Cik ilgi guļam, pelnām un atpūšamies

Vīriešiem vidēji 34 stundas nedēļā ir brīvais laiks, bet sievietēm tas ir par kādām četrām stundām mazāks.

Fakti un secinājumi

Iedzīvotāju laika izlietojums ir viens no dzīves kvalitātes raksturlielumiem, jo ļauj atspoguļot tos cilvēka dzīves aspektus, kas grūti izskaitļojami naudas izteiksmē vai aprakstāmi pēc citām kvantitatīvām mērauklām. Centrālā statistikas pārvalde 2003.gadā veica Latvijas iedzīvotāju laika izlietojuma apsekojumu. Pasaules praksē šādas aptaujas notiek vidēji reizi piecos vai desmit gados.
Apsekojumā tika iekļauti visi Latvijas iedzīvotāji, sākot no 10 gadu vecuma. Tajā pārstāvēti arī visi gadalaiki, jo tie ietekmē sezonas darbiem patērēto laiku, brīvā laika izlietojumu, atvaļinājumu un citas būtiskas sociālās dzīves jomas.
Secināts, ka sievietes vidēji guļ par vienu stundu nedēļā ilgāk nekā vīrieši, bet nedēļā viens Latvijas iedzīvotājs miegam velta vidēji 8,9 stundas diennaktī.
Vīrieši vidēji nedēļā par deviņām stundām vairāk nekā sievietes velta peļņas darbam. Savukārt sievietes kopumā patērē apmēram divreiz vairāk laika nekā vīrieši mājsaimniecības darbiem un bērnu aprūpei (atbilstoši vidēji 25 un 12 stundas nedēļā).
Apsekojuma dati liecina, ka viens Latvijas iedzīvotājs 1,2 stundas izlieto brīvprātīgajam darbam un palīdzot citiem. Vīrieši vidēji Latvijā ceļā pavada 10 stundas un 4 minūtes nedēļā, bet sievietes par vienu stundu mazāk, un šī atšķirība ir vērojama visos apdzīvoto vietu tipos.

Rīdzinieki guļ visilgāk

Apdzīvotās vietas tips visvairāk ietekmē to, cik laika cilvēks izlieto personiskai aprūpei, mājsaimniecības darbiem un bērnu aprūpei, kā arī ceļā pavadīto laiku.
Rīdzinieki personiskai aprūpei patērē 79 stundas un 15 minūtes nedēļā, kas ir par 2,5 stundām vairāk nekā citviet Latvijā. Rīdzinieki arī guļ ilgāk. Gluži pretēji ir ar mājsaimniecības darbiem un bērnu aprūpei patērēto laiku. Rīgā tas ir vismazākais – 16, laukos – krietni lielāks.
Būtiski laika izlietojumu ietekmē piederība kādai no sociāli demogrāfiskajām grupām. Iedzīvotāju vecums ir ciešā korelācijā ar nodarbinātību un dzīves ciklu, uzsver CSP. Peļņas darbam visvairāk aizņemti cilvēki vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem: vīrieši šajā vecumā vidēji peļņas darbam patērē 42 stundas nedēļā, bet sievietes – 33 stundas. Mācībām visvairāk laika patērē pusaudži: 19 stundas zēni un 21 stundu meitenes. Miegam pusaudži vidēji patērē apmēram 71 stundu nedēļā, bet 15 līdz 24 gadu vecumā jau vidēji par 8 stundām nedēļā mazāk. Vecumā no 25 līdz 64 gadiem miegam patērētais laiks svārstās starp 59 un 60 stundām, bet, sasniedzot 65 gadu vecumu, miegam atvēlētais laiks atkal pieaug līdz gandrīz 70 stundām nedēļā.

Pelnīšana samazina brīvo laiku

Vislielākais brīvā laika apjoms ir pusaudžiem. Mazāk brīvā laika ir iedzīvotājiem vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem, proti, 28 stundas vīriešiem un apmēram 23 stundas sievietēm. Turklāt, ja cilvēks ir tajā dzīves posmā, kad viņam ir dzīvesbiedrs un nepilngadīgi bērni, kā arī situācijā, kad bērnus audzina viens no vecākiem, brīvā laika ir vēl mazāk. Brīvais laiks šajā dzīves posmā vīriešiem samazinājies galvenokārt uz peļņas darbam patērētā laika pieauguma rēķina, bet sievietēm – uz mājas darbiem un bērnu aprūpei patērētā laika pieauguma rēķina.
Salīdzinājumā ar 1996.gadu Latvijas iedzīvotāju kopējā laika izlietojumā ir palielinājies pašaprūpei izlietotais laiks, palielinājies vīriešu patērētais laiks peļņas darbam, palielinājies laiks, kas pavadīts ceļā. Savukārt samazinājies mājsaimniecības darbiem un ģimenes aprūpei veltītais laiks.

“LV” informācija