EP deputāti uzskata, ka krieviski runājošajiem jāprot latviešu valoda

Vakar Eiropas Parlamentā (EP) Tradicionālo nacionālo minoritāšu intergrupā notika diskusijas par krieviski runājošās minoritātes izglītības iespējām un pilsonības jautājumiem Latvijā. Sēdē piedalījās pārstāvji no Latvijas valdības un krievu minoritātes kopienas. Tiesa, intergrupu ietekme EP ir salīdzinoši niecīga. Tās vairāk darbojas kā domubiedru klubiņš, kur tiek diskutēts par dažādiem jautājumiem.

Intergrupa - domubiedru klubiņš

Aptaujātie deputāti atzīst, ka intergrupas ietekme uz politisko procesu ir visai apšaubāma. Tā vairāk darbojas kā grupa, kurā apvienojušies deputāti ar līdzīgām interesēm. Šajā intergrupā apvienojušies tie, kurus satrauc minoritāšu jautājumi, kā arī jautājumi, kas saistīti ar reģionālajām valodām.
Nacionālo minoritāšu intergrupas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” norāda, ka “intergrupas viedoklis nepārstāv EP viedokli. Intergrupai nav pat tiesību lietot EP simboliku. Tas ir domubiedru forums bez autoritatīvām tiesībām”. Protams, jāatzīst, ka šajā forumā kopā sanāk deputāti no dažādām politiskajām grupām, un, dzirdot par kādu aktuālu problēmu, viņi var rosināt šo jautājumu izskatīt arī savā politiskajā grupā vai komitejā, kurā tie darbojas. Deputāts Rihards Pīks piebilst: “Pati intergrupa nevar rosināt skatīt kādu jautājumu komitejās vai plenārsēdē. Intergrupa ir tāds drusciņ institucionalizēts interešu klubs.”
Jāatzīst, ka deputātes Tatjanas Ždanokas aktivitātes šajā grupā vērtējamas kā visai mazietekmīgas no politiskā viedokļa. Tā ir lieliska iespēja atskaitīties saviem vēlētājiem Latvijā, bet reālas ietekmes ierocis intergrupa nav nedz EP un vēl jo mazāk Eiropas Savienībā kopumā. Turklāt Latvijas iedzīvotājiem EP smalkumi un ietekmes sviras ir daudz mazāk zināmas. Daudziem šķiet, ka viss, kas notiek EP, ir svarīgi. Lai gan patiesībā Eiroparlaments ir milzīga institūcija, kurā katru dienu notiek daudz un dažādas aktivitātes. Teju katrā plenārsesijā pie EP ieejas pulcējas protestētāji, par kuriem garāmejošie izrāda visai nelielu interesi. Tāpēc ne tikai T. Ždanokas, bet arī citu deputātu aktivitātes jāvērtē uzmanīgi, cenšoties izšķirt, vai tas ir tikai politisks triks popularitātes palielināšanai vai arī deputātu rīcībai ir racionāls pamats. Jāpiebilst vien, ka pozitīvi vērtējams apstāklis, ka minoritāšu jautājumu intergrupā darbojas ne vien T. Ždanoka, bet arī Ģ. V. Kristovskis. Tādējādi Latvijai ir iespēja sniegt arī alternatīvu viedokli pret T. Ždanokas argumentiem.

Diskusijas norit mierīgi

Kopumā vakardienas minoritāšu jautājumu intergrupas sēde noritēja mierīgā gaisotnē. Šķiet, ka tas nedaudz pārsteidza vairākus intergrupas deputātus, jo laiku pa laikam izskanēja atzinības vārdi par miermīlīgo gaisotni. Tas apliecina, ka, pateicoties dažu deputātu aktivitātēm EP, radies priekšstats, ka latvieši un krievi nespēj savstarpēji sarunāties, kur nu vēl diskutēt par sāpīgām tēmām.
Pēc Latvijas valdības un krievu minoritāšu pārstāvju uzrunām vārds tika dots EP deputātiem, kuri darbojas attiecīgajā intergrupā. Pārsvarā deputāti atzina, ka izglītības reforma Latvijā ir pamatota, jo krievu valodā runājošajiem ir jāzina tās valsts valoda, kur tie dzīvo. “Latviešu valoda kā mācību valoda skolās nenozīmē to, ka krievu ģimenēs tiks aizmirsta dzimtā valoda,” bilda kāds deputāts.

Lielais nepilsoņu skaits - satraucošs

Grūtāk apgāžami bija argumenti par lielo nepilsoņu skaitu Latvijā, uz ko norādīja EP deputātes Tatjanas Ždanokas aicinātais 12. klases skolēns, kuram nav Latvijas pilsonības. “Es neesmu pilntiesīgs Latvijas pilsonis. Ar savu pasi nevaru brīvi ceļot pa Eiropu. Esmu dzimis Latvijā un uzskatu, ka man jābūt tādām pašām tiesībām kā draugam, kurš dzīvo kaimiņos un ir latvietis,” teica jaunietis.
Jāatzīst, ka jautājumā par pilsonību lielākā daļa deputātu atbalstīja krieviski runājošās minoritātes pārstāvjus. “Tas, ka Latvijā ir 450 tūkstoši nepilsoņu, nav normāli.
Es darīšu visu, kas manos spēkos, lai šis jautājums nonāktu līdz komitejai, kas lemj par cilvēktiesību jautājumiem. Nesaprotu, kā Latvija varēja kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, ja tai ir šādas problēmas ar nepilsoņiem,” skarbi teica kāds deputāts. Šeit gan vēlreiz jāatgādina, ka intergrupas ietekme EP vairāk ir pastarpināta nekā tieša.

Ilze Sedliņa,

“LV” speciālkorespondente Strasbūrā