Par vienotu Eiropas autovadītāja apliecību

Procedūra: koplēmums, 1.lasījums
Debates: 2005.gada 22.februārī
Balsojums: 2005.gada 23.februārī

23.februārī Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā ar 548 balsīm par, 103 pret un 9 deputātiem atturoties pieņēma direktīvu par vienotu Eiropas autovadītāju apliecības paraugu. Matjē Groša (Beļģija) ziņojums ierosina divdesmit gadu laikā aizstāt pašreizējās Eiropas valstu 110 dažādās autovadītāja apliecības ar vienotu Eiropas paraugu. Arī deputāti uzskata, ka ir pienācis laiks nomainīt dažās dalībvalstīs patlaban izmantotās papīra tiesības, kuru vietā desmit gados būtu jāievieš plastikāta, kredītkartes lieluma vadītāja apliecība. Transporta komitejas deputāts Roberts Zīle, komentējot direktīvas projektu, teica, ka Latvijas autobraucējiem nav pamata satraukumam, jo Latvijā jau tagad izsniedz vienu no modernākajiem tiesību paraugiem Eiropā. Savā uzrunā Eiropas Parlamentā R.Zīle pauda neizpratni par “dažu dalībvalstu politisko nespēju nomainīt papīra apliecības pret plastikāta parauga tiesībām, ja jau Latvija to izdarīja tikai divus gadus pēc neatkarības atgūšanas”. Ilgtermiņa perspektīvā vienota autovadītāja apliecība nozīmēs arī to, ka autoskolām, apmācot jaunos šoferus dažādās valstīs, būs jāievēro minimālās ES noteiktās mācību normas.
Parlamentārieši uzstāj, ka paralēli jāveido arī kopēja Eiropas autovadītāju apliecību datu sistēma, lai cīnītos pret iespējamajiem tiesību viltojumiem. Vienotas formas autovadītāja apliecība atvieglos ceļu satiksmes policijas darbu un autovadītāju pārvietošanos ES dalībvalstīs, kā arī novērsīs krāpšanos ar dažādiem dokumentiem un palielinās satiksmes drošību. Piemēram, šobrīd Latvijas pilsonim, kas ilgāku laiku strādā citā Eiropas valstī, gada laikā jāapmaina Latvijas vadītāja apliecība pret viņa mītnes zemes apliecību. Kopējs Eiropas tiesību paraugs derēs visā ES.
Grozījumos, kurus Eiropas Komisijas priekšlikumā ieviesa parlamentārieši, tiek meklēts līdzsvars starp ātru jauno tiesību ieviešanu, to uzlabošanu un dažādajām autovadītāju apliecību izsniegšanas kārtībām, piemēram, vecuma ierobežojumiem. Katrā no dalībvalstīm ir atšķirīgas autoskolu tradīcijas un autovadītāju apliecību izsniegšanas kārtība, dažās valstīs tas notiek galvaspilsētās, citās – reģionu centros. Tādēļ deputāti uzskata, ka katrai valstij vajadzētu nozīmēt vienu atbildīgo iestādi, kas sniegtu informāciju “Eiropas autovadītāju apliecību tīkla” izveidei. Pateicoties šādai datu bāzei, tiktu novērsti tādi nevēlami gadījumi, kad, piemēram, pilsonis, kam atņemtas tiesības Vācijā, tās varētu nolikt no jauna Latvijā. Tāpat dalībvalstis varēs izvēlēties, vai tiesībās iekļaut mikročipšus ar informāciju par vadītāja apliecības īpašnieku. R.Zīle uzskata, ka šajā jautājumā gan Komisija, gan Eiropas Parlaments varēja ieņemt stingrāku pozīciju.
Eiropas Komisijas direktīvas priekšlikumā teikts, ka vadītāju apliecības, kas tiks izsniegtas 65 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem, būs derīgas tikai piecus gadus. Tomēr deputāti uzskata, ka šāds vecuma limits nav īsti attaisnojams. Pēc viņu domām, šim jautājumam, tāpat kā braucēju medicīniskajām pārbaudēm, jāpaliek katras valsts pārziņā.
Eiropas Parlamenta apstiprinātā direktīva tiks nosūtīta uz Eiropas Ministru padomi, lai dalībvalstu satiksmes ministriju pārstāvji izvērtētu likumaktu un parlamentāriešu pozīciju. Gadījumā, ja attiecīgās nozares ministriju pārstāvji piekritīs tagadējam tekstam, direktīva tiks pieņemta pirmajā lasījumā. Ja ne – direktīva tiks nosūtīta atpakaļ Eiropas Parlamentam izskatīšanai otrajā lasījumā.