Par atvērtā koda programmām skolās

Trešdien, 23.februārī, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Didža Šēnberga iniciatīvas notika seminārs “Atvērtā koda programmatūra: otrā dzīve vecajiem datoriem”. Tajā piedalījās arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, iniciatīvas grupas “Atvērtā Latvija” pārstāvis Aivars Purmals, Aigars Mahinovs no Latvijas Atvērtā koda asociācijas, Vidzemes augstskolas Informācijas tehnoloģiju daļas vadītājs Atis Rudzītis, kā arī Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās biroja vadītājs Klāvs Olšteins.
Lai paplašinātu skolēnu iespējas un ietaupītu budžeta līdzekļus, seminārā apsprieda eksperimentālu projektu, ieviešot skolās atvērtā koda datorklases.
D.Šēnbergs uzskata, ka ir būtiski jau skolā apgūt programmu dažādību un atvērtā koda bezmaksas statuss nodrošinātu visdažādāko grafisko, mācību, izpētes un zinātnisko programmu pieejamību skolās. “Ir svarīgi līdzekļus izglītības informatizācijā izmantot ļoti taupīgi, lai galvenais uzsvars būtu uz intelektuālo rezultātu un daudzveidīgām programmām, nevis dārgas aparatūras iegādi par valsts naudu. Simtiem skolu valžu pasaulē ziņo par veiksmīgu “Linux” izmantošanu. Arī Igaunijā veiksmīgi noris pilotprojekts. Turklāt Eiropas Komisija rekomendē atbalstīt atvērto kodu un atvērtos standartus, un mums kā dalībvalstij vajadzētu to respektēt”.
Atvērtais kods dod brīvību izmantot programmu bez maksas un tiesības pārveidot to saviem mērķiem. Tas piedāvā “otru dzīvi novecojošiem datoriem”, proti, par salīdzinoši nelielu naudu paildzināt skolu novecojušā datorparka mūžu par pieciem līdz desmit gadiem. Tātad var izmantot vecus datorus ar nelielu jaudu, lai darbotos mūsdienīgas, skolēnam nepieciešamas programmas. Atvērtā koda licences tiesības ir pieejamas bez maksas, un izdevumi programmu ierīkošanai nonāks galvenokārt nacionālajiem programmētājiem, nevis pārrobežu korporācijām. Vidzemes augstskolas piemērs rāda, ka var īstenot augstskolas datorizāciju ar trīsreiz mazākām finansēm, gūt vajadzīgos rezultātus ar mazākas jaudas datoriem.
“Atvērtās Latvijas” pārstāvji informēja, kā novērst vīrusus skolu datortīklos, ieviešot termināļu sistēmu, kad programmas ir ierīkotas tikai uz skolas galvenā servera. Svarīgi, ka atvērtā koda administrēšana būs samērā lēta, jo to var veikt attālināti – no citas ēkas vai citas pilsētas.
Skolās ir daudz novecojošu datoru, iespējams, arī daudz nelicencētu programmu. Daudzu esošo datoru modernizēšana ir neiespējama vai ļoti dārga. Aprēķināts, ka, izmantojot atvērto kodu, pat piegādājot skolai lietotus datorus, vienas datorklases nomas izmaksas kopā ar programmatūru un servisu nepārsniegtu 3000 latu gadā, t.i., apmēram piecu datoru iegādes izdevumus.
Savukārt vakar, 24.februārī, notika izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes un īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās Jāņa Reira, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Didža Šēnberga un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās biroja vadītāja Klāva Olšteina darba apspriede. Ministri pārrunāja jautājumus par skolu datorizāciju, atvērtā koda programmatūru izmantošanas iespējām, tālmācību jeb e-studijām un informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistu sagatavošanu augstskolās.
Ministri ir vienisprātis, ka jāintensificē skolu un akadēmisko institūciju informatizācija. Daudzās skolās ir ļoti novecojuši un nemodernizējami datori, tāpēc IZM atbalsta datorizāciju divos virzienos – gan uzstādot jaunas datorklases, gan dodot jaunu dzīvību vecajiem datoriem, izmatojot atvērtā koda programmatūru. Tādējādi iespējams ne tikai ieekonomēt finanšu līdzekļus un atbalstīt Latvijas IT speciālistus, bet arī dot izvēles iespējas jau skolā apgūt programmu dažādību un bagātināt intelektu. J.Reirs izteica konceptuālu atbalstu bezmaksas programmatūras lietošanai skolās, tomēr pauda bažas par administrēšanai nepieciešamo finansējumu.
Ministri vienojās izveidot darba grupu, kuras uzdevums būs izvērtēt, kad sākt atvērtā koda datorklašu pilotprojektu skolās.
Elektroniskās tālmācības studijas Latvijas augstskolās ir izplatītas, tomēr, iespējams, tās būtu aktīvāk jāpopularizē. Jāizstrādā arī normatīvie akti e-studiju kritērijiem.
Latvijā ir labi sagatavoti un darba tirgus prasībām atbilstoši IT speciālisti, uzskata J.Reirs. Tomēr turpināt studijas maģistrantūrā un doktorantūrā izvēlas kritiski maz bakalaura kvalifikāciju ieguvušo un netiek atjaunoti un papildināti akadēmiski zinātniskie resursi. Ministri ir vienisprātis, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš arī pētniecības projektiem IT nozarē.

Laila Spaliņa, ministres padomniece komunikāciju lietās