Mērķis, kas jāsasniedz

Nobeigums. Sākums “LV”, 23.02.2005.

Ukrainai ir savi vājie punkti, kas ir pagaidu šķēršļi ceļā uz ES. Te var minēt kaut vai privatizācijas praksi, pastāvošo finanšu un banku sistēmu, darba likumdošanu. Paies pāris gadu, kamēr Ukraina pārkārtos savu tautsaimniecību atbilstoši kandidātvalsts prasībām. Vēl ilgāks laiks paies, kamēr Ukraina no kandidātvalsts nobriedīs līdz ES dalībvalstij. Viens ir nepārprotami: Ukrainai jābūt pārliecībai, ka, pārkārtojot savu ekonomiku, tā galarezultātā kļūs par integrētas Eiropas tiesiski pilnvērtīgu sastāvdaļu. Bez šādas pārliecības Ukrainā NVS sastāvā var attīstīties normālajai tirgus ekonomikai kroplas formas ar postkomunistisko elementu lielu īpatsvaru.
V.Juščenko komanda labi apzinās grūtības, kas jāpārvar pildot Eiropas Savienības stingrās prasības, bet nelokāmi apņēmusies maksimāli strādāt, nežēlot spēkus, lai iecerēto sasniegtu.

Kas darāms?

V.Juščenko kādā intervijā situāciju raksturoja šādi: “Es it labi saprotu, ka bumba pagaidām ir mūsu pusē. Mums jāpieņem attiecīgie izaicinājumi, sākot ar mūsu likumdošanas harmonizāciju, t.i., 300–500 likumi ir jāmaina tuvākajos trijos līdz piecos gados. Jāīsteno nacionālās ekonomikas nopietna reforma. To mūsu vietā neviens nedarīs. Tas ir darbs Kijevai, darbs mūsu valdībai. Citiem vārdiem, jādara savs darbs. Nav jāstāv pie Eiropas Savienības durvīm un jāklauvē: kad jūs mūs uzņemsit? Esmu pārliecināts, ka darbs valstī, paaugstinot ekonomiskos, politiskos, demokrātiskos, sociālos standartus līdz Eiropas normām – tā ir labākā atbilde uz jautājumu, kad mēs nonāksim Eiropā.”
V.Juščenko ir uzņēmības pilns īstenot izvirzīto programmu. Apstiprināta jauna valdība, kuras ministri, V.Juščenko domubiedri, sākuši strādāt iecerētā virzienā.
Visgrūtāk ir pārveidot cilvēku stāju, psiholoģiju, ieražas, pieeju saimniecisku jautājumu risināšanai. Ukrainas cilvēki dzīvojuši pavisam citā gaisotnē 50–70 gadus. Labā kritēriji bija citi, karjeras pamati bija principiāli atšķirīgi. Pārorientēties uz tirgus ekonomikas loģiku, veiksmīgi iesaistīties konkurences sacensībā nav ne vienkārši, ne viegli. Jāveic grandiozs darbs – homo soveticus jāpāraudzina par homo economicus.
Padomju varas ilgajos gados bija izveidojies īpašs vadītāju un izpildītāju tips – homo soveticus. Darbojās liels skaits partijas un saimniecisko funkcionāru, kam bija dzelzsbetona komunistiskā loģika un rīcības līnija; izpildītāju leģioni kā marionetes paklausīgi pildīja jebkuras pavēles, kaut gan ar savu saprātu stingri vien apšaubīja visādu “patriotisko” ierosmju jēgu. Galvenais darba izpildes kritērijs bija subjektīvā plāna izpilde. Pat muļķim bija skaidrs, ka izpildīt un pārsniegt “mīkstu” plānu ir krietni vieglāk nekā sasprigtu plānu saistībā ar augstu kvalitāti. Tā veidojas kroplas ieceres – norādes, kas kavēja patieso attīstību.
Homo soveticus bija iesakņojies dziļš ieraduma spēks – visu prasīt no valsts: sociālo palīdzību, naudu jebkuriem pasākumiem, atbildību par preču klāstu veikalā, padomus, ko darīt, norādījumus, ko un kā iesākt. Alga bieži tika uzburta kā pateicība par ierašanos darbā. Konkurences svētīgo spēku noliedza, bet “pūta taurēs” par sociālistisko sāncensību, papīra sacensību, virtuālā nozīmē.
Pēdējais gadu desmits daudz ko mainīja ukraiņu nostājā. Viltus “panākumu” vietā cieņā nāca reāli sasniegumi, kurus apliecināja nevis birokrātiskā iestāde, bet tirgus un tikai tirgus. Soli pa solim mācījās godīgi konkurēt.
Nācās arī izslimot “mežonīgā” kapitālisma bērnu slimību: noziedzīgo privatizāciju, korupciju visos līmeņos, laupītāju rakstura konkurenci, mēģinājumus demokrātiju aizstāt ar patvaļu.
Likteņa nežēlīgie cirtieni rūdīja un mācīja cilvēkus. Homo soveticus atkāpās, veidojas homo economicus, uzņēmēji, darba veicēji ar Eiropas Savienības komersantu tikumiem. Darbā stājas jauna paaudze, kas nav saimniekojusi padomju plānsaimniecības apstākļos. Tas vieš cerību, ka Ukraina spēs samērā ātri reformēt savu ekonomiku atbilstoši Eiropas Savienības nosacījumiem.
Brīvība, neatkarība, patiesa demokrātija, homo economicus gars, stingra disciplīna, mērķtiecīga rīcība darīt to, kas darāms, līdzinās Ukrainai kā Eiropas valstij ceļu uz izvirzīto mērķi – kļūt vispirms par ES kandidātvalsti un tad par Eiropas Savienības pilntiesīgu locekli. Veiksmi šinī cēlajā rīcībā!