Kriminālatbildība par kuģu radīto piesārņojumu

Noplūdes no tankeriem Eiropas krastus apskalojošos ūdeņos var nodarīt būtisku kaitējumu apkārtējai videi un arī iedzīvotājiem. Tāpēc šonedēļ Eiropas Parlaments (EP) otrajā un galīgajā lasījumā apstiprināja direktīvas stāšanos spēkā, kas paredz nopietnas sankcijas par kuģu radīto piesārņojumu.

Tankkuģis “Princess”, kurā atradās 50 000 tonnu naftas produktu, 2002.gada 12.decembra vakarā uzskrēja uz sēkļa netālu no ieejas Klaipēdas ostā. Tas draudēja ar ekoloģisko katastrofu visā Baltijas jūrā Foto: ELTA/A.F.I.

Cietumsods un 1500 miljardi eiru

EP ziņo, ka katru gadu no Eiropas Savienības (ES) ūdeņos kuģojošajiem tankeriem noplūst 500 tūkstoši tonnu naftas un tās produktu. Pērn kopumā reģistrēti 90 tūkstoši būtisku naftas produktu noplūdes gadījumu. Jāatzīmē, ka tas ir milzīgs daudzums kaitīgo vielu, kas nonāk apkārtējā vidē. EP izskatītais dokuments paredz kriminālsankcijas pret tiem kuģiem, kuri vainīgi naftas produktu noplūdē ES ūdeņos. EP apstiprinātā direktīva paredz, ka noteikumi attieksies uz visiem kuģiem, kuri piesārņos ES ūdeņus.
Direktīvas projekts paredz, ka kriminālvajāšana tiks uzsākta gadījumos, kad naftas produktu noplūde notiek apzinātas kaitniecības vai izteiktas nenovīdības dēļ. Paredzēts, ka visnopietnākajos vides piesārņojuma gadījumos vainīgajam paredzēts cietumsods, bet soda naudas apmērs var sasniegt pat 1500 miljardus eiru.
Paredzēts, ka kriminālsankcijas piemērojamas ne tikai kuģu īpašniekiem vai kuģa kapteinim, bet arī kravas īpašniekiem, klasificēšanas sabiedrībai vai jebkurai citai naftas noplūdes negadījumā iesaistītajai personai.
Svarīga loma cīņā pret kuģu izraisīto piesārņojumu paredzēta Eiropas Krasta apsardzes spēkiem. Tiesa, vēl nav pilnīgas skaidrības par šādas institūcijas izveides iespējām un izmaksām. Tāpat deputāti vēlas, lai tiktu paplašinātas Eiropas Jūras drošības aģentūras pilnvaras. Piemēram, darbinieki ar satelīta palīdzību varētu analizēt un laikus reģistrēt vidi piesārņojošo vielu klātbūtni ūdenī.
Lai nozīmīgā direktīva stātos spēkā, tā vēl tikai formāli jāapstiprina Ministru padomē. Pēc tam dalībvalstīm būs doti 12 mēneši, lai jaunās normas ieviestu nacionālajā likumdošanā.

Direktīva svarīga arī Latvijai

Iecere paredzēt kriminālatbildību par kuģu radīto piesārņojumu radās pēc tankkuģa “Prestige” avārijas pie Spānijas krastiem 2002.gada novembrī. Tad atklātā jūrā izplūda liels daudzums naftas produktu. Tiek lēsts, ka videi nodarītie kaitējumi būs jūtami vēl pat pēc desmit gadiem.
Direktīvu, par kuru šajā nedēļā balsoja EP, Latvija iepriekš atbalstījusi arī ES Ministru padomes sanāksmēs. Ministru padomē šis jautājums tika izskatīts pērn. Toreizējais Ministru prezidents Indulis Emsis norādīja, ka arī Baltijas jūras piesārņojuma karte “izskatās ļoti slikti”, un atzina, ka lielāka atbildība varētu uzlabot situāciju.

Ilze Sedliņa, “LV”

speciālkorespondente Strasbūrā