Par jauno dalībvalstu piedalīšanos pasākumā “Eiropas kultūras galvaspilsēta”
Procedūra: koplēmums,
2.lasījums
Debates: 2005.gada 22.februārī
Balsojums: 2005.gada 23.februārī
Eiropas Parlaments trešdien,
23.februārī, pieņēma lēmumu, ar kuru 10 valstis, kuras
pievienojušās Eiropas Savienībai 2004.gada 1.maijā, tiek
iekļautas to valstu sarakstā, kuras aicinātas pieteikt pilsētas
izraudzīšanai par Eiropas kultūras galvaspilsētu laika posmā no
2009. līdz 2019.gadam. Pirmajā pusgadā Eiropas Komisija iesniegs
priekšlikumu par grozījumiem Eiropas kultūras galvaspilsētu
izraudzīšanas noteikumos.
“Pagājuši jau 20 gadi, kopš Atēnās aizsākts pasākums “Eiropas
kultūras galvaspilsēta”, un kopš 1985.gada vairāk nekā 30
pilsētām ir bijis piešķirts šis prestižais tituls, kas tām
palīdzējis piesaistīt miljoniem apmeklētāju,” teica izglītības,
apmācības un kultūras komisārs Jans Figels. “Es apsveicu Eiropas
Parlamenta pieņemto lēmumu, ar kuru, iekļaujot 2004.gadā
iestājušās valstis, tiks veicināta šā pasākuma
popularitāte.”
Lēmums, kurš tika pieņemts 1999.gadā un kurā hronoloģiskā secībā
bija nosauktas dalībvalstis, kas tika aicinātas Eiropas iestādēm
uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu no 2005. līdz
2019.gadam iesniegt pretendējošo pilsētu kandidatūras, ir
novecojis. Desmit valstis, kas pievienojās Eiropas Savienībai
2004.gadā, nebija iekļautas šajā sarakstā, jo vēl nebija
skaidrības, kuras valstis un kad pievienosies. Tādējādi ar
lēmumu, par kuru 22.februārī balsoja Eiropas Parlaments, šis
trūkums novērsts, un, sākot ar 2009.gadu, katru gadu tiks
izraudzītas divas Eiropas kultūras galvaspilsētas. Hronoloģiskā
secība apspriesta ar attiecīgajām valstīm.
Komisijas iesniegtais lēmuma priekšlikums izraisīja arī vairākas
diskusijas konkrēti par Eiropas kultūras galvaspilsētu
izraudzīšanās procesu. Sākotnēji izraudzīšanās process balstījās
uz starpvaldību lēmumu, taču tagad to veic žūrija, kurā ietilpst
Eiropas iestāžu nozīmēti kultūras eksperti. Galīgo lēmumu par
pilsētām, kurām šis būs tituls četrus turpmākos gadus, pieņem
Padome.
Eiropas Komisija ir apņēmusies 2005.gada pirmajā pusē iesniegt
jaunu priekšlikumu par izmaiņām lēmuma pieņemšanas procesā.
Reformētā Eiropas kultūras galvaspilsētu izraudzīšanās sistēma
varētu stāties spēkā 2007.gadā.
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Eiropas kultūras galvaspilsētas titula pretendentu iesniegšanas secība:
2005.g. |
Korka (Īrija) |
2006.g. |
Patrasa (Grieķija) |
2007.g. |
Luksemburga (Luksemburga) + Sibiu (Rumānija)* |
2008.g. |
Liverpūle (Apvienotā Karaliste) + Stavangera (Norvēģija)* |
2009.g. |
Austrija un Lietuva |
2010.g. |
Vācija un Ungārija |
2011.g. |
Somija un Igaunija |
2012.g. |
Portugāle un Slovēnija |
2013.g. |
Francija un Slovākija |
2014.g. |
Zviedrija un Latvija |
2015.g. |
Beļģija un Čehija |
2016.g. |
Spānija un Polija |
2017.g. |
Dānija un Kipra |
2018.g. |
Nīderlande un Malta |
2019.g. |
Itālija |
* Rumānija un Norvēģija kā trešās valstis ir iesniegušas Sibiu un Stavangeras kandidatūras, saskaņā ar lēmuma Nr.1419/1999 4. pantu par valstu, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, piedalīšanos Kopienas rīcībā. Padome šīs pilsētas izvirzīja par Eiropas kultūras galvaspilsētām 2007. un 2008.gadā paralēli attiecīgi Luksemburgai un Liverpūlei.