Ukraina nākotnē grib būt ES valsts

Ukrainas prezidenta Viktora Juščenko ārpolitiskās aktivitātes gan Eiropas, gan pasaules mērogā šajā nedēļā ir pamanāmas. Aizvakar V.Juščenko uzstājās NATO galotņu sanāksmē, bet vakar – Eiropas Parlamentā (EP).

Viktors Juščenko Eiropas Parlamentā Foto: EPA/A.F.I.

Mērķis – dalība ES

Uzrunā eiroparlamentāriešiem Ukrainas prezidents atzina, ka tās mērķis ir dalība Eiropas Savienībā (ES). EP prezidents Josē Borrels atzina, ka EP atbalsta Ukrainas centienus un to apliecinājuši arī parlamentārieši, janvārī pieņemot deklarāciju, kurā pausts atbalsts Ukrainai un tās izvēlētajam demokrātiskajam ceļam. J.Borrels norādīja, ka V.Juščenko iecerētā reformu virkne ir nepieciešama, bet to īstenošana nebūs vienkārša.
Savā uzrunā V.Juščenko īpaši uzsvēra demokrātiju kā vērtību. “Tā ir ES vērtība. Arī Ukrainas iedzīvotāji tagad apliecinājuši, ka demokrātija ir vērtība Ukrainā. Demokrātija ir un tai jābūt mūsu bagātības stūrakmenim. Oranžā revolūcija Ukrainā ir pierādījusi, ka totalitārisms Eiropā vairs nav iespējams.”
Ukrainas prezidents apliecināja, ka viņa valsts pamatiem jābūt demokrātiskiem un tiesiskiem. “Eiropas robežas tagad plešas no Lisabonas līdz Kijevai. Mēs esam izvēlējušies Eiropu. Tas nav tikai ģeogrāfijas jautājums, bet skar arī jautājumu par vērtībām. Mēs esam izvēlējušies Eiropas vērtības. Ukrainai vēl ir daudz darāmā, lai mēs kļūtu par pilntiesīgu Eiropas ģimenes locekli. Mēs jau esam nostājušies uz reformu ceļa. (..) Ukrainas integrācija ES ir vienīgais manas valsts ceļš, kuru redzu.”
Tajā pašā laikā Ukraina atzīst, ka tai ir daudz darāmā un Ukrainas iestāšanās ES nav pašsaprotams rezultāts. “Lai sasniegtu mūsu izvirzīto mērķi, mums ir daudz jāstrādā. Viss ir atkarīgs no mums pašiem. Māja ir jāceļ uz stingriem pamatiem. Ja ēkai nav drošu pamatu, tā var sagāzties. Tāpēc mūsu spēkos ir darīt visu, lai šie pamati būtu droši un stabili.”

Eiropas Parlaments atbalsta Ukrainu

V. Juščenko uzruna EP tika sveikta ar ovācijām. Runas laikā eiroparlamentārieši vairākas reizes pārtrauca Ukrainas prezidentu, lai ar aplausiem paustu atbalstu teiktajam. Uzrunas beigās deputāti, pieceļoties kājās, aplaudēja Ukrainas prezidentam.
Par eiroparlamentāriešu atbalstu Ukrainas centieniem liecina arī janvārī ar lielu balsu pārsvaru pieņemtā rezolūcija. Tajā deputāti pauda gandarījumu par “kopumā godīgām vēlēšanām” Ukrainā pērnā gada nogalē.
Rezolūcijā arī norādīts, ka pienācis laiks pārskatīt Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plānu un, ņemot vērā Ukrainas nopietno vēlmi integrēties, piedāvāt Ukrainai jaunu, pastiprinātu rīcības plānu un skaidru perspektīvu iestāties ES. Arī savā uzrunā V.Juščenko norādīja, ka pašreizējā sadarbības forma starp Ukrainu un ES – kaimiņvalstu attiecības – ir novecojusi. “Mūsu attiecības ir dziļākas un nākotnes plāni lielāki,” skaidroja V. Juščenko.
Nenoliedzot iespēju izvēlēties citu sadarbības formu, J.Borrels, par nākotni runājot, sarunā ar žurnālistiem no Latvijas teica: “Tomēr ir jāievēro lietu secība. Jāatzīst, ka šajā ziņā Ukrainas prezidents ir reālistisks un pragmatisks. Viņš ļoti labi saprot, kā kas strādā, viņš zina, ka ir noteiktas procedūras. Šodien [23.02.2005. – red.] mēs apstiprinājām rīcības plānu, tagad mums jāskatās, kā tas tiks ieviests dzīvē. Tas prasīs laiku, bet Ukraina ir paudusi nepārprotamu vēlmi kļūt par ES dalībvalsti.” Jautāts par iespējamajām problēmām, kas varētu kavēt Ukrainas ceļu uz ES, J.Borrels atbildēja izvairīgi. “Jā, ir dažas problēmas. Bet tās ir līdzīgas tām, kādas bija Austrumeiropas valstīm ceļā uz ES. Tās ir problēmas, kuras varam risināt.”
Jau minētajā EP rezolūcijas izstrādē piedalījās arī deputāte no Latvijas Inese Vaidere. Sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” viņa apliecināja, ka Ukraina nākotnē varētu kļūt par pilntiesīgu ES dalībvalsti. “Jāņem vērā, ka Ukraina ir Eiropas valsts. Ja ES kandidātvalsts ir Turcija, kas nav Eiropas valsts, tad par potenciālu Ukrainas dalību ES mēs varam nešaubīties. Protams, jāievēro noteiktā notikumu secība. Piemēram, pēc asociācijas līguma varētu arī sākt iestāšanās sarunas. Protams, Ukrainai tāpat kā jebkurai citai valstij būs jāizpilda Kopenhāgenas kritēriji. Tas prasīs daudz darba, bet, ja Ukraina strādās, būs arī panākumi. Tādā gadījumā Ukraina noteikti var rēķināties ar EP atbalstu.” Jautāta, cik ilgs varētu būt Ukrainas ceļš uz ES, I. Vaidere neatbildēja tieši. “Ļoti ātrs šis process nevarētu būt. Ukrainas rietumu daļa ir tikusi daudz tālāk nekā, piemēram, Doņeckas apgabals un Krima.” Jautāta, kura valsts – Ukraina vai Turcija – varētu pirmā iestāties ES, J. Vaidere teica: “Ja vien man ļauj izvēlēties, es vairāk atbalstu Ukrainas dalību ES. Tajā pašā laikā atzīstu, ka Eiropai stratēģiski nozīmīga ir arī Turcija.”