Par kuģu radīto piesārņojumu draud cietumsods

Procedūra: koplēmums, 2.lasījums
Debates: 2005.gada 22.februārī
Balsojums: 2005.gada 23.februārī

Katru gadu no Eiropas Savienības ūdeņos kuģojošajiem tankeriem noplūst 500 000 tonnas naftas un kopumā reģistrēts ap 90 000 šādu gadījumu. Līdz šim dalībvalstu reakcija bijusi minimāla. Transporta komitejas deputātes Korīnas Vortmanes-Kolas (Nīderlande) izstrādātais ziņojums, kuru Eiropas Parlaments pieņēma otrajā un galīgajā lasījumā, pieprasa kriminālsankcijas pret tiem kuģiem, kuri vainīgi naftas produktu noplūdē ES ūdeņos, un lūdz Eiropas Komisiju izskatīt iespēju izveidot Eiropas krasta apsardzes spēkus.
Deputāti vēlas, lai šāda rīcība tiktu pakļauta kriminālvajāšanai, īpaši gadījumos, kad naftas produktu noplūde notiek apzinātas kaitniecības vai izteiktas nenovīdības dēļ. Turklāt visnopietnākajos vides piesārņojuma gadījumos vainīgajiem būtu jāpiespriež cietumsods, bet soda naudas apmērs varēs sasniegt pat 1500 miljardus eiru. Kriminālsankcijas būs jāpiemēro ne tikai kuģu īpašniekiem vai kuģa kapteinim, bet arī kravas īpašniekam, klasificēšanas sabiedrībai vai jebkurai citai naftas noplūdes negadījumā iesaistītai personai.
Vitāla loma cīņā pret kuģu izraisītu piesārņojumu būs Eiropas krasta apsardzes spēkiem, tāpēc deputāti lūdz Eiropas Komisiju līdz 2006.gadam veikt padziļinātu pētījumu par šāda dienesta izveides iespējām un izmaksām. Pēc neformālām sarunām Eiropas krasta apsardzes spēku izveidei visbeidzot piekrita arī dalībvalstis, kas sanāk kopā Eiropas Ministru padomes ietvaros. Tāpat deputāti vēlas, lai tiktu paplašinātas Eiropas Jūras drošības aģentūras pilnvaras. Piemēram, darbinieki ar satelīta palīdzību varētu analizēt un laikus piereģistrēt vidi piesārņojošo vielu klātbūtni ūdenī.
Pēc Eiropas Parlamenta balsojuma direktīva vēl tikai formāli jāapstiprina Ministru padomē, lai tā varētu stāties spēkā. Pēc tam dalībvalstīm 12 mēnešu laikā lai jaunais likums jāievieš nacionālajā likumdošanā.