Likumprojekts paredz, ka, atstādinot tiesnesi no amata, tiek saglabāta minimālā mēneša amatalga. Šobrīd spēkā esošajā likumā “Par tiesu varu” nav noregulēts jautājums par atstādināšanas laikā tiesnesim izmaksājamām naudas summām, tādēļ var aktualizēties jautājums, vai izmaksājama piemaksa par kvalifikācijas klasi un prēmijas. Piedāvātā panta redakcija nodrošinās tiesnesim iztikas līdzekļu saglabāšanu uz atstādināšanas laiku, neparedzot piemaksas par kvalifikācijas klasi un prēmiju maksāšanu.
Likumprojektā tiek precizēts Tiesu administrācijas statuss un funkcijas.
No likuma tiek izslēgta nodaļa par tiesu sistēmai piederīgām iestādēm, jo bāriņtiesas, pagasttiesas un dzimtsarakstu nodaļas atbilstoši likumam “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” ir pašvaldību izveidotas iestādes, kuras neveic tiesas spriešanu, bet pieņem administratīvos aktus.
No likuma tiek izslēgts 108.pants, jo visas tieslietu ministra funkcijas ir atrunātas citos likuma pantos, līdz ar to šāda norma likumā nav nepieciešama.
Likumprojektā tiek precizēta norma par tiesneša prēmēšanu, kā arī tiek noteiktas tiesnesim paredzētās sociālās garantijas – atvaļinājums bez mēneša amatalgas saglabāšanas un pārcelšanas pabalsts, ja tiesnesis tiek pārcelts darbā uz citu apvidu.
Projekts paredz likumu papildināt ar 23.nodaļu “Tiesu informatīvā sistēma”, kas noteic, ka Tiesu lietvedība – lietu reģistrācija, virzība, nolēmumu sagatavošana – notiek Tiesu informatīvajā sistēmā. Tiesu informatīvās sistēmas turētājs ir Tiesu administrācija. Ministru kabinets nosaka tiesu informatīvās sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””.
Lai nodrošinātu nejaušības principa īstenošanu administratora kandidāta izvēles procedūrā, tiks noteikta kārtība, kādā tiek izvēlēts un ieteikts tiesai administratora kandidāts konkrētam maksātnespējas procesam. Līdz ar to likumprojektā iestrādāta norma, kas paredz noteikt pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot attiecīgus noteikumus.
Likumprojektā ietvertās normas precizē aģentūras tiesības uzraudzības funkcijas īstenošanā attiecībā uz pārkāpumiem, kas konstatēti administratora rīcībā un lēmumos, paredzot efektīvāku uzraudzības funkcijas īstenošanu, kas nodrošina efektīvu un likumīgu maksātnespējas procesa gaitu.
Likumprojektā tiek konkretizēti jautājumi, kas saistīti ar administratoru sertifikāciju un ar to saistītajiem ierobežojumiem pildīt maksātnespējas procesa administratora pienākumus, kā arī lai saskaņotu lēmuma pieņemšanas procedūru, pieņemto lēmumu apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu ar Administratīvā procesa likuma normām.
Pieņemti rīkojumi: “Par R.Priedes atbrīvošanu no Ventspils ostas valdes locekļa amata”; “Par O.Grinberga iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļa amatā” un “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 24.decembra rīkojumā Nr.808 “Par valsts pārstāvju iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļu amatos””.
Rīkojums paredz, saskaņā ar Likumu par ostām, atbrīvot Ritvaru Priedi no Ventspils ostas valdes locekļa amata.
Rīkojums paredz, saskaņā ar Likumu par ostām, iecelt Ojāru Grinbergu Ventspils ostas valdes locekļa amatā.
Rīkojums paredz izdarīt grozījumu Ministru kabineta 2003.gada 24.decembra rīkojumā Nr.808 “Par valsts pārstāvju iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļu amatos” un izteikt 1.punktu šādā redakcijā: “1. Ojāru Grinbergu – Ekonomikas ministrijas izvirzīto pārstāvi.”

Ministru kabineta Komunikācijas departaments