Ministru kabineta noteikumi Nr.142
Rīgā 2005.gada 22.februārī (prot. Nr.10 34.§)
Pārtikas un veterinārā dienesta nolikums
Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1.Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk — dienests) ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.
2.Dienesta darbības mērķis ir organizēt un veikt valsts uzraudzību un kontroli pārtikas apritē un veterinārmedicīnā, lai nodrošinātu patērētājiem nekaitīgas un drošas pārtikas apriti, kā arī dzīvnieku veselības un labturības prasību ievērošanu.
II. Dienesta funkcijas, uzdevumi un kompetence
3.Dienesta funkcijas noteiktas Veterinārmedicīnas likumā, Pārtikas aprites uzraudzības likumā, Dzīvnieku aizsardzības likumā, Dzīvnieku barības aprites likumā un Farmācijas likumā.
4.Lai nodrošinātu funkciju izpildi, dienests veic šādus uzdevumus:
4.1.atbilstoši uzraudzības programmām organizē un veic pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu produktu un procesu kontroli;
4.2.organizē un veic valsts veterinārās uzraudzības objektu kontroli;
4.3.organizē un koordinē dzīvnieku infekcijas slimību profilakses un apkarošanas pasākumus;
4.4.saskaņā ar pārtikas aprites un veterinārmedicīnas kontroli un uzraudzību organizē un veic laboratoriskos un diagnostiskos izmeklējumus;
4.5.sagatavo un iesniedz Zemkopības ministrijā priekšlikumus par veicamajiem pasākumiem dienesta kompetencē esošajās jomās;
4.6.informē sabiedrību par dienesta darbību un sniedz konsultācijas fiziskajām un juridiskām personām;
4.7.ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus;
4.8.sniedz normatīvajos aktos noteiktos maksas pakalpojumus;
4.9.piedalās normatīvo aktu projektu izstrādē un atzinumu sniegšanā par citu institūciju sagatavotajiem dienesta kompetencē esošajiem normatīvo aktu projektiem;
4.10.piedalās Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Padomes darba grupu un komiteju sanāksmēs dienesta kompetencē esošajās jomās;
4.11.sniedz Lauku atbalsta dienestam informāciju, kas nepieciešama valsts un Eiropas Savienības atbalsta administrēšanai;
4.12.ievieš administratīvo un tehniskās vadības sistēmu, lai veiktu Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas pasākumu piemērošanā noteikto produktu laboratoriskās pārbaudes;
4.13.veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami dienesta darbības nodrošināšanai;
4.14.saglabā dienesta bilancē esošos valsts īpašumus;
4.15.veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
5.Dienests atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgs:
5.1.sagatavot un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt priekšlikumus par dienesta uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta;
5.2.pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī — ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos — no privātpersonām dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;
5.3.iesaistīt ministriju un citu institūciju pārstāvjus nekaitīgas un drošas pārtikas aprites, kā arī dzīvnieku veselības un labturības jautājumu risināšanā.
III. Dienesta struktūra un pārvalde
6.Dienesta darbu vada dienesta ģenerāldirektors. Dienesta ģenerāldirektors vienlaikus ir arī valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors. Dienesta ģenerāldirektors pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas.
7.Dienesta ģenerāldirektoru Valsts civildienesta likuma noteiktajā kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo no amata zemkopības ministrs. Dienesta ģenerāldirektoram var būt vietnieki.
8.Dienesta ģenerāldirektors izveido dienesta iekšējo organizatorisko struktūru.
IV. Dienesta darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana
9.Dienesta darbības tiesiskumu nodrošina dienesta ģenerāldirektors. Dienesta ģenerāldirektors izveido dienesta iekšējās kontroles un lēmumu pārbaudes sistēmu.
10.Dienesta ģenerāldirektoram ir tiesības atcelt dienesta amatpersonu prettiesiskus lēmumus un iekšējos normatīvos aktus.
11.Dienesta amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt un pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu šādā kārtībā:
11.1.struktūrvienības amatpersonas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu dienesta ģenerāldirektoram. Dienesta ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt tiesā;
11.2.dienesta ģenerāldirektora izdotos administratīvos aktus (izņemot šo noteikumu 11.1.apakšpunktā minēto lēmumu) vai faktisko rīcību var apstrīdēt Zemkopības ministrijā. Ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
12.Dienests sagatavo pārskatu par budžeta līdzekļu izlietojumu un publisko gada pārskatu. Dienesta ģenerāldirektors ne retāk kā reizi gadā iesniedz zemkopības ministram dienesta darbības pārskatu. Zemkopības ministrs jebkurā laikā var pieprasīt iesniegt dienesta darbības pārskatu.
13.Dienests ne retāk kā reizi gadā iesniedz ministram pārskatu par dienesta funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu.
V. Noslēguma jautājums
14.Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumus Nr.112 “Pārtikas un veterinārā dienesta nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 42.nr.).
Ministru prezidents A.Kalvītis
Zemkopības ministrs M.Roze
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 26.februāri.